Ilgtermiņa ieguldījums sabiedrības labklājībā
Vecgada vakarā Rīgā sporta, uzņēmējdarbības un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji sapulcējās uz kustības „ Par sportisku sabiedrību” kongresu, kas kļuva par platformu dialogam par veselīgu dzīvesveidu, uzņēmējdarbības vidi un ilgtspējīgu attīstību Latvijā.
Kustība „Par sportisku sabiedrību” apvieno organizācijas, kuras pārstāv neolimpiskos sporta veidus — bodibildingu, pankrationu, masrestlingu, aktīvo dabas tūrismu un citas disciplīnas, saistot tūkstošiem cilvēku un veidojot veselīga dzīvesveida kultūru ārpus profesionālā sporta rāmjiem. Kongresa atklāšanā dalībniekus uzrunāja labklājības ministrs Reinis Uzulnieks, uzsverot aktīva dzīvesveida un sabiedrības līdzdalības nozīmi valsts labklājības un sociālās noturības stiprināšanā.
Divās darba grupās tika apspriesta kustības stratēģiskā pieeja — apskatīt sportu un uzņēmējdarbību kā savstarpēji saistītus sabiedrības attīstības elementus. Tika organizētas biznesa kluba “Hotulanus” uzņēmēju un sporta organizāciju līderu apaļo galdu diskusijas.
Galda diskusijas, kuru dalībnieki izstrādāja virkni praktisku priekšlikumu, kas tika apkopoti rezolūcijā, tostarp: par fizisko aktivitāšu pieejamības paplašināšanu sabiedrībā, par neolimpisko sporta veidu lielāku iesaisti veselības profilakses politikā, par uzņēmējdarbības un pilsonisko iniciatīvu sadarbības mehānismiem vietējā līmenī.
“Hotulanus” uzņēmēju kluba priekšsēdētājs Aleksandrs Jemeļjanovs uzsvēra uzņēmēju iesaisti sociālajos procesos kā ilgtermiņa ieguldījumu cilvēku labklājībā: „Uzņēmējdarbības vide nepastāv izolēti. Veselīga sabiedrība un aktīvi cilvēki ir pamats arī ekonomikas izaugsmei, un mūsu mērķis ir veidot sadarbību, kurā uzņēmēji ir nevis vērotāji, bet dalībnieki.”
Kustības „Par sportisku sabiedrību” pārstāvis Kristaps Slaidiņš norādīja, ka „sports nav tikai rezultāti un sacensības, tas ir instruments sabiedrības saliedēšanai, veselības profilaksei un atbildīgas attieksmes veidošanai jau no bērnības”.
Biedrības “Voluntieris.lv” valdes loceklis Vitālijs Dubovs atzīmēja: „Neviena iniciatīva nedarbojas bez cilvēkiem, kuri ir gatavi ieguldīt savu laiku un enerģiju. Brīvprātīgie ir tilts starp idejām un reālu ietekmi sabiedrībā.” Savukārt uzņēmējdarbības kopienas pārstāvis Vitālijs Hohla norādīja uz nepieciešamību pēc savstarpēji izdevīgiem sadarbības nosacījumiem: „Bizness ir gatavs iesaistīties sociālos un sporta projektos, ja redz skaidru mērķi un atdevi ilgtermiņā. Šodien mēs spērām pirmo soli kopīgu risinājumu virzienā.”
Noslēgumā kongresa organizatoru komandas pārstāvis Roberts Ūdris secināja: „Mūsu uzdevums bija ne tikai organizēt šo pasākumu, bet arī aizsākt procesu. Šis kongress ir sākumpunkts turpmākam darbam 2026. gadā.”
Uz ierasto politisko un biznesa forumu fona šis kongress izcēlās ar savu sabiedrisko raksturu un praktisko ievirzi, apliecinot, ka ilgtspējīga attīstība Latvijā sākas kopienās, kurās sports, uzņēmējdarbība un pilsoniskā līdzdalība veido vienotu ekosistēmu.
