03.08.2012

Brigmanis: Mūsu vēlētāji negaida ZZS pielišķēšanos varas elitei (Neatkarīgā Rīta Avīze)


http://nra.lv/latvija/politika/76982-brigmanis-musu-veletaji-negaida-zzs-pieliskesanos-varas-elitei.htm?act=print

Neatkarīgā uz sarunu aicinājusi Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītāju Augustu Brigmani.

– ZZS ar Saskaņas centra atbalstu izdevies savākt nepieciešamos Saeimas deputātu parakstus, lai rosinātu tautas nobalsošanu par likuma grozījumiem saistībā ar referendumu kārtības maiņu. Kāpēc zaļzemnieki izlec un grib izskatīties lielāki demokrāti nekā visi pārējie?

– Mūsu vēlētāji to sapratīs. Viņi negaida ZZS pielišķēšanos varas elitei. Laukos cilvēki prasa skaidri un gaiši: kad jūs beidzot patrieksiet to kliķi? Apnikusi viņu lielība un plātīšanās, stāstot, ka Latvijas ekonomika ir līdzvērtīga pasaules lielvalstīm. Ja nu kaut kur mēs esam līderpozīcijās, tad tikai imigrācijas rādītājos.

– Jūs taču saprotat, ka tautas vairākumam pēc Lindermana demarša ļoti patīk ideja par milzīgajiem cipariem parakstu slieksnī.

– Jā, es saprotu, ka būtu ļoti ērti peldēt uz populisma viļņa, taču nevēlos, lai Latvija kļūtu pat totalitāru valsti. Cilvēkiem ir jāizšķiras, vai sabiedrībai turpmāk būs vajadzīga tāda lemšanas formā kā visas tautas nobalsošana – piemēram, referendums par pensijām, eiro ieviešanu, privatizācijas jautājumiem. Iedomājieties situāciju, kad valdība pēkšņi izdomā, ka jānodod privatizācijai AS Valsts meži vai Latvenergo. Pieņemot likuma grozījumus šādā variantā, tauta faktiski tiek atstumta malā no svarīgu ekonomisku jautājumu lemšanas. Kurš gan spēs savākt 150 000 parakstu un samaksāt notāram!

– Valdošā koalīcija negrasās mainīt pieņemto likuma redakciju.

– Sakiet, vai tā patlaban nav izteikta koalīcijas liekulība? Pirms 10. Saeimas atlaišanas Ilma Čepāne un citi Vienotības biedri visu laiku klabināja, ka tā ir demokrātijas izpausme un tautai jādod tiesības izteikties.

– Viens no iemesliem parakstu sliekšņa paaugstināšanai bija arguments, ka populistiska referendumu rīkošana nejēdzīgi drupina budžetu.

– Atvainojiet, vai vērtības ziņā mēs varam salīdzināt, piemēram, pusmiljonu latu, ko nodokļu maksātājs atvēlēs eksprezidenta Zatlera dzīvoklim Elizabetes ielā, ar miljonu tautas gribas paušanai? Šajā gadījumā parastā aritmētika nedarbojas. Tāpēc gaudošana par naudu, kas jāizlieto referendumos, ir absolūti jezuītiska.

– Velns un elle, Lindermans bija tā tauta?

– Graša vērta ir tā valdība un koalīcija, kuru uz ausīm var nolikt viens pats Lindermans. Vietā ir jautājums tiesiskajai koalīcijai un tieslietu ministram: kā jūs pieļāvāt, ka partija Par dzimto valodu tika reģistrēta! Kāpēc tupējāt aizkrāsnē, kad Lindermans jūsu acu priekšā šiverēja pa galdu? Jā, tagad nu tieslietu ministrs Jānis Bordāns prasīšot Uzņēmumu reģistram skaidrot, kāpēc šāda partija, kuras vadībā ir valstij naidīgi noskaņota persona, reģistrēta... Nespējot tikt galā ar šo politiski odiozo personu, koalīcija pieņem nedemokrātisku likumu par referendumu organizēšanu. Tai laikā, kad pāri galvai mums lidinās NATO vanadziņi, sargādami Latvijas gaisa telpu, mēs baidāmies no tāda Lindermana, kuru Putins ar vienu kājas spērienu izspēra no Krievijas ārā, skaidri un gaiši norādot: vecīt, te ir durvis! Savukārt mēs ar viņu auklējamies, grozot likumus uz priekšu un atpakaļ. Nožēlojami. Atcerieties, ZZS iesniedza Saeimai likumprojektu, ka Satversmē tiek noteikti ar referendumu negrozāmi panti, kuri garantē nacionālas Latvijas pamatvērtības – valsts nedalāmību, latviešu valodu kā valsts valodu, pilsonības piešķiršanas kārtību... Nē, to viņi neatbalstīja.

