11.11.2016

Zemkopības ministrija: starptautiskajā tirdzniecībā jānodrošina ES lauksaimnieku un pārtikas ražotāju intereses


Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis 14. un 15. novembrī dosies uz ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdi Briselē, kur notiks diskusijas par Eiropas Komisijas (EK) Lauksaimniecības tirgus jautājumu darba grupas ziņojumu “Lauksaimniecības nākotne Eiropā – lauksaimnieku pozīcijas izvērtējums pārtikas ķēdē un kā to uzlabot”. ES lauksaimniecības politika kopš Latvijas iestāšanās ES ir arvien vairāk orientēta uz tirgu. Vienlaikus ar tirdzniecības liberalizāciju ES lauksaimniecības nozari arvien vairāk ietekmē globālie procesi un cenu nestabilitāte.

 

Latvija sagaida, ka šīs darba grupas secinājumi būs patiesi lietderīgi tam, lai rastu risinājumus, kas nepieciešami lauksaimnieku pozīcijas pārtikas piegādes ķēdē stiprināšanai.

 

ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē tiks diskutēts arī par EK pētījumu par esošo un topošo brīvās tirdzniecības līgumu ar trešajām valstīm ietekmi uz lauksaimniecību un pārtikas ražošanu.

 

Dalībvalstis diskutēs arī par 17. oktobrī notikušās Augsta līmeņa bioekonomikas konferences Bratislavā rezultātiem, kur Latvija paudīs atbalstu sagatavotajiem konferences secinājumiem, īpaši uzsverot, ka nepieciešams uzlabot finanšu pieejamību bioekonomikai un veicināt izpratni ES reģionos un izstrādāt nacionālas un reģionālas bioekonomikas stratēģijas.

 

Darba kārtībā ir arī jautājums par  regulu, ar ko izveido daudzgadu plānu bentiskajiem zivju krājumiem  Ziemeļjūrā. Tāpat tiks apstiprināta regula, ar ko noteiks nozvejas  kvotas dziļūdens zivju sugām nākamajiem diviem gadiem. Latvijai ir  iedalītas nelielas nozvejas kvotas šiem krājumiem, un Latvija regulas  priekšlikumu atbalsta. Neformāli tiks diskutēts arī par ES Kopējo  lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2020. gada. Šajā diskusijā Latvija  norādīs uz spēcīgas KLP nozīmi, kas var lauksaimniekiem nodrošināt  konkurētspējīgus ienākumus, uzsverot, ka arī pēc 2020. gada ir jāturpina  izmaiņas KLP tā, lai nodrošinātu patiesi līdzvērtīgus tiešos maksājumus  Latvijas lauksaimniekiem.