Nedēļas nogalē Latvija piedzīvoja spēcīgāko vētru pēdējo 20 gadu laikā, tomēr ieilgušie seku likvidēšanas darbi, kā arī traucēta ūdensapgāde un mobilo tīklu sakari ir radījuši nopietnus pārbaudījumus daudziem Latvijas iedzīvotājiem.
“Vēlos izteikt pateicību visiem, kuri iesaistījušies vētras seku novēršanā un palīdzības sniegšanā. Iesaistījušies gan visu operatīvo dienestu darbinieki, gan iedzīvotāji, lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu iespēju atgriezties ierastajā ikdienas ritmā,” pauž Daiga Mieriņa. “Tomēr līdztekus pateicībām ir jāizdara arī ļoti konkrēti secinājumi.”
Saeimas priekšsēdētāja skaidro, ka aizvien netiek pietiekami runāts par iedzīvotāju gatavību krīzes situācijām. Mieriņa norāda, ka ik reizi pēc krīzes situācijām atkārtot, ka sabiedrība nav pietiekami informēta par to, kā rīkoties, problēmu nerisina. Pēdējos gados iedzīvotājiem nācies piedzīvot ne vien hibrīdkara uzbrukumus, bet arī dažādas negaidītas dabas stihijas, kas nesušas plašus postījumus. Vienlaikus šobrīd ir izveidots gan Krīzes vadības centrs, gan civilās aizsardzības komisijas, tāpēc sabiedrībai ir pamatotas tiesības sagaidīt augstāku gatavības līmeni nekā līdz šim.
Mieriņa skaidro, ka bažas rada fakts, ka vairums paziņojumu par krīzes situācijām tiek izplatīti sociālajos tīklos un ziņu portālos. Vētras postījumi radīja būtiskus traucējumus elektroapgādē un telekomunikācijās, tādējādi daļa sabiedrības informāciju nemaz nesaņēma. Saeimas priekšsēdētāja aicina pārskatīt līdzšinējo komunikācijas taktiku un norāda, ka, ja sabiedrību plānots apziņot ar digitālo risinājumu palīdzību, jānodrošina šo sistēmu pietiekama noturība un darbība.
“Uzskatu, ka radio ir jākļūst par vienu no galvenajiem valsts komunikācijas instrumentiem ārkārtas situācijās,” pauž Daiga Mieriņa. Viņa uzsver, ka radio bieži ir vienīgais informācijas avots, kas turpina darboties arī tad, kad traucēta elektroapgāde un sakari. “Ja cilvēki informāciju var saņemt tikai pa radio, tajā ir jāskan aktuālai informācijai un praktiskiem norādījumiem par rīcību krīzē.”
Saeimas priekšsēdētāja norāda, ka pēc vētras rūpīgi jāizvērtē kritiskās infrastruktūras uzturētāju gatavība. Sabiedrībai ir tiesības sagaidīt, ka sakaru uzņēmumiem ir pietiekamas rezerves jaudas un pārbaudīti nepārtrauktības plāni.
Tāpat joprojām nav atrisināts jautājums par krīzes veikaliem, kuriem ārkārtas situācijās būtu jānodrošina pirmās nepieciešamības preces, skaidras naudas izņemšana, degviela un citi pamatpakalpojumi.
“Krīzes situācijās cilvēkiem svarīgi ir nevis plāni uz papīra, bet gan pieejams ūdens, pārtika, medikamenti, degviela un finanšu pakalpojumi. Atbildīga valsts gatavojas arī scenārijiem, kad elektrības, interneta un sakaru nav vairākas dienas,” uzsver D. Mieriņa.
Viņa norāda, ka šī vētra atgādina par nepieciešamību stiprināt gan sabiedrības gatavību krīzēm, gan praktiskus risinājumus, kas cilvēkiem ļauj saņemt informāciju un nepieciešamos pakalpojumus arī sarežģītos apstākļos.