– Pētot šos priekšlikumus, eksperti tos uzskatīja par nedemokrātiskiem.

– Eksperti vēl arvien šos jautājumus pēta un pēta...

– Labi, bet sadarbošanās ar Saskaņas centru (SC)...?

– Vai tad mēs bijām tie, kuri izvēlējās palikt opozīcijā un strādāt kopā ar Saskaņas centru? Zemniekus iezīmēja ar kauna zīmi – sarkanām līnijām, kas kategoriski norobežoja mūsu iekļūšanu valdībā.

– Nē, nu ir jau, protams, teiciens, ka bada laikā jeb opozīcijā sēžot velns pat mušas ēd... Taču šī ēdienkarte var slikti atspēlēties vēlēšanās. Latviešu elektorāts nesapratīs.

– Kā tad tas nāk, ka šobrīd dome, ko pārvalda SC, ir populārāka par visām latviešu koalīcijām, kas saimniekojušas Rīgā?**

– Tie taču ir krievi, kas atbalsta Saskaņu.

– Ko jūs – 71%?! Gribat teikt, ka tie visi ir krievi? Domāju, ka liela daļa latviešu pozitīvi vērtē pilsētas mēru, kas Rīgā spēj noorganizēt skaistus Līgo svētkus.

– 24. jūlijā apritēja gads, kopš atlaida 10. Saeimu un patrieca trīs oligarhus. Pie varas ir tiesiskā koalīcija. Jūtat pozitīvas pārmaiņas valstī?

– Protams! Nežēlīgi tiek atmaskoti valdošo partiju deputāti, kuri ar savām rebēm izkrāpj valstij nodokļus. Uz labo pusi mainījies tas, ka atkal tiek atjaunotas uzņēmumu padomes, jo trūkst siltu vietiņu, kur iekārtot savējos un koalīcijas partnerus. Uz labo pusi mainījies arī tas, ka Andris Vilks saviem padotajiem maksā lielas prēmijas un algas. Tiesa gan, valsts kontroliere Inguna Sudraba nez kāpēc ir sašutusi par Finanšu ministrijas atalgojuma sistēmas negodīgumu un norāda, ka šādi rīkojas institūcija, kura pati atbild par godprātīgu budžeta plānošanu. Kā milzu dāvana sabiedrībai tiek pasniegta ziņa, ka nākamā gada budžetā papildus varēs sadalīt 81,2 miljonus latu... To var uzskatīt par lielu panākumu? Manuprāt, runa drīzāk ir par slikti saplānotu budžetu. Turklāt naudu dalīja slēgtā sēdē. Dažs labs ministrs pat neuzskatīja par vajadzīgu uz šo pasākumu ierasties. Acīmredzot saprata, ka nav jēgas iet, jo koalīcija jau iepriekš nolēmusi, cik daudz naudas katra nozare saņems. Savulaik zemnieki atklāti plēsās ar Vienotību, taču sabiedrība vismaz zināja, kāpēc šie strīdi par budžetu notiek. Katrs ministrs pamatoja, cik daudz līdzekļu viņam vajag. Tagad to visu nolemj koalīcijas padome. Paga, kas tad vēl tāds labs izdarīts...? Ā, nu nomedīta no voljēra izbēgusī Made, izkastrēti Līgatnes lāču puikas – vārdu sakot, svarīgākās problēmas valstī likvidētas.

– Brigmaņa kungs, jūs esat nāvīgi kritisks. Ko tad valdošā elite ir tik totāli sačakarējusi, ka pelnījusi šādu sarkasmu?

– Jājautā, ko gan tā nav sačakarējusi. Ir sabojātas attiecības ar kultūras cilvēkiem, izglītības sistēmu apvij nemitīga jezga. Izglītības ministrs katru rītu mostas ar jaunu ideju par kārtējo reformu, bet vakarā tā jau atzīta par nederīgu. Uzņēmēji ir neapmierināti, ekonomikā attīstība nenotiek. Nupat Latvijas zinātnieki nosūtījuši atklātu vēstuli valsts amatpersonām, kurā aicina pārskatīt valsts Nacionālās attīstības plānu, norādot, ka zinātnei paredzētais finansējums ir divreiz mazāks nekā vidēji Eiropas Savienībā.

– Kā jūs vērtējat vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža iecerētās pašvaldību reformas? Proti, deputātu skaita samazināšanu un amatu apvienošanas aizliegumu. Reformas uzlabos pašvaldību darbu?

