Latvijai pēc 2030. gada ir svarīgi saglabāt malku un šķeldu atjaunīgo resursu sarakstā, tāpēc stingri iestājamies par to Eiropā un esam spējuši veiksmīgi pārstāvēt mūsu intereses.
Latvijai malka un šķelda ir zaļš, ilgtspējīgs un atjaunojams energoresurss, ko izmantojam, gudri saimniekojot. Piemēram, šķeldu ražojam kā mežistrādes darbu pārpalikumus vai iegūstam pēc grāvju tīrīšanas. Eiropā katrā tikšanās reizē, kad lemjam par zaļajiem energoresursiem, aizstāvu īpašo Latvijas pozīciju. Vēl 2022. gadā esam pieņēmuši lēmumu atteikties no Krievijas gāzes, tāpēc šķeldai un malkai ir svarīga loma enerģētiskās neatkarības nostiprināšanā.
Uzdevumu padara sarežģītu tas, ka vairumam Eiropas Savienības valstu ir grūti vērtēt mūsu situāciju, jo tām nav tik lielu mežu platību kā Latvijā. Prieks, ka ar skaidrojošo darbu esam panākuši progresu šajā ziņā un arī veicinājuši izpratni par biomasas nozīmi Latvijas enerģētiskajā neatkarības stiprināšanā. Proti, ES attieksmei pret Latviju jābūt “elastīgākai”, ņemot vērā mūsu valsts ģeopolitisko situāciju un arī lauksaimniecības sektora nozīmi ekonomikā, tostarp, pārtikas ražošanā. Latvijā vairāk nekā 60% izmantotā kurināmā ir zaļā biomasa, un Baltijas valstīm kopumā koksnes šķelda un malka ir ļoti svarīgas, lai garantētu enerģētisko drošību un neatkarību.
