Par birokrātijas mazināšanu Latvijā runāts gadiem ilgi, taču tikai pēdējā laikā šie jautājumi no skaļiem lozungiem pamazām pārtop konkrētos darbos. Cilvēki arvien biežāk izjūt pārmaiņas savā ikdienā – vienkāršākus būvniecības procesus, mazāk lieku dokumentu, saprotamākus noteikumus un vieglāku lēmumu pieņemšanu mājokļu apsaimniekošanā.
Nedrīkst kavēt attīstību.
Birokrātijas mazināšana nav modes lieta vai īslaicīga politiska kampaņa. Tas ir nepārtraukts process, kurā valstij regulāri jāpārskata pašas radītie noteikumi un jāspēj atteikties no tā, kas vairs nav vajadzīgs. Ekonomikas ministrijā tā ir viena no galvenajām prioritātēm. Mērķis nav vājināt drošību vai samazināt kvalitātes prasības. Gluži pretēji – uzskatu, ka valsts uzdevums ir gādāt par drošu un sakārtotu vidi, vienlaikus neuzliekot cilvēkiem un uzņēmējiem nesamērīgu administratīvo slogu.
Manuprāt, ilgstoši Latvijā valdīja uzskats, ka katrai problēmai nepieciešams jauns regulējums, jauns aizliegums, vēl viena veidlapa vai papildu saskaņojums. Tādējādi valsts pārvalde ar gadiem kļuva smagnēja. Katrs incidents, katrs negodprātīgs gadījums radīja jaunus noteikumus visiem pārējiem. Tieši tāpēc šobrīd ir svarīgi pārskatīt esošo sistēmu un atjaunot līdzsvaru starp kontroli un veselo saprātu.
Es salīdzinātu valsts pārvaldi ar kuģi, kas, ceļojot pa jūrām, pakāpeniski apaug ar aļģēm un gliemežvākiem. Ar laiku tas kļūst smagāks, lēnāks un neefektīvāks. Tāpēc kuģis ik pa laikam jāieved sausajā dokā – jānotīra, jāsalabo un jāaprīko ar modernākiem risinājumiem.
Lai Latvijā cilvēki dzīvotu labāk, līdz 2028. gada beigām ir jāsamazina birokrātiskais slogs vismaz par 25% jeb 1 miljardu eiro. Saskaņā ar Valsts kancelejas datiem kopš pagājušā gada 1. decembra jau izdevies to paveikt par 10%.
Būvniecībā – mazāk bažu, vairāk rīcības.
Īpaši uzskatāmi birokrātijas radītie šķēršļi bija redzami būvniecībā. Ilgu laiku pat neliela šķūņa vai terases uzcelšana savā īpašumā nozīmēja sarežģītu dokumentu kārtošanu un teju nebeidzamu staigāšanu pa iestādēm. Tāpēc daudzi cilvēki no savām iecerēm atteicās vēl pirms darbu sākšanas, vai darīja to nelikumīgi, jo likumīgu procesu cilvēks nevarēja “pacelt”.
Tagad situācija mainījusies. Nelielas būves iespējams būvēt bez dokumentu formēšanas vai ar krietni vienkāršāku kārtību, vienlaikus saglabājot drošības prasības un pašvaldību noteikumus. Reģionos ļaudis šo iespēju izmanto ļoti aktīvi – tiek sakārtoti īpašumi, būvētas terases un saimniecības ēkas.
Vēlētos uzsvērt, ka šīs pārmaiņas nav tikai tehniski grozījumi normatīvajos aktos. Tās būtiski maina cilvēku attieksmi pret valsti. Iedzīvotāji atkal apzinās, ka droši var saimniekot savā īpašumā, pārlieku neuztraucoties, ka sarežģītās procedūrās jāsaskaņo vai katrs solis, citādi var draudēt sods.
Pēc birokrātijas mazināšanas grupas aprēķiniem kopējais ietaupījums uzņēmējiem un iedzīvotājiem pārsniedz 130 miljonus eiro, kuru pamatā radījušas mūsu Ekonomikas ministrijas reformas. Tas nav tikai teorētisks skaitlis. Tie ir ietaupīti resursi, darba stundas un mazākas administratīvās izmaksas.
Jāatzīst, ka šis process nav vienreizēja akcija. Valsts pārvalde visur pasaulē ar laiku kļūst smagnēja, tāpēc regulāri nepieciešams pārskatīt noteikumus un izvērtēt, vai tie joprojām ir samērīgi.
Latvijā vēl viens slikts piemērs praksei, kurā visus soda dažu negodprātīgo dēļ, ir kases aparātu reforma. komersantu rīcības, bet beigās papildu slogs tika uzlikts visai biznesa videi. Uzņēmējiem bija jāiegādājas dārgas iekārtas, jāveic to verifikācija un jātērē laiks dažādām formalitātēm.
Vēlos uzsvērt, ka valstij jāspēj atšķirt situācijas, kur nepieciešama stingra kontrole, no gadījumiem, kad pārmērīgs regulējums tikai kavē uzņēmējdarbību un rada nevajadzīgu spriedzi. Šīm prasībām vēl joprojām ir liela ietekme uz mazo uzņēmēju – kurš pēc būtības varētu strādāt bez kases aparāta, aizvietojot to ar digitāliem norēķiniem un tiešsaistes risinājumiem. Tieši šādu ceļu arī šobrīd piedāvājam.