– Patīk tas Srūdžam vai nē, taču Latvijā ir ļoti pieredzējuši pašvaldību vadītāji. Labi, nu nepatīk viņam Lembergs, Rāviņš, Sesks vai Ušakovs... Bet nevar būt tā, ka nepatīk absolūti visi. Tāpēc, iecerot tik kardinālas reformas, ir ļoti svarīgi konsultēties ar zinošiem pašvaldību vadītājiem, noskaidrojot viņu viedokli un praksi. Es noteikti neesmu lielākais pašvaldību problēmu pārzinātājs, tomēr varētu ieteikt Edmundam Srūdžam kā jaunam ministram aprunāties ar šādiem cilvēkiem, sevišķi, ja viņš grib iegūt autoritāti.

– Vēl viena lieta, par kuru daudz diskutē – pārcelšanās pabalsti. Labklājības ministre Ilze Viņķele ierosina tos maksāt cilvēkiem, kuri no ekonomiski neaktīviem reģioniem gatavi pārcelties uz pilsētu, tuvāk potenciālajām darbavietām. Pašvaldību vadītāji itin nemaz nav iepriecināti par šādu labdarību. Viņi brēc, ka lauki jau tā ir noplicināti, jo tur dzīvojošo cilvēku skaits samazinājies kritiski. Kāds ir jūsu viedoklis par šo ministres priekšlikumu?

– Ja budžetā patiešām ir reāla nauda, ko maksāt par transporta pakalpojumiem un pārcelšanās izdevumiem, tad tā ir jāatdod pašvaldībām. Tās zinās, ko darīt – maksāt lielākas algas skolotājiem, ārstiem, kultūras darbiniekiem vai attīstīt jaunas darba vietas, lai tādējādi motivētu cilvēkus palikt. Ļaudis ir jāaicina atgriezties, nevis jāstimulē viņu aizbraukšanu no laukiem. Tāpēc labklājības ministres priekšlikumi neiztur nekādu kritiku.

– Politologi saka, ka Vienotība, tik ilgi būdama pie absolūtās varas, sākot līdzināties Tautas partijai (TP). Jurģis Liepnieks intervijā Neatkarīgajai teica, ka Vienotības augstprātība izpaužoties tādos fenomenos, ko pat Tautas partija neatļautos. Piemēram, regulāru koalīcijas partneru pazemošanu. Kā tad ir, saskatāt līdzības? Paši esat strādājuši kopā ar TP.

– Es negribu galīgi nolikt Vienotību, jo krīzes perioda smagumu mēs kopā iznesām uz saviem pleciem, saprazdami, ka valsts interešu vārdā jāiet uz krasu budžeta deficīta samazināšanu. Šobrīd partija saprot dialogu tikai no spēka pozīcijām. Diemžēl citādi ar viņiem runāt nevar. Tagad gandrīz vienmēr Vienotībai pietiek piebalsotāju, tāpēc tā notiek. Tāpēc arī jautājumu par fiskālās disciplīnas līgumu mēs nostādījām bez aplinkiem: skaidri un gaiši – gribat, lai to atbalstām, ļaujiet realizēt zemes iegādes kreditēšanas programmu lauksaimniekiem! Tikai pēc ļoti strikta ZZS spiediena maija beigās valdība to atbalstīja. Taču piekāpšanās notika apmaiņā pret mūs atbalstu balsojumā par jauno ES fiskālās disciplīnas līgumu. Lūk, tāda veida sarunu Vienotība saprot. Publiski viņi var runāt par pasaules demokrātijas principiem, bet reāli viss notiek tieši šādā veidā.

– Kādu nākotni jūs prognozējat Vienotībai? Vai uz to var attiecināt Cepļa kunga teikto: Es biju varens! Un būšu!

– Tai brīdī, kad Inguna Sudraba būs uztaisījusi savu partiju, Vienotība sēdēs dziļā opozīcijā.

– Pirms dažām nedēļām vērojām publisku polemiku starp Saeimas spīkeri Solvitu Āboltiņu un Valsts kontroles vadītāju. Āboltiņa izteica aizdomas, ka Ingunai Sudrabai esot tuvas attiecības ar «cilvēkiem, kuri atbalsta Saskaņas centru». Esat kaut ko dzirdējis par šādu intimitāti?

– Nē, neko tamlīdzīgu neesmu manījis. ZZS ar Sudrabas kundzi ir neitrāli lietišķas attiecības, kā jau ar valsts ierēdni. Par pārējiem nezinu.

– Pēc jūsu teiktā secinām, ka Inguna Sudraba veidos jaunu partiju, nevis kļūs par kāda politiskā spēka zīmolu, piemēram, iecerētu ministru prezidenti...

– Domāju, ka Inguna Sudraba turpmāko karjeru veidos pati savā partijā. Viņa politikā nāks ar noteiktu redzējumu un nelokāmu vēlmi kļūt par ministru prezidenti. Sudraba nebūs tik piekāpīga kā ZZS, meklējot kompromisus ar Vienotību.

– Caur nodibinājumu Latvijas attīstībai politikā gatavs atgriezties Einars Repše. Jāraud par to vai jāpriecājas?

– Ar Repšes kungu mums ir dažādi gājis, taču, zinot viņa pieredzi politikā, savu cieņu pret šo cilvēku es neesmu zaudējis. Sarežģītā situācijā viņam pietiek veselā saprāta, lai noliktu malā otršķirīgus jautājumus un koncentrētos uz svarīgāko problēmu.

Tai mirklī ar viņu ir iespējams vienoties (es runāju par politiskās darbības pēdējo periodu, kad Repše bija finanšu ministrs). Tāpēc nebūtu nemaz slikti, ja Einars Repše atgrieztos politikā.

– Patlaban gan pieklusušas runas par šā dīvainā nodibinājuma tālākvirzību... Varbūt tas bija tikai tāds politisks purkšķis, kuru palaida Vienotības sponsori, lai noliktu pie vietas iedomīgos un pašpārliecinātos partijas līderus?

– Kāpēc jūs koncentrējaties tikai uz tiem sponsoriem... Domāju, ka viss ir daudz personīgāk. Ja cilvēks reiz nepelnīti ticis nostumts malā, bet ir harismātisks, ar lielu godkāri un pieredzi politikā, domāju, ka viņš atkal jūtas pietiekami spēcīgs, lai mēģinātu no jauna.

– Repše nevar nejusties spēcīgs kopā ar Vienotības naudas tēviem, partijas kases turētājiem, ideologiem un pīāristiem – Berķi, Belokoņu, Jaunupu, Titavu, Ščipčinski.

– Neaizmirstiet, ka, piemēram, Aināram Ščipčinskim par 11. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas izstrādi Vienotība palika parād

203 053 latus. Tāpēc loģiski būtu, ja tādi politiskie spēki, kuri nav norēķinājušies par iepriekšējo kampaņu, nemaz netiktu pielaisti pie nākamajām vēlēšanām. Nokārto parādus un startē!

– Nesen personisku iemeslu dēļ no politikas malā pagāja visu pārmaiņu tēvs, eksprezidents Valdis Zatlers. Tikmēr viņa dibinātā partija steigšus mainīja nosaukumu, atteikdamās no sava radītāja personālzīmola. Vai tagad Reformu partija (RP) ir saņēmusies? Kā izskatās – tā spēs uzraut reitingus pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām?

– Dzīves paradokss ir tāds, ka Saeimā Reformu partija ir mūsu kāpņu telpas kaimiņš. Tās deputāti sēž mums blakus arī plenārsēžu zālē. Ik dienu tiekamies vaigu vaigā, smaidot sveicināmies, spiežam viens otram roku. Vārdu sakot, jauki un sirsnīgi cilvēki. Bet tikko publiski paver muti, tā nāk ārā žultaina kritika. Varbūt uz šādām negācijām ir vieglāk veidot savu politisko tēlu? Nesaprotu, ko gan vēl viņiem vajag – kārotajos amatos tikuši, ministru portfeļus dabūjuši. Jā, nu Valdis Zatlers netika ievēlēts Saeimas priekšsēdētāja amatā, bet tur pie vainas nav zemnieki. Tā bija Vienotība, kas Zatleru izsvilpa ārā kā korķi. Kāpēc uz mums tur ļaunu prātu? Vēl arvien tiek atgādināts par sarkanajām līnijām. Uz tik negatīva fona būvēta partija nespēs uzraut augšā savu popularitātes reitingu. Ja to grib panākt, tad jāpaveic lielāki varoņdarbi (kā jau iepriekš minētā lāču rūnīšana).

– ZZS gadu sēž opozīcijā. Ko par šādu zaļzemnieku statusu liecina socioloģiskie dati un prognozes – kas noticis ar ZZS elektorātu? Daudz piekritēju esat zaudējuši, būdami atstumti no varas?

– Pēdējās SKDS aptaujas rāda, ka varam cerēt vismaz uz 11% atbalstītāju (sēžot opozīcijā!).

