Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, tiešraidē sniedzot interviju Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Facebook kontā, atzinīgi novērtēja ZZS Saeimas frakcijas paveikto 2026. gada budžeta izstrādē.
D.Mieriņa uzsvēra gan viņas, gan ZZS virzītos priekšlikumus veselības aprūpes jomā – finansējuma piešķiršanu Latvijas Onkoloģijas centram, veicot Eiropas Savienības (ES) finansējuma pārdali 60,4 miljonu eiro apmērā, kā arī 4,8 miljonus lielas piemaksas ģimenes ārstiem lauku teritorijās. Saeimas priekšsēdētāja sacīja, ka tas ir būtisks ieguldījums veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībā iedzīvotājiem un nozares attīstībā.
D.Mieriņa norādīja uz nepieciešamību veikt izšķirošus soļus, lai samazinātu valsts ārējo parādu.
“Dzīvot uz parāda nav labākais veids, kā attīstīt mūsu valsti. Pašlaik, stiprinot nacionālo drošību un aizsardzību, bija nepieciešams aizņemties, taču, šādi turpinot, Latvija drīz vien varētu pārsniegt Māstrihtas kritēriju attiecībā uz valsts parādu, kas nosaka, ka tas nedrīkst pārsniegt 60% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Es izstrādāju priekšlikumu Fiskālās disciplīnas likumā, lai iekļautu mazāku slieksni, proti, 50% no IKP, pretī liekot ierosinājumu būtiski ierobežot tēriņus valsts pārvaldē – pārskatīt funkcijas un samazināt štata vietas par 10%. Pagaidām nav izdevies vienoties par to ar koalīcijas partneriem, taču mēs, Zaļo un Zemnieku savienība, uzskatām, ka nedrīkst pārtaukt darbu pie tā – valsts pārvaldes tēriņus vajadzēs mazināt vēl vairāk”, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.
Runājot par atbalsta nozīmi reģionālajai presei, D.Mieriņa sacīja: “Demokrātija maksā naudu, un masu mediji, kuri tieši uzrunā reģionu iedzīvotājus, mums ir svarīgi, tāpēc tie ir atbilstoši jāfinansē. Zaļo un Zemnieku savienība ir iestājusies par institucionāla atbalsta modeļa ieviešanu; tas ir ieguldījums ne vien nozarē, bet arī demokrātijas, sabiedrības saliedētības un valsts drošības stiprināšanā, kas ir īpaši svarīgi appstākļos, kad mūsu valsts informatīvo telpu jāsargā no pastāvīgiem dezinformācijas draudiem”.
D.Mieriņa akcentēja, ka Latvija turpina konsekventi atbalstīt Ukrainu, kā arī norādīja, ka Latvijas sabiedrībai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) ir iespēja daudz mācīties no šīs valsts civilās aizsardzības jomā un jaunu tehnologiju izmantošanā militārajā jomā. “Ukrainas pieredze rāda, ar ko mums nākotnē būtu jārēķinās. Mums vēl ir daudz jāizdara, taču – ticiet man – mēs to darām, NBS ir skaidrs plāns un redzējums, kas jāpaveic tuvākajā nākotnē. “
Saeimas priekšsēdētāja, runājot par sabiedriskā transporta reģionālo pārvadājumu attīstību, sacīja: “ Līdz šim tikusi pieļauta fundamentāla kļūda – šos pārvadājumus plāno tehniski cilvēki vienā iestādē, Autotransporta direkcijā, bet iztrūkst svarīgs posms, proti, attīstības stratēģijā nepiedalās pašvaldības, kurām ir savs skaidrs redzējums par reģionu vajadzībām.”
Pieskaroties jautājumam par Saeimas kā valsts augstākās pārstāvniecības un likumdošanas institūcijas prestižu sabiedrībā, D.Mieriņa atzina: “ Saeimas prestižs ir mūsu, visu deputātu, darba rezultāts. Protams, es vēlētos, lai tas būtu augstāks, un daru visu savas kompetences ietvaros, lai to veicinātu. Manuprāt, darbs pie budžeta ritēja kvalitātīvi un cieņpilni, un esmu gandarīta par to”.
