Jau gadiem ilgi pie Latvijas austrumu robežšķērsošanas punktiem veidojas milzīgas kravas automašīnu rindas. Dažkārt tās stiepjas pat desmitiem kilometrus, radot ap draudējumus ceļu satiksmes drošībai un neērtības gan vietējiem iedzīvotājiem, gan tālbraucējšoferiem, kuriem vairākas dienas ir jānīkst nelabvēlīgos apstākļos.
Raizes iedzīvotājiem un zemniekiem
Ziemā šāda situācija būtiski apgrūtina ceļu tīrīšanu, savukārt vasarā un pavasarī sūdzības tiek saņemtas no vietējiem zemniekiem, kuru apstrādātos laukus un citas teritorijas autovadītāji piesārņo ar sadzīves atkritumiem. Jau vairākus gadus ir nepietiekams gan atkritumu tvertņu, gan biotualešu daudzums gar kravas automašīnu rindu, jo tā ir mainīga. Līdzīga situācija vērojama arī pilsētās – Kārsavā, piemēram, rindas uz Grebņevas robežkontroles punktu ieplūst praktiski pilsētas teritorijā, izraisot riskus satiksmes drošībai.
Elektroniskā rinda – ko tā paredz?
Valsts beidzot ir ķērusies pie šīs problēmas risināšanas. Pēc Saeimas 2024.gada jūnija veiktajiem grozījumiem Valsts robežas likumā tiek sagatavota elektroniskās rindas rezervācijas sistēma (ERRS). Tā paredz, ka katram transportlīdzeklim pirms robežas šķērsošanas būs obligāti jāreģistrējas, izvēloties precīzu laiku robežas šķērsošanai. Mērķis ir ambiciozs – gan novērst rindu veidošanos uz ceļiem, samazināt drūzmēšanos un uzlabot satiksmes drošību un sabiedrisko kārtību.
Vai problēmām būs gals?
Tomēr gan vietējie uzņēmēji, gan pašvaldības brīdina – tikai ar šo risinājumu nepietiks. Kā stāsta nozares uzņēmēji, tikai neliela daļa transportlīdzekļu vadītāju spēs pre cīzi ierasties izvēlētajā laikā. Kravas auto bieži vien brauc simtiem un tūkstošiem kilometru, un kavēšanās pat vairāk par pus diennakti ir gandrīz nenovēršama. Tas nozīmē, ka arī elektroniskās rindas apstākļos mašīnas ieradīsies būtiski pirms sava laika un atkal gaidīs ceļmalās – tieši tāpat, kā līdz šim, turpretim, ja mašīnas ieradīsies pēc sava paredzētā laika vairāk kā trīs stundas, tad sistēmā no jauna būs jāpērk jauna vieta rindā.
Pārņemsim kaimiņu labo pieredzi!
Uzņēmēji un pierobežas pašvaldības piedāvā risinājumu: pirms robežšķērsošanas vietām jāiekārto uzgaidāmie stāvlaukumi. Terehovā, Grebņevā un Pāterniekos tādi jau pastāv, un to īpašnieki gatavi nodrošināt, ka transportlīdzekļi divas līdz trīs stundas varētu tajos uzturēties bez maksas. Tas būtu saprātīgs un samērīgs risinājums, kas ļautu organizēt satiksmi, izvairīties no haosa, mazināt vides piesārņojumu, valsts drošības risku apdraudējumu Krievijas un Baltkrievijas hibrīdapdraudējuma apstākļos. Līdzīga sistēma jau darbojas kaimiņos – Igaunijā un Lietuvā, kur visa kustība uz robežu virzās caur šādiem stāvlaukumiem. Ir skaidri noteiktas un ar norādījuma zīmēm izvietotas kravas transportlīdzekļu kustības shēmas līdz iebraukšanai robežšķērsošanas vietās.
Risinājums – kompleksa pieeja un sadarbība
Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, kas iesaistīta elektronisko rindu procesa izstrādē, skaidro: tā kompetencē stāv laukumu organizēšana neietilpst. Tomēr ERRS mājaslapā būšot pieejama informācija par tuvākajiem stāvlaukumiem, un uzņēmējiem paveras iespējas šos pakalpojumus attīstīt. Skaidrs ir viens – elektroniskā rinda ir nepieciešams, bet nepietiekams solis. Ja valsts grib novērst gadiem ilgos sastrēgumus un haosu pie robežas, tai jāiesaista arī uzņēmēji un jānodrošina obligāta transportlīdzekļu novirzīšana uz stāvlaukumiem. Pretējā gadījumā, kā atzīmē gan pašvaldības, gan iedzīvotāji, ne drošības, ne tīras vides pie robežas nebūs. Aicinu visas institūcijas, kas ir iesaistītas elektroniskās rindas ieviešanas procesā, ieklausīties nozares speciālistu teiktajā, kā arī ņemt par piemēru mūsu kaimiņvalstu radītos un jau gadiem darbojošos mehānismus!
