Kārlis Ulmanis kādos svētkos ir teicis, ka mūsu neatkarības un patstāvības ķīla ir zemnieki. Šie ir spēcīgi vārdi ar patiesi dziļu jēgu, jo neatkarīgi no tā, ar ko ikdienā nodarbojas ikviens Latvijas Zemnieku savienības biedrs, mēs ar savu darbu esam valsts izaugsmes stiprs un spēcīgs balsts.
Latvijā cauri paaudzēm vienmēr ir bijuši brīži, kad ir skaidri jānosaka valsts virziens nākamajiem gadiem. Šobrīd Latvija ir tādā brīdī. Pēc vairāku gadu piesardzības un stagnācijas ekonomika atkal aug, investīcijas palielinās, uzņēmēji paplašina darbību. Taču ar izaugsmes atgriešanos vien nepietiek. Galvenais uzdevums ir panākt, lai šī izaugsme kļūtu stabila un jūtama visā Latvijā.
Šobrīd redzams, ka Latvijas tautsaimniecība pakāpeniski atgūst tempu. Iekšzemes kopprodukts pieaudzis par 2,1%, savukārt investīciju apjoms būtiski palielinājies – 2025. gadā tautsaimniecībā ieguldīti aptuveni divi miljardi eiro.
Nozīmīgi ir tas, ka arvien lielāku lomu iegūst privātais sektors. Uzņēmēju investīcijas jau pārsniedz fondu finansējumu. Tas ir skaidrs signāls, ka tie redz perspektīvu un ir gatavi attīstīt biznesu Latvijā.
Pieaugums vērojams lielākajā daļā apstrādes rūpniecības nozaru, kas nozīmē jaunas investīcijas, jaunas darba vietas un lielāku eksportspēju. Tas apliecina, ka pieņemtie lēmumi un ekonomikas attīstības virziens sāk nest praktiskus rezultātus. Vienlaikus arvien skaidrāk iezīmējas arī jaunas nozares, kurās ekonomikas izaugsme cieši saistīta ar valsts drošību.
Aizsardzības industrijā ieviests “zaļais koridors”, kas ļauj ātrāk attīstīt stratēģiski svarīgus projektus, desmiti jau saņēmuši finansējumu, savukārt investīciju portfelī ir arī virkne duālā pielietojuma projektu. Tas parāda, ka mūsdienās drošība un ekonomika ir savstarpēji cieši saistītas un, nenoliedzami, stipra tautsaimniecība nozīmē arī stiprāku valsti. Tomēr Latvijas attīstību nevar vērtēt tikai pēc kopējiem ekonomikas rādītājiem.
Tikpat svarīgs jautājums ir tas, kā šī attīstība sadalās valsts teritorijā. Latvijai nedrīkst būt viens spēcīgs centrs un pārējais – kā perifērija. Šobrīd Rīga un Rīgas reģions rada aptuveni 66% no valsts iekšzemes kopprodukta, un atšķirības starp reģioniem joprojām ir ievērojamas.
Viens no mūsu ikviena būtiskākajiem uzdevumiem ir stiprināt reģionālo attīstību un radīt apstākļus, lai uzņēmējdarbība un investīcijas arvien biežāk nonāktu arī ārpus galvaspilsētas. Šajā virzienā jau notiek konkrēti darbi.
Tiek paplašināta zemas īres mājokļu programma, kas ļaus radīt vairāk nekā tūkstoti jaunu mājokļu reģionos. Uzsākta arī jauna hipotekārā programma mājokļu iegādei ārpus Rīgas un Pierīgas, lai veicinātu cilvēku palikšanu novados un piesaistītu jaunus speciālistus. Tiek palielinātas arī investīcijas reģionos.
Pēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras reorganizācijas izveidotas 22 reģionālās pārstāvniecības, kas palīdz attīstīt uzņēmējdarbību un piesaistīt investorus. Ar aģentūras līdzdalību jau uzsākti vairāki desmiti projektu vairāk nekā viena miljarda eiro apmērā, bet kopējais investīciju portfelis Latvijā pārsniedz 16 miljardus eiro.
Latvijas Zemnieku savienībai ir dziļas saknes Latvijā. Mēs gribam, lai mūsu tauta ir stipra, un tas prasa stipru gribu un pārliecību arī no mums, gatavojoties 15. Saeimas vēlēšanām. LZS rindās ir pieredzējusi un profesionāla komanda, kas nāk no Latvijas reģioniem un pilsētām. LZS pārstāv cilvēki, kuri prot vadīt pašvaldības, pārzina ekonomiku, uzņēmējdarbību un lauksaimniecību, spēj atbildīgi veidot valsts un vietvaru budžetus, pieņemt atbildīgus lēmumus.
Mūsu kritērijs ir vienkāršs un saprotams – LZS kandidātiem ar savu piedāvājumu un darbu jāspēj atnest reāls rezultāts, kas sekmēs mūsu valsts izaugsmi. Šodien Latvija ir izrāvusies no stagnācijas, un mūsu uzdevums ir šo izrāvienu nostiprināt ar jauniem instrumentiem reģionu izaugsmei, uzņēmumu mēroga paplašināšanai, energoefektivitātes atbalsta mehānismiem un administratīvā sloga mazināšanu.
