Būtisks ietaupījums un mazāk formalitāšu – šāds rezultāts būs Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajiem Ministru kabineta noteikumu grozījumiem, kas atceļ atkārtotās verificēšanas prasību ūdens patēriņa skaitītājiem daudzdzīvokļu mājās. Šie grozījumi attieksies arī uz strāvmaiņiem un spriegummaiņiem (mērmaiņu) rūpniecības uzņēmumos.
“Pieņemtie noteikumu grozījumi būtiski mazinās administratīvo slogu, birokrātiju un izdevumus iedzīvotājiem, kā arī uzņēmumiem. Izmaiņas skars nozīmīgu sabiedrības daļu, līdz ar to iedzīvotāji praktiski izjutīs to ietekmi kā reālu finansiālu ietaupījumu,” uzsvēris ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Iedzīvotāji joprojām varēs izmantot līdz šim uzstādītos skaitītājus arī pēc to verifikācijas termiņa beigām. Šāda kārtība saglabāsies, līdz dzīvokļu īpašnieku kopