Latvijas Pensionāru federācija savā Rezolūcijā, kas tika izstrādāta Senioru dienā Saeimā, pauda viedokli, ka Latvijas Pensionāru Federācija vēlas piedalīties šī bāzes pensiju modeļa izstrādnē. Saeima un valdība pret to izturējās ar cieņu un federācija procesā tiek iesaistīta nekavējoties. Iepriekšējā “Latvijas Pensionārs” laikraksta numurā tika publicēts dažādu ekspertu domas par to kā bija, ir un kā vajadzētu būt.
Šoreiz laikraksta “Latvijas Pensionārs” redaktore Liesma Kalve devās pie labklājības ministra Ulda Auguļa, lai viņš, kā cilvēks un politiķis, kurš Latvijas pensiju sistēmai stāvējis klāt gandrīz no pirmsākumiem, padalās ar savu redzējumu.
Intervija bija plaša un skāra vairākus būtiskus jautājumus, kas saistīti ar Latvijas pensiju sistēmu, tās nākotni un vispārējo sociālo politiku. Intervijā galvenās tēmas, kuras tika izrunātas:
1. Bāzes pensijas ieviešana un tās nozīme
Ulda Auguļa vīzija par bāzes pensiju balstītos uz cilvēka nostrādātajiem gadiem, nodrošinot papildu stabilitāti pensionāriem. Ministrs uzsvēra, ka šāda sistēma ļautu taisnīgāk novērtēt cilvēku darba mūžu un novērstu situācijas, kurās kāds, kurš strādājis ilgāk, saņem mazāku pensiju nekā citi ar īsāku darba stāžu.
2. Pensiju indeksācija un finansiālais ilgtspējīgums
Ministra skatījumā ikgadējā pensiju indeksācija nav pensiju palielināšana, bet drīzāk kompensācija par dzīves dārdzības pieaugumu. Viņš arī uzsvēra, ka valsts budžets un ekonomikas attīstība būs noteicošie faktori bāzes pensijas ieviešanai, kas varētu notikt 2029. gadā, kad beigsies piemaksu piešķiršana pensionāriem.
3. Kā novērtēt darba mūžu?
Viens no svarīgākajiem jautājumiem bija, kā tiks aprēķināta bāzes pensija. Uldis Augulis norādīja, ka šogad jāizstrādā skaidra metodika, balstoties uz objektīviem ekonomiskiem rādītājiem, piemēram, iekšzemes kopproduktu un ienākumiem uz iedzīvotāju. Viņš atzina, ka lēmums nevar būt patvaļīgs, bet jābalstās uz reāliem aprēķiniem.
4. Sociālā budžeta situācija un uzkrājumu pārvaldība
Par sociālā budžeta uzkrājumiem un to, vai šie līdzekļi varētu tikti izmantoti bāzes pensiju nodrošināšanai, Augulis norādīja, ka sociālajam budžetam ir jābūt pietiekamam vismaz divu gadu pensiju izmaksām, taču šobrīd uzkrājums sedz tikai vienu gadu. Tāpēc viņš uzsvēra nepieciešamību valstij nodrošināt ekonomisko stabilitāti un izaugsmi, lai saglabātu pensiju sistēmas ilgtspēju.
5. Banku komisijas maksas un pensiju uzkrājumi
Auguļa vadītā ministrija aktīvi strādā pie tā, lai samazinātu banku komisijas maksas, kas tiek piemērotas pensiju otrā līmeņa uzkrājumiem. Viņš skaidroja, ka, ņemot vērā uzkrāto apjomu, bankām būtu jāpazemina šīs maksas, lai pensionāri varētu gūt lielāku labumu no saviem uzkrājumiem.
6. Valsts pārvaldes optimizācija un ierēdniecība
Auguļa pieredze valsts pārvaldē ļauj viņam kritiski izvērtēt tās efektivitāti. Viņš uzsvēra, ka Latvijā ierēdniecība mēdz “uzbriest”, ja netiek regulāri pārskatīta, un ka valsts pārvaldē joprojām ir iespējas optimizācijai. Viņš minēja, ka būtu nepieciešama vienota pieeja ministriju vadībā, lai visiem būtu vienādas prasības attiecībā uz ierēdņu skaitu un funkcijām.
Svarīgākais ir cilvēka darba mūža vērtējums, nevis tikai budžeta iespējas. Labklājības Ministra Ulda Auguļa redzējums balstās uz ekonomikas attīstības un pensiju sistēmas ilgtspējības nodrošināšanu
