Sandis Ģirģens, zvērināts advokāts: Vai nodokļu maksātājiem ir pateikta visa patiesība par “airBaltic” Šveices uzņēmumu?

“airBaltic” publiskotajā 2026. gada pirmā ceturkšņa pārskatā norādīts, ka uzņēmums nolēmis dibināt pilnībā piederošu meitas sabiedrību Šveicē lidojumu apkalpju nodarbināšanai. Tas notiek laikā, kad Latvijas valsts pēc ievērojamiem iepriekšējiem ieguldījumiem aviokompānijai piešķīrusi vēl 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu.

Ārvalstu uzņēmuma dibināšana pati par sevi nav noziegums. Tomēr sabiedrībai ir tiesības saņemt skaidru atbildi: kāpēc izvēlēta tieši Šveice un vai šīs struktūras mērķis vai rezultāts nav Latvijā maksājamo darbaspēka nodokļu samazināšana?

Ja vietējais uzņēmējs noslēgtu darba līgumus ar ārvalstu uzņēmuma starpniecību, bet darbinieku faktiskā darba bāze, vadība un saimnieciskā darbība paliktu Latvijā, VID pamatoti pārbaudītu darījuma ekonomisko būtību, nevis tikai dokumentu juridisko formu. Tieši tāds pats – nevis maigāks – standarts jāpiemēro valstij piederošai un nodokļu maksātāju finansētai kapitālsabiedrībai.

VID un VSAA būtu jāpārbauda:

* kuri piloti un citi darbinieki tiks nodarbināti Šveices sabiedrībā – jauni ārvalstu speciālisti vai no Latvijas uzņēmuma pārcelti darbinieki;

* kur atrodas viņu faktiskā mājas bāze, nodokļu rezidence un darba izpildes vieta;

* kas praktiski pieņem darbiniekus, sastāda grafikus, dod rīkojumus un kontrolē viņu darbu;

* kur tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālās iemaksas un vai Latvijai nerodas budžeta zaudējumi;

* vai Šveices sabiedrībai būs reāla saimnieciskā darbība, vadība un personāls, nevis tikai juridiska adrese un līgumi;

* vai savstarpējie norēķini un pakalpojumu cenas atbilst tirgus principiem.

Savukārt Ģenerālprokuratūrai sadarbībā ar kompetentajām izmeklēšanas iestādēm būtu jānoskaidro:

* kad tieši tika pieņemts lēmums par Šveices sabiedrības izveidi;

* vai valdība, Saeima un valsts pārstāvji pirms 30 miljonu eiro aizdevuma piešķiršanas par šo plānu tika pilnīgi un patiesi informēti;

* vai finansējuma saņemšanai netika sniegta nepilnīga vai maldinoša informācija;

* vai valsts līdzekļi tieši vai netieši netiek izmantoti struktūras izveidei, kas samazina Latvijas nodokļu ieņēmumus.

Tikai tad, ja tiktu pierādīta apzināta Latvijā maksājamo nodokļu slēpšana vai samazināšana un valstij radīts zaudējums lielā apmērā, varētu vērtēt Krimināllikuma 218. panta piemērošanu. Savukārt Krimināllikuma 177. pants varētu kļūt aktuāls, ja valsts finansējums būtu iegūts ar apzināti nepatiesām ziņām vai būtisku faktu noklusēšanu.

Šobrīd nav pamata bez izmeklēšanas apgalvot, ka ir izdarīts noziedzīgs nodarījums. Taču ir pietiekams pamats prasīt pilnīgu pārbaudi un publisku skaidrojumu. Ja izveidotā struktūra ir ekonomiski pamatota un likumīga, dokumenti to apliecinās. Ja tā ir tikai formāla darbinieku un nodokļu pārcelšana, kamēr faktiskā darbība paliek Latvijā, atbildībai jābūt tādai pašai kā jebkuram vietējam uzņēmējam.

Likuma piemērošanā, balstoties uz VID metodoloģiju un nodokļu tiesību praksi, jāievēro ekonomiskās būtības princips un vienlīdzīga pieeja – nedrīkst pieļaut, ka Latvijas mazajiem uzņēmējiem (nodokļu rezidentiem) tiek piemērota stingra kontrole par darbaspēka nodokļiem, kamēr no nodokļu maksātāju līdzekļiem finansētai valsts kapitālsabiedrībai tiek pieļauta formāla struktūru izmantošana ar iespējamu nodokļu sloga samazināšanu Latvijā.

Ir nepieciešama skaidra un savlaicīga rīcība – atbildīgajām institūcijām jāveic pilnvērtīga pārbaude un jāsniedz sabiedrībai nepārprotams skaidrojums. Pretējā gadījumā pastāv risks ne tikai zaudēt nodokļu ieņēmumus, bet arī graut uzticību valsts pārvaldībai un vienlīdzīgas attieksmes principam uzņēmējdarbībā.

Avoti: “airBaltic” 2026. gada pirmā ceturkšņa pārskats, Saeimas lēmums par 30 miljonu eiro aizdevumu.