09.08.2016

Ar iedzīvotāju līdzdalību noteikta un valdībā apstiprināta Rail Baltica trase


Valdība otrdien, 9.augustā, apstiprināja Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica novietojumu, kas Latvijā veidos jaunas industriālās zonas. Trases garums Latvijā no Igaunijas – Latvijas robežas līdz Latvijas – Lietuvas robežai būs 263 km.

Par to Ministru kabinets (MK) lēma, izskatot rīkojumu “Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica” un rīkojumu “Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecības paredzētās darbības akceptu”. Vienlaikus, ieklausoties Salacgrīvas iedzīvotāju paustajā viedoklī un ievērojot iedzīvotāju intereses, MK uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai kopā ar Satiksmes ministriju un Salcgrīvas novada domi konsultēties ar Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorātu par C5 posma, kas šķērso Natūra 2000 teritoriju Vitrupes ielejā, īstenošanas iespējamību, realizējot Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica būvniecību.

Projekta Rail Baltic plānošanā savu darbu aktīvi ieguldījušas Salacgrīvas novada, Limbažu novada, Sējas novada, Inčukalna novada, Ropažu novada, Garkalnes novada, Stopiņu novada, Salaspils novada, Ķekavas novada, Iecavas novada, Bauskas novada, Baldones novada, Mārupes novada, Olaines novada un Rīgas pilsētas pašvaldības.

Satiksmes ministrs Augulis uzsver: “Pirmo reizi Latvijā ir notikusi tik liela pašvaldību un iedzīvotāju līdziesaiste valstij un tās attīstībai nozīmīga projekta plānošanā. Rail Baltica trases novietojums veidots ciešā sadarbībā ar piecpadsmit novadu pašvaldībām un iedzīvotājiem, ņemot vērā viņu intereses un novadu attīstības potenciālu. Tomēr šī projekta īstenošanas rezultātā ieguvēji būs ne tikai iesaistītie novadi, bet visa valsts kopumā, sekmējot darba vietas, ekonomisko izaugsmi un tautsaimniecības attīstību. Tāpēc, novērtējot līdzšinējo ieguldījumu visas sabiedrības nākotnes labā, aicināju valdību izvirzīt minētās pašvaldības MK Atzinības raksta piešķiršanai.”

Līdz ar projekta Rail Baltica realizēšanu jaunās industriālās zonas varēs attīstīt Salacgrīvas, Limbažu, Salaspils, Inčukalna, Olaines, Iecavas un Bauskas novados. Pasažieru transporta daudzfunkcionālie transporta mezgli taps Rīgas dzelzceļa stacijā un “Starptautiskajā lidostā “Rīga””. Veidojot dzelzceļa Rail Baltica trasi, saglabāta visa esošā dzelzceļa, autoceļu, energo un gāzes sistēma.

Pēc Eiropas standarta platuma dzelzceļa Rail Baltica izbūves Latvijā būs divas dzelzceļa infrastruktūras un vietās, kur jaunā dzelzceļa līnija šķērso esošo dzelzceļa līniju, rodas iespējas tālākai industriālo teritoriju attīstībai. Ir plānota centrālā kravu termināļa izbūve Salaspils novadā, kas sasaistīs divus dzelzceļa platuma sliežu ceļus – 1520 mm un 1435 mm, kā arī tur paredzēts attīstīt plašu noliktavu un ražošanas teritoriju.

Tāpat industriālās zonas būs iespējams attīstīt Limbažu novada Skultē, Inčukalna novada Vangažos, Olaines novadā pie Rīgas apvedceļa. Salacgrīvā, Iecavā un Bauskā industriālo teritoriju attīstību radīs VIA Baltica tuvums un jau esošā saimnieciskā darbība. .

Visi zemju īpašnieki, kurus skars jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma projektaRail Balticatrase, tiks informēti personīgi. Jau septembra sākumā projekta īstenotāji sazināsies ar īpašniekiem, lai pārrunātu konceptuālo saskaņojumu un informētu par zemes vienības lielumu, kuru būs nepieciešams atsavināt Rail Baltica būvniecībai. Individuālā sarunā fiksēs īpašnieku viedokli, vēlmes un nosacījumus vēl pirms atsavināšanas procesa. Šis ir nozīmīgs solis pirms atsavināšanas procesa uzsākšanas. Papildus informāciju iespējams saņemt, rakstot e-pastu info@railbaltica.info vai zvanot pa tālruni 22177238. Skarto fizisko personu īpašumu skaits samazināts no sākotnējiem 2000 uz 800. Vidējā atsavināmā platība uz fiziskajām personām būs 1 ha. To izdevās sasniegt, runājot, sadarbojoties ar īpašniekiem un rodot konkrētus risinājumus, lai pasargātu īpašumus no šķērsošanas.

Nozīmīga loma trases novietojuma noteikšanā bija tā saucamajiem vienotajiem transporta koridoriem. Latvijas vidusdaļā, no Stopiņu līdz Sējas novadiem Rail Baltica trase 50 km garumā novietota kopā ar visai Latvijai stratēģiski nozīmīgo -330 kV elektropārvades līniju, Latvijas_Igaunijas starpsavienojumu. Rīgas pilsētā tiek izmantots esošais dzelzceļa koridors 27 km garumā – Rail Baltica sliedes būs līdzās esošajam dzelzceļam. Rail Baltica trasei izmantots arī bijušais dzelzceļa koridora Rīga-Ipiķi posms 6 km garumā Limbažu novadā. Kopā ar plānotajiem autoceļiem -Ķekavas, Iecavas un Bauskas apvedceļiem - Rail Baltica dzelzceļa līnija būs novietota 25 km garumā.

Kopējais Rail Baltica trases garums Latvijas teritorijā būs 263 km, Igaunijas robežu tā šķērsos Salacgrīvas novadā, 5km uz austrumiem no Ainažiem, Lietuvas robežu tā šķērso Bauskas novadā, netālu no Grenctāles.

Jau ziņots, ka Rail Balticaprojekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni. Rail Baltica būs elektrificēta divceļu dzelzceļa līnija gan pasažieru, gan kravas vilcienu kombinētajai satiksmei. 2025. gadā paredzēts atklāt savienojumu Tallina-Rīga-Kauņa, bet 2030. gadā – savienojumu ar Varšavu.