Mazajam biznesam jāļauj strādāt.
Īpaši aktuāls šis jautājums ir mazajam biznesam – tirgotājiem, pakalpojumu sniedzējiem un ģimenes uzņēmumiem. Nereti uzņēmējiem viena un tā pati informācija jāiesniedz vairākām iestādēm dažādos laikos un atšķirīgos formātos.
Gribētu norādīt, ka šādas situācijas neveicina uzticēšanos valstij. Turklāt tās rada situācijas, kurās uzņēmēji tik tiešām vairāk laika pavada, pildot atskaites, nevis attīstot savu biznesu.
Tāpēc šobrīd daudz strādājam pie tā, lai valsts iestādes vairāk izmantotu savā rīcībā jau esošos datus, nevis atkārtoti tos prasītu no iedzīvotājiem. Daudzos gadījumos nepieciešama nevis jaunu atskaišu veidošana, bet gudrāka datu apmaiņa starp iestādēm. Labs piemērs ir Centrālās statistikas pārvaldes un Valsts ieņēmumu dienesta datu aprite. Ilgu laiku uzņēmēji vienu un to pašu informāciju iesniedza abām iestādēm atšķirīgos datumos un formās. Tagad tiek meklēti risinājumi, lai šos procesus savstarpēji salāgotu vēl vairāk iesaistot plašāku institūciju klāstu.
Lielāka teikšana māju īpašniekiem.
Pēdējā laikā būtiskas pārmaiņas notikušas arī mājokļu apsaimniekošanā. Daudzdzīvokļu māju īpašnieki gadiem saskārās ar juridiskām neskaidrībām un sarežģītu lēmumu pieņemšanu. Tagad pakāpeniski tiek stiprinātas dzīvokļu īpašnieku kopību tiesības un iespējas pašiem lemt par savām mājām. Tas atvieglo ēku renovāciju, dalību siltināšanas programmās un modernāku risinājumu ieviešanu.
Uzskatu, ka Latvijas iedzīvotājiem jābūt lielākām iespējām pašiem pieņemt lēmumus par savu īpašumu attīstību. Īpaši svarīgi tas kļūst laikā, kad arvien vairāk cilvēku domā par energoefektivitāti, saules paneļiem un energokopienām. Tieši šādas pārmaiņas ļauj ļaudīm justies kā savas vides saimniekiem, nevis tikai pasīviem novērotājiem.
Reģioni nedrīkst palikt ēnā.
Birokrātijas mazināšanā ļoti būtiska ir arī sadarbība ar pašvaldībām. Latvija nedrīkst pieņemt tādus noteikumus, kas der tikai Rīgai vai dažām lielajām pilsētām, taču kavē attīstību citur valstī.
Mūsu uzdevums ir domāt par visu Latviju – par ceļiem, darba vietām, mājokļiem un uzņēmējdarbību arī ārpus Rīgas. Tieši tāpēc Ekonomikas ministrija daudz strādā pie tā, lai investīcijas nonāktu arī ārpus lielajiem centriem. Tiek attīstītas programmas mājokļu būvniecībai reģionos, veicināta kreditēšana un atbalstīta jaunu uzņēmumu ienākšana novados.
Latvijai nepieciešama līdzsvarota attīstība. Cilvēkiem jābūt iespējai dzīvot, strādāt un veidot ģimenes ne tikai Rīgā, bet arī Jelgavā, Valmierā, Liepājā, Daugavpilī un citās Latvijas pilsētās. To apliecina arī konkrēti projekti, kas pēdējos gados sasnieguši realizācijas stadiju. Ir virkne uzņēmumu, kuri ir saņēmuši, kā valsts tiešu finansiālu atbalstu, tā kaut vai tikai “zaļā koridora” pakalpojumus, kas ļāvis Latvijas ekonomikā un īpaši reģionos ieplūst milzu investīcijām.
Jāatzīst, ka šādu projektu īstenošana nekad nav vienkārša. Nepieciešama sadarbība ar pašvaldībām, uzņēmējiem un valsts iestādēm. Taču tieši spēja sarežģītus projektus novest līdz rezultātam parāda, vai valsts spēj attīstīties.
Vērtēt pēc paveiktā.
Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, vēlētos aicināt cilvēkus vērtēt politiskos spēkus pēc paveiktajiem darbiem, nevis skaļākiem un dāsnākiem solījumiem. Politikā un masu medijos bieži un daudz runā par sensācijām un skandāliem, taču daudz retāk – par reāli īstenotiem projektiem, jaunām darba vietām vai sakārtotu vidi. Vēlreiz vēlos uzsvērt, ka partiju darbs jāvērtē pēc tā, vai tās spējušas savas ieceres novest līdz rezultātam. Zaļo un Zemnieku savienības politiķi ar darbiem ir apliecinājuši gan profesionalitāti, gan atbildību pret valsti.
Šobrīd Latvijai jo īpaši nepieciešama valsts pārvalde, kas palīdz cilvēkiem radīt, būvēt un attīstīt, kā arī justies drošiem un aizsargātiem. Šobrīd nav laiks, kad slēpties aiz aizliegumu un baiļu plīvuriem, bet ir laiks attīstīties un augt.
