zzs.lv

Lai iepazītos ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) attīstības plāniem un zinātnieku pētījumiem, meklējot risinājumus globāli nozīmīgām tautsaimniecības un sabiedrības problēmām, RTU viesojas ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

RTU iepazīstina ministru ar savu redzējumu sadarbībai cilvēkkapitāla stiprināšanā, pētniecības kapacitātes celšanā, tehnoloģiju pārnesē un investīciju piesaistē. V. Valainis apliecina Ekonomikas ministrijas gatavību ciešāk sadarboties ar RTU, norādot, ka arī ministrijai ir gan ambiciozi attīstības plāni, gan dažādas programmas un instrumenti attīstībai.

Vēlos, lai Latvijas uzņēmumi vairāk izmantotu Latvijas zinātnieku atbalstu un zināšanas, attīstot augstas pievienotās vērtības ekonomiku,» uzsver ministrs.

Īsteno strukturālas reformas

Lai turpinātu paaugstināt izglītības kvalitāti un konkurētspēju, tuvinot RTU TOP 500 universitāšu līmenim, kā arī attīstīt pētniecību un inovācijas ar augstu pievienoto vērtību Latvijas tautsaimniecība transformācijai, RTU īsteno plašas strukturālas pārmaiņas, kas iekļauj fakultāšu konsolidāciju, citu augstākās izglītības iestāžu integrēšanu RTU zinātnes ekosistēmā un Inovāciju prorektora dienesta izveidi, ministru ar izmaiņām iepazīstina RTU attīstības un finanšu prorektors Artūrs Zeps. Norādot, ka reformas un universitātei pieejamo finanšu resursu maksimāli efektīva izmantošana ļaus nodrošināt papildu finansējumu akadēmiskā un zinātniskā personāla atalgojuma pieaugumam, kāpināt studiju programmu konkurētspēju un izglītības kvalitāti, stiprināt tās atbilstību tautsaimniecības pieprasījumam, kā arī piesaistīt vairāk finansējuma zinātnei, viņš uzsver institucionālā finansējuma nozīmi. Institucionālais finansējums ļaus novirzīt lielāku finansējumu viena studenta sagatavošanai, sekmēs STEM studējošo atbiruma samazinājumu, kas ir liels izaicinājums gan universitātei, gan industrijai, kurai trūkst augsti izglītotu darbinieku, un ļaus pievienot papildu vērtību studiju procesam, integrējot tajā, piemēram, inovācijas veicinošas aktivitātes.

Tautsaimniecības transformācijai ļoti nozīmīga ir arī mūžizglītība, radot atbalstošus apstākļus, kuros strādājošie arvien var papildināt zināšanas nozarē vai iegūt jaunas darba tirgū pieprasītas zināšanas, turpina attīstības un finanšu prorektors, norādot, ka RTU pieredze un zināšanas būtu noderīgas cilvēkkapitāla stratēģijas īstenošanā.

Inovācijas kā tautsaimniecības izaugsmes pamats

80% zinātnes Latvijā koncentrējas Rīgā, taču te trūkst zinātnes parka,» uzsver RTU rektors Tālis Juhna.

Jau šobrīd Ķīpsalā vienuviet koncentrējas zināšanas, tehnoloģijas un jaunie un topošie talanti, tāpēc RTU redz vērtību šeit attīstīt inovāciju salu. Tajā būtu gan pētniecības un inovāciju kontakpunkts zinātņietilpīgiem uzņēmumiem un industrijai, gan pilotteritorija jauno tehnoloģiju testēšanai, kā arī augsto tehnoloģiju mazapjoma ražošana vai pilotlīnijas. Starptautisku pieredze apliecina, kas apliecina, ka, vienuviet koncentrējot universitāti, industriju un jaunuzņēmumus, būtiski palielinās produktivitātes kapacitāte.

Tautsaimniecības un sabiedrības attīstība Latvijā nav iespējama bez inovācijām.

 Zināšanu ekonomikas pamatā ir intelektuālais kapitāls, tā radītās lietišķās pētniecības rezultātu kapitalizēšana,» sarunā ar ekonomikas ministru V. Valaini norāda RTU inovāciju prorektore Liene Briede.

Lai īstenotu zināšanu ekonomikas pieeju, nepieciešams palielināt finansējumu izglītībai un zinātnei, paaugstināt zinātnisko institūciju efektivitāti un produktivitāti, īstenot ilgtermiņa valsts politiku zināšanu pārnesē un veicināt inovācijas, viņa turpina, uzsverot universitātes centrālo lomu inovāciju ekosistēmā.