– Mārcis Bendiks saka, ka gudrs politiķis nav tas, kurš socioloģiskajos datos izlasa to, kas patīk vēlētājam, bet gan piedāvā tautai savu darba kārtību. Kāda būs ZZS darba kārtība tuvākajās vēlēšanās, kad iebalsos jaunas pašvaldības? Kādi ir argumenti par labu ZZS, kāpēc, lai tauta balsotu par zaļzemniekiem?

– ZZS vienmēr iestāsies par pašvaldībām, jo tās reāli strādā sabiedrības labā. Tikko rodas kādas problēmas, cilvēki pirmām kārtām vēršas pie vietējās varas un sava pašvaldību vadītāja. Pie ministriem viņi tik vienkārši nepiekļūs un palīdzību nesagaidīs.

– Vārdu sakot, jūs solāties būt kā sargsuņi, kas aizstāvēs pašvaldības pret nelabvēlīgu likumdošanu.

– Tieši tā.

– ZZS ir piesieta īsajā opozīcijas ķēdē. Ko gan jūs varat iesākt? Tikai šņakstināt zobus...

– …un taisīt troksni, pievēršot sabiedrības uzmanību dažādām nejēdzībām.

– Kā prognozējat ZZS izredzes Rīgā un novados?

– Esmu optimists un ceru uz labiem rezultātiem. Lai tos sasniegtu, izmantosim dažādu taktiku. Būs saraksti, kuros zaļie un zemnieki startēs katrs atsevišķi. Piemēram, Rīgā.

– Ik pa brīdim izskan runas, ka zaļie labprāt atdalītos no zemniekiem, jo Aivara Lemberga dēļ viņiem apnicis tupēt opozīcijā.

– Ja esam orientēti strādāt uz vienas stīgas, nav svarīgi, kuram kāda biedru karte kabatā – zemnieku, zaļo, Ventspils vai Liepājas partijas. Neviens mūs nesarīdīs un nesašķels, jo esam stingri vienojušies, ka ZZS ik pa brīdim vada gan zemnieku, gan zaļo partijas pārstāvji. Šī demokrātiskā pārvaldes forma slāpē līderu personiskās ambīcijas.

***

AUGUSTA BRIGMAŅA ATZIŅAS

Cilvēkiem ir jāizšķiras, vai sabiedrībai turpmāk būs vajadzīga tāda lemšanas formā kā visas tautas nobalsošana.

Iedomājieties situāciju, kad valdība pēkšņi izdomā, ka jānodod privatizācijai AS Valsts meži vai Latvenergo.

Pieņemot likuma grozījumus šādā variantā, tauta faktiski tiek atstumta malā no svarīgu ekonomisku jautājumu lemšanas.

Graša vērta ir tā valdība un koalīcija, kuru uz ausīm var nolikt viens Lindermans. Nespējot tikt galā ar šo odiozo personu, koalīcija pieņem nedemokrātisku likumu par referendumu organizēšanu.

Kad pāri galvai mums lidinās NATO vanadziņi, sargādami Latvijas gaisa telpu, nez kāpēc baidāmies no tāda Lindermana, kuru Putins ar vienu kājas spērienu izspēra no Krievijas ārā, skaidri un gaiši norādot: vecīt, te ir durvis!

Savukārt mēs ar viņu auklējamies, grozot likumus uz priekšu un atpakaļ.

Cieņu pret Einaru Repši neesmu zaudējis. Sarežģītā situācijā viņam pietiek veselā saprāta, lai noliktu malā otršķirīgus jautājumus un koncentrētos uz svarīgāko problēmu. Tad ar viņu ir

iespējams vienoties. Tāpēc nebūtu slikti, ja Repše atgrieztos politikā.

***

* 26. jūlijā Saeima pieņēma likuma grozījumus, kas paredz, ka no 2015. gada parakstu vākšana vairs nenotiks divos posmos. Referenduma iniciatori paši vāks 150 000 parakstu, ja vēlēsies rosināt izmaiņas Satversmē. Tiks noteikts 50 000 parakstu slieksnis referenduma rosināšanas 1. posmam. Patlaban referenduma ierosināšanai par Satversmes grozījumiem jāsavāc

10 000 vēlētāju parakstu, bet ar desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu par valsts budžeta līdzekļiem atbild CVK.

** SKDS veiktā aptauja liecina, ka vairāk nekā 70% iedzīvotāju atbalsta RD. Šis ir augstākais pašvaldības darba novērtējums kopš 1997. gada. Iepriekšējo domes sasaukumu reitingi pārsvarā bijuši negatīvi.