Rēzekne un Rēzeknes novads ir vienota dzīves telpa ar vairāk nekā 50 tūkstošiem iedzīvotāju, tomēr ikdienā starp pilsētu un novadu joprojām pastāv būtiskas atšķirības, uzsver bijušais klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, bijušais Rēzeknes novada deputāts un Latgales pārstāvis Saeimā.
Rēzeknes novadā sabiedriskais transports bieži vien ir izšķirošs pakalpojumu pieejamībai.
Tā tas ir. Es pats nāku no Rēzeknes novada un zinu, ko nozīmē dzīvot vietā, kur līdz ārstam, darbam vai skolai jābrauc desmitiem kilometru. Tā nav teorija – tā ir cilvēku ikdiena. Mūsu valsts ir tās cilvēki, īpaši reģionos, kur pakalpojumu pieejamība diemžēl kļūst par izaicinājumu.
Cik lielu attīstības potenciālu redzat reģionā?
Nešaubos ne mirkli, ka reģions ir ar nozīmīgu potenciālu valsts mērogā. Latgalē tiek atvērtas Eiropas līmenī modernas ražotnes, piemēram, OptoElektronika LV, RSEZ VEREMS, AS “Latvijas Finieris” meitasuzņēmums, tomēr līdzīgi kā citviet Latvijā uzņēmumi saskaras ar darbinieku trūkumu. Tas kļūst arvien jūtamāks saistībā ar iedzīvotāju skaita samazināšanos valstī kopumā. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem.
Rēzeknē dzīvo apmēram 26,8 tūkstoši iedzīvotāju, Rēzeknes novadā – ap 27,2 tūkstošiem, savukārt Latgales reģionā kopumā apmēram 239 tūkstoši iedzīvotāju. Tomēr reģionā saglabājas negatīvas tendences: iedzīvotāju skaits samazinās no 1 līdz 1,7% gadā, un senioru īpatsvars sasniedz teju 24%. Jāņem vērā arī tas, ka jaunieši bieži neatgriežas pēc izglītības iegūšanas.
Mūs ir daudz mazāk nekā pirms 20 gadiem, un katram cilvēkam ir nozīme. Ja neko nemainīsim, zaudēsim ne tikai skaitļus, bet arī Rēzeknes pilsētas un visa reģiona dzīvotspēju, jo cilvēki ir izšķirošais faktors. Mums ir nepieciešami kvalitatīvi izglītības, medicīnas un sociālie pakalpojumi.
Vienlaikus ir nepieciešams ne tikai darbs ar iespēju uzturēt savu ģimeni, bet arī modernas dzīvesvietas jaunajām ģimenēm pilsētā un novadā, jo bez tām jaunieši turpinās doties projām. Vēlos uzsvērt, ka būtisks instruments mājokļu pieejamības jautājuma risināšanai reģionos ir Ekonomikas ministrijas pērn piešķirtais papildu finansējums zemas īres maksas mājokļu projektu attīstīšanai. Šī programma ir jāturpina.
Vai varam teikt, ka pilsētā un novadā ļaudīm nebūt nav vienlīdzīga piekļuve pakalpojumiem?
Ņemot vērā iedzīvotāju vajadzības, problēma nav tikai demogrāf ijā, bet arī sakārtotā dzīves vidē. Pilsētā ir sakoncentrēti pakalpojumi, darba vietas un nodrošināta infrastruktūra, savukārt novadā attālums līdz pakalpojumiem bieži ir 20–40 km, turklāt nav atbilstoša sabiedriskā transporta satiksme, daudz mazāk darba iespēju un arī mazāk dzīvesvietu.
Attālumi rada tiešu finansiālu slogu iedzīvotājiem: no 100 līdz pat 250 eiro mēnesī tiek tērēti pārvietošanās izmaksās.
Kas ir tā pieredze, kas jums devusi iespēju strādāt reģiona, valsts un arī plašākā mērogā?
Katra darba vieta ir devusi savu pienesumu spējā analizēt notikumus plašākā mērogā, saskatot cēloņsakarības. Iegūtā pieredze, īpaši darbā lauku saimniecībā un pašvaldībā, ir bijusi nozīmīga. Pēc izglītības esmu ceļu un tiltu būves inženieris, lauksaimnieks un arī jurista palīgs, darbs un darbs politikā dod iespējas visas šīs zināšanas likt lietā, lai veidotu Latviju par labākām mājām visiem, īpaši manā Latgalē. Esmu bijis Rēzeknes novada domes deputāts, vadījis uzņēmumus reģionā, strādājis ar lauksaimniecības un enerģētikas jautājumiem. Redzu, kur sistēma bremzē attīstību un zinu, kā to var mainīt. Tam mums nepieciešama spēcīga balss Saeimā.
Vai šis nav slēgtais loks, kas jālauž?
Lūk, izplatīts reģionu problēmu cikls: Ja nav darba, cilvēki aizbrauc. Jo mazāk cilvēku, jo samazinās pakalpojumu apjoms un pieejamība. Mazāk pakalpojumu veicina jaunu aizbraukšanas vilni.
Vajag pārraut šo loku, citādi tas pats sevi uztur. Risinājums ir vienotā attīstībā, racionālā visu resursu izmantošanā, lai celtu pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, nevis konkurencē. Novadam un pilsētai nav jābūt atsevišķām izglītības un sporta, kultūras iestādēm. Tās jāapvieno, līdzīgi kā ar būvvaldi. Zīmīgākā ilgtermiņa kļūda līdz šim ir bijusi Rēzeknes pilsētu un Rēzeknes novadu uzlūkot kā divas atsevišķas sistēmas. Līdzīgi kā citviet, ir nepieciešams vienots attīstības plāns, proti, mērķētas investīcijas pagastos, uzlabota mobilitāte (transports, ceļi), pakalpojumu pieejamības saglabāšana un to kvalitātes paaugstināšana. Rēzekne nevar attīstīties bez novada un novads nevar izdzīvot bez attīstības.
Vai reģionu attīstība nav jāskata arī valsts drošības kontekstā?
Jā, Latgales attīstība nav tikai lokāls jautājums. Ja reģionā sarūk iedzīvotāju skaits, tas ietekmē visu valsti – ekonomiski, sociāli un arī drošības ziņā. Mēs esam Eiropas ārējā robeža, tāpēc ir izšķiroši svarīgi izlemt, kad beidzot sāksim nopietnu attīstības procesu, izmantojot visus vietējā un nacionālajā līmenī pieejamos resursus. Tāpēc ir svarīgi, lai mūsu novadnieki savas Latgales balsis neatdod čivļiem, kuri atceras un atbrauc paciemoties vien uz vēlēšanām.
