Portālā „Manabalss.lv” jau savākti gandrīz 10,5 tūkstoši balsu iniciatīvai novirzīt uzņēmuma „Latvnergo” peļņu onkoloģijas pacientu ārstēšanai, kas nozīmē, ka šis jautājums mums būs jāskata Saeimā.
Es šo iniciatīvu atbalstu, jo pašreiz valdībā veselības aprūpe diemžēl nav prioritāte. Vienlaikus visās aptaujās iedzīvotāji kā pirmo sāpīgāko problēmu valstī minējuši tieši nespēju pilnvērtīgi rūpēties par savu veselību. To apliecina arī septembrī notikušās „Stiprinošās veselības brokastis”, kurās tika prezentēts pētījums „Veselības ekonomikas barometrs”.
Diemžēl pētījuma secinājumi nav iepriecinoši, jo mūsu valstī veselība joprojām tiek uztverta kā tēriņš, nevis investīcija. Lūk, daži fakti: priekšlaicīgas nāves Latvijas ekonomikai izmaksā vairāk nekā 3% no IKP gadā (Eiropas Savienībā – vidēji 1,2%); valstī ir visīsākais veselīgi nodzīvotais mūžs Eiropā – vīriešiem 51 gads, sievietēm – 54 gadi, kas ir par desmit līdz divpadsmit gadiem mazāk nekā Eiropā; Latgalē veselības aprūpi par nepieejamu uzskata 13% iedzīvotāju, kamēr Rīgā- tikai 1-2%.
Tie ir tikai daži no pētījuma secinājumiem. Situācija tiešām ir nopietna, tādēļ esmu par to, ka jebkurus papildus līdzekļus (vai tā ir „Latvenergo” vai cita valsts uzņēmuma peļņa) jānovirza akūto veselības aprūpes pa kalpojumu nodrošināšanai. Es kā Zaļo un Zemnieku savienības deputāte ne balsošu par tādu nākamā gada budžetu, kurā nebūs ietverts finansējums veselības aprūpei, kas padarītu īsākas rindas pie valsts apmaksātajiem ārstiem un uz valsts apmaksātajiem izmeklējumiem.
Ja runājam par onkoloģiju kā atsevišķu kategoriju, gribu teikt, ka tieši šī nozare ir tā, kurā mazliet veselības ministrija kaut ko „piešpricē” saistībā ar kompensējamajiem medikamentiem. Papildus ir piešķirti 20 miljoni eiro. Ja ir ārstu konsīlija lēmums, ka pacientam vajadzīgas zāles, kas paildzina dzīvi un dzīves kvalitāti, tad Nacionālajam veselības dienestam tās būtu obligāti jānodrošina, taču diemžēl ne vienmēr tas ir iespējams. Turklāt onkoloģisku saslimšanu ārstēšanā ar jauniem medikamentiem mēs iepaliekam no citām ES valstīm par diviem, trīs gadiem.
Vienīgais, kas onkoloģijā šobrīd patiešām labi darbojas, ir “zaļais koridors”. Tas dod iespēju mums, ģimenes ārstiem, nodrošināt pacientiem desmit dienu laikā ultrasonogrāfijas un datortomogrāfijas izmeklējumus, izņemot kodolmagnētisko rezonansi. Ir diezgan skarbi tā teikt, taču uzskatu, ka no aizsardzības naudas tomēr kāds procents bija jānovirza veselības aprūpei. Jo veselības aprūpe ir tā daļa, kas nodrošina aizsardzību. Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Ķeris pateica skarbi, bet patiesi: tā turpinot finansēt veselības aprūpi, “Latvija var kļūt par labi apsargātu kapsētu”.
Vēlreiz gribu atgādināt arī to, ka katram cilvēkam ir laikus jānāk uz valsts apmaksātajām veselības pār baudēm. Latvijā šobrīd ir četri valsts noteiktie bezmaksas skrīningi – zarnu vēža, prostatas vēža, dzemdes kakla vēža un mamogrāfija krūts vēzim. Izdarīsim to, ko katrs laikus varam izdarīt – pacienti no savas puses, un mēs, mediķi, – no savas.
Foto: Tatjana Vinogradova,ir.lv
