Administratīvi teritoriālā reforma (ATR), kas Latvijā tika īstenota 2021. gadā, ir nonākusi nākamajā posmā, tās rezultātu izvērtēšanā. Taču jau šobrīd iezīmējas būtisks jautājums: vai šis izvērtējums patiešām būs objektīvs un balstīts pilnvērtīgā dialogā ar pašvaldībām?
Pašvaldību balss uzklausīta vai ignorēta?
Vairāku pašvaldību sniegtā informācija liecina, ka līdz šim procesā nav bijusi pietiekama šo vietvaru iesaiste, kuras reforma skāra vairāk. Gan plānošanas reģioni, gan pašvaldības, gan arī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nav pilnvērtīgi iekļauti izvērtējuma izstrādē.
Tas ir īpaši būtiski, jo ATR ietekmē tieši pašvaldību ikdienas darbu, proti, pakalpojumu pieejamību, finanšu stabilitāti un pārvaldības efektivitāti. Piemēram, Jēkabpils novads uzsver, ka pēc reformas būtiski pieaudzis administratīvais slogs, sarežģījusies normatīvā regulējuma saskaņošana un papildu finanšu riski. Savukārt Valmieras novads norāda uz nepietiekamu valsts atbalstu reformas ieviešanā un pieaugošu centralizāciju, kas samazina pašvaldību rīcības brīvību.
4200 respondentu, vai pietiek visai Latvijai?
Īpašu kritiku raisa izvērtējuma metodoloģija. Plānots aptaujāt aptuveni 4200 iedzīvotāju, vidēji ap 150 respondentiem vienā pašvaldībā. Šāds apjoms liek apšaubīt datu reprezentativitāti un objektivitāti.
Ja izvērtējums kalpos par pamatu nākotnes politikas lēmumiem, tostarp iespējamām robežu korekcijām, tad sabiedrības iesaiste nedrīkst būt formāla. Tieši pretēji, tai jābūt pēc iespējas plašākai un daudzveidīgai.
Šobrīd gan izskan kritika par to, ka sabiedrības iesaiste faktiski tiek organizēta tā dēvētajā “izvēles kārtībā”, kas var samazināt uzticēšanos rezultātiem.
Vai finansējums nosaka kvalitāti?
Ne mazāk diskutabls ir jautājums par finansējumu. Izvērtējuma sagatavošanai paredzēti aptuveni 24 tūkstoši eiro (bez PVN), un nav bijuši centieni šo palielināt finansējumu, lai nodrošinātu plašāku datu ieguvi.
No Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) puses izskanējis arguments, ka darbs tiek veikts esošo resursu ietvaros. Tomēr šāda pieeja rada jautājumu – vai tik nozīmīga procesa kvalitāti drīkst ierobežot ar sākotnēji noteiktu budžetu?
Vienlaikus pati ministrija uzsver, ka izvērtējums būs komplekss un ietvers gan kvalitatīvo analīzi, gan iedzīvotāju aptaujas datus, kā arī starptautisko pētījumu rezultātus.
Reformas rezultāti ir neviennozīmīgi
Pašvaldību sniegtā informācija par ATR nav viennozīmīga.
Pozitīvu aspektu izceļ, piemēram, Ogres novads, norādot uz uzlabotu pakalpojumu pieejamību, investīciju piesaisti un administratīvo izmaksu samazinājumu. Taču citviet dominē kritika: Pieaugošs administratīvais slogs; Nepietiekams finansējums funkciju nodrošināšanai; Iedzīvotāju atsvešināšanās no lēmumu pieņemšanas; Nevienlīdzīga reģionālā attīstība.
LPS arī norāda, ka bez mērķtiecīga valsts atbalsta attīstības centriem, reformas ieguvumi var arī neīstenoties.
Jālemj nākamajai Saeimai.
Plānots, ka ATR izvērtējuma ziņojums tiks pabeigts 2026. gada vasaras beigās. Tas nozīmē, ka būtiskākie secinājumi un iespējamie lēmumi par izmaiņām administratīvajā iedalījumā jau būs nākamā Saeimas sasaukuma rokās.
Šobrīd pašvaldību vidū dominē piesardzīga attieksme pret robežu pārskatīšanu. Lielākā daļa neplāno rosināt būtiskas izmaiņas, uzsverot nepieciešamību vispirms stabilizēt esošo sistēmu.
Vienlaikus atsevišķi jautājumi, piemēram, konkrētu teritoriju robežu precizēšana vai atsevišķu novadu specifiskas problēmas, joprojām paliek aktuāli dienaskārtībā.
Vai šis būs reāls izvērtējums vai formalitāte?
Izvērtējot administratīvi teritoriālo reformu, nepieciešams nodrošināt būtiski plašāku tieši iedzīvotāju iesaisti, veicinot sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un stiprinot uzticēšanos pieņemtajiem risinājumiem. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka izvērtējums kļūs par formālu procedūru, nevis reālu pamatu uzlabojumiem. Un tas būtu lielākais zaudējums: gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
