Pēdējo mēnešu laikā Latvijā plašas diskusijas raisījuši Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) likuma grozījumi. Tie paredz būtiskas izmaiņas, it īpaši attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas nepiedalās ceļu satiksmē un atrodas privātās teritorijās, kur sabiedriskā riska praktiski nav.
Likuma iepriekšējā redakcija paredzēja, ka apdrošināšana būtu jāiegādājas visiem reģistrētajiem transportlīdzekļiem, pat tad, ja tie ilgstoši atrodas garāžā, slēgtā stāvlaukumā vai privātā teritorijā un netiek izmantoti. Tas īpaši skāra privāto automašīnu īpašniekus, kuri savus auto ilgāku laiku neizmanto, zemniekus un uzņēmumus, kuru traktortehnika vai spectehnika, tiek lietota tikai sezonāli, un transportlīdzekļu turētājus, kuriem nav iespējas vai vajadzības veikt regulāru noņemšanu no uzskaites.
Iepriekšējie grozījumi Saeimā tika pieņemti strauji, un tajos “iefiltrētā” norma par OCTA obligātumu visiem transportlīdzekļiem netika laikus pamanīta, jo tās būtība netika paplašināti analizēta. Saeimas Budžeta komisija, kā arī biedrība «Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs» pamatoja grozījumus ar Eiropas direktīvu. Tā tapusi, lai aizsargātu cietušos reizēs, kad negadījumu izraisījis transportlīdzeklis bez autovadītāja klātbūtnes. Tādējādi tas izraisīja sabiedrībā neskaidrību, bet speciālistiem bija jāmeklē risinājumi, kā novērst pārmērīgu administratīvo slogu.
Zaļo un Zemnieku savienība virzīja izmaiņas, kas paredz to, ka OCTA nebūs nepieciešama transportlīdzekļiem, kas nepiedalās ceļu satiksmē un nav uzskatāmi par satiksmes dalībniekiem. Pēc grozījumu iesniegšanas sākās ilgstošs un skurpulozs darbs, kā pielāgot likumdošanu Eiropas Savienības direktīvai, kas paredz: arī satiksmē neizmantotiem auto nepieciešama OCTA, ja nav pārtraukta to reģistrācija. Šāda kārtība attiektos ne tikai uz automašīnām, motocikliem, bet arī lauksaimniecības tehniku, ko izmanto vien dažus mēnešus gadā. Izanalizējot visus normatīvos aktus un to prasības, tika panākts kompromisa variants, ka maksimāli tiek pasargāti iedzīvotāji no pārmērīgām prasībām OCTA iegādei un sabalansētas direktīvas prasības.
Tas nozīmē: ja transportlīdzeklis atrodas privātā teritorijā, slēgtā angārā, garāžā vai saimniecībā, ja tas netiek izmantots priekš pārvietošanās pa publiskiem ceļiem, tad īpašniekam nebūs jāiegādājas OCTA. Brīvprātīgi to darīt var.
Līdzīga pieeja tiek attiecināta arī lauksaimniecības tehnikai, ja traktors, kombains vai cita vienība netiek lietota sezonā vai neatrodas uz ceļa, birokrātiskā apdrošināšanas prasība nebūs obligāta.
Likumums skaidri nodala divus jēdzienus. Publiska vieta, kas ir teritorija, kur var brīvi pārvietoties jebkurš satiksmes dalībnieks – ielas, ceļi, stāvlaukumi, tirdzniecības objekti, ceļu infrastruktūras objekti u.c. Šeit OCTA ir obligāta neatkarīgi no tā, vai transportlīdzeklis brauc vai stāv. Privāta vieta, kas ir teritorija, kur piekļuve ir ierobežota – privātīpašums, saimniecības pagalmi, slēgtas angāru zonas, iekšējie laukumi, meži vai lauki, kas nepieder publiskajai telpai. Šeit OCTA nav nepieciešama, ja transportlīdzeklis nepiedalās ceļu satiksmē.
Tieši šis nodalījums ir būtisks, jo tas atbilst Eiropas Savienības direktīvas mērķim: aizsargāt trešās personas, kuras varētu ciest no kustīga transportlīdzekļa radītiem negadījumiem. Privātā teritorijā šādi riski ir praktiski nenozīmīgi.
Jaunie OCTA grozījumi ir būtisks solis pretim taisnīgam, racionālam un praktiskam regulējumam. Tie novērš situācijas, kurās iedzīvotāji spiesti maksāt par apdrošināšanu transportlīdzekļiem, kuri nepiedalās satiksmē un neapdraud citus.
