28.02.2015

ES Vienotā tirgus stiprināšana un digitālās iespējas rūpniecībā sekmēs ES un Latvijas ekonomisko izaugsmi


Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola š.g. 2.martā Briselē, Beļģijā  vadīs Eiropas Savienības Konkurētspējas ministru padomes (turpmāk –  Padome) sanāksmi, kuras laikā tiks pārrunāti Eiropas Savienības (ES)  Vienotā tirgus un rūpniecības jautājumi.

 

ES Vienotais tirgus ir nozīmīgs Latvijas un ES ekonomikas dzinējspēks, jo tas paplašina uzņēmēju eksporta iespējas un sniedz lielāku izvēli patērētājiem. Vienlaikus, ES Vienotā tirgus turpmākai attīstībai joprojām ir neapgūts potenciāls. Novēršot šobrīd pastāvošos šķēršļus un nepilnības, potenciālie ieguvumi ES IKP var papildus sasniegt līdz pat 1,1 triljonu eiro gadā. Tādēļ ES Konkurētspējas ministru sanāksmes laikā plānotas ministru diskusijas par ES Vienotā tirgus pilnvērtīgu īstenošanu.

 

Sanāksmē plānots diskutēt arī par ES Vienotā tirgus politikas prioritātēm, kā arī apstiprināt Latvijas prezidentūras vadībā sagatavotos Padomes secinājumus par ES Vienotā tirgus politiku, kuros uzsvērts, ka būtiski ir novērst jebkādus pastāvošos un jauna regulējuma radītos šķēršļus pārrobežu pakalpojumu sniegšanai, vienlaikus neierobežojot digitālo inovāciju attīstību, un dota virkne ideju un aicinājumu konkrētu politikas pasākumu veikšanai šo mērķu sasniegšanai.

 

Latvijai un visai ES ir svarīga efektīvas un mūsdienīgas rūpniecības politikas virzība, kas nodrošinātu rūpniecības konkurētspēju. Digitālā laikmeta piedāvātās iespējas ir veids, kā paaugstināt ES uzņēmumu starptautisko konkurētspēju un attīstīt to priekšrocības. Digitālā Vienotā tirgus šķēršļu mazināšana sekmēs arī Latvijas rūpniecības uzņēmumu konkurētspēju ES un ārpus tās. Tādēļ vienota un integrēta pieeja ir svarīgs priekšnosacījums rūpniecības konkurētspējai. Digitāla Eiropa ir ne tikai viena no Latvijas Prezidentūras ES Padomē horizontālajām prioritātēm, bet arī viens no centrālajiem aspektiem Eiropas Komisijas dienas kārtībā. Tādēļ arī ES rūpniecības politikas ietvarā tiek aktualizētas diskusijas par rūpniecības digitālās transformācijas potenciālu, kā arī ieguvumiem no Vienotā Digitālā tirgus stratēģijas īstenošanas, kuru Eiropas Komisija paredzējusi publicēt Latvijas Prezidentūras laikā.

 

Ar mērķi noskaidrot ES dalībvalstu konkurētspējas ministru viedokli par to, kādā veidā ES rūpniecības politiku varētu pēc iespējas efektīvāk iekļaut Digitālā Vienotā tirgus stratēģijā, pēcpusdienā plānotas apaļā galda diskusijas. Ekonomikas ministre D.Reizniece-Ozola rosinās ministru viedokļu apmaiņu par to, kādi šķēršļi attur rūpniecības nozares no digitālā potenciāla izmantošanas un kādi būtu nepieciešamie nacionālā un ES līmeņa pasākumi. Vienlaikus ministri tiks aicināti sniegt savu redzējumu par priekšnosacījumiem un veidiem, kā radīt vidi, kas sekmētu straujāku digitālajā vidē jaunizveidoto uzņēmumu (start-up) attīstību Eiropā.

 

Latvijā ir virkne sekmīgu piemēru, kā Tech Hub Riga, Komercializācijas reaktors, ALTUM Starta programma, biznesa inkubatori u.c. Tomēr svarīga ir šo iniciatīvu mērogošana ES līmenī, lai arī Latvijas uzņēmumi varētu piekļūt priekšrocībām, kas ir citās ES dalībvalstīs.

 

Eiropā joprojām nepieciešams veicināt produktivitātes pieaugumu, jaunu un labi apmaksātu darba vietu radīšanu, kā arī jāsekmē investīciju ieplūšanu reālekonomikā. Tādēļ konkurētspējas ministri pārrunās iespējas izstrādāt vienkāršākus, labākus un paredzamākus noteikumus investīciju veicināšanai Eiropas Savienībā. Diskusiju pamatā būs Eiropas Komisijas sniegtā informācija par investīciju plānu Eiropai, kura mērķis ir nākamo trīs gadu laikā mobilizēt privātās un publiskās investīcijās vismaz 315 miljardu eiro apmērā. Investīciju vides uzlabošana un ES iekšējā tirgus pilnveidošana ir noteikta par vienu no prioritātēm Junkera Investīciju plānā.