«Mēs zinātnē nekonkurējam tikai ar ekselentām zināšanām, bet arī ar infrastruktūru to lietošanai. Latvijā trūkst ieguldījumu zinātnes infrastruktūrā,» viņa turpina. Kā piemēru viņa min mikročipu tehnoloģiju attīstību – Latvijas zinātnieku veikums silīcija fotonikas čipu attīstībā, tajā skaitā vairāki pasaules rekordi Datu Centru starpsavienojumu tehnoloģijās ir piesaistījis gan pasaules zinātnes, gan uzņēmējdarbības vides interesi, kas būtu gatavi investēt Latvijā, ja tiktu izveidota kritiskā infrastruktūra. Tam nepieciešams valsts atbalsts. Mikročipu testēšanas un dizainēšanas laboratorijas izveidei, kas būtu pirmais solis uz mikročipu ražošanu Latvijā, būtu nepieciešami ap 20 milj. eiro. Secīgs turpinājums būtu mikročipu iepakošanas un arī prototipēšanas centra izveide. Pakāpeniski vairojot augsti izglītotu speciālistu skaitu, būtu radītas zināšanas un tehnoloģiskais pamats mikročipu ražošanai Latvijā.

Šeit ir sākums nākotnes veiksmes stāstam,» iepazīstinot ekonomikas ministru ar RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes (ETF) pētnieku jau līdz šim veikto, lēš fakultātes prodekāns zinātnes jomā Sandis Spolītis.

Fotonikas mikročipi nodrošina ātrāku informācijas apriti ar mazāku enerģijas patēriņu, kas ir vitāli būtiski liela apjoma datu pārraidē un apstrādē, viņš skaidro.

Sekmē zinātnes ekselenci

Zinātnes ekselences piemērs būtu arī inovatīva daļiņu terapijas centra izveide sekmīgākai onkoloģisko saslimšanu ārstēšanai, pētniecībai un sadarbībai ar industriju. Iniciatīvu veidot šādu centru ir izteikusi Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN) Baltijas grupa, kas izveidota, lai Latvija, Lietuva un Igaunija koordinēti sadarbotos ar CERN. CERN ir kompetence paātrinātāju projektēšanā un ekspluatācijā, kā arī zināšanas par sinhrotroniem un jonu avotiem, staru kūļa dinamiku, kontroles sistēmām un diagnostikas instrumentiem. RTU Daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju institūta pētnieks Kristaps Paļskis ministram stāsta, ka Baltijas valstis ir viens no Eiropas reģioniem, kur nav pieejama daļiņu terapija, tāpēc šāds centrs pavērtu inovatīvas ārstniecības iespējas dažādiem vēža veidiem Baltijas reģionā, kā arī ļautu nodarboties ar zinātnisko pētniecību, lai attīstītu arvien jaunas metodes, kā cīnīties ar onkoloģiskajām slimībām. Pirmais darbs ir visaptverošas priekšizpētes veikšana, viņš piebilst.

Inovatīvas tehnoloģijas un biomateriālus kaulaudu atjaunošanai, sejas, mutes un žokļa ķirurģijai, ortopēdijai un citām jomām jau tagad izstrādā RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra zinātnieki. Jau nākamgad zinātnieki to varēs veikt jaunajā Baltijas Biomateriālu ekselences centra (BBCE) ēkā, kas top Ķīpsalas studentu pilsētiņā. BBCE ir vērienīgs zinātniskās kapacitātes stiprināšanas projekts (GA Nr. 857287), kurā RTU sadarbojas ar citām pētniecības institūcijām Latvijā un pasaulē, lai vairotu Latvijas zinātnieku kompetenci, zināšanu un tehnoloģiju pārnesi, sekmējot inovatīvas nozares, kā arī augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu attīstību Latvijā. Aplēsts, ka BBCE pienesums Latvijas tautsaimniecībai līdz 2040. gadam būs vismaz 70 milj. eiro, tiekoties ar ministru saka projekta vadītājs profesors Jānis Ločs.

Vēl viens virziens, kur RTU attīsta zinātnisko ekselenci ar augstu pievienoto vērtību nākotnes tautsaimniecībai, ir ūdeņraža pētījumi, kas notiek Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes profesora Anda Šutkas vadībā.

29.11.2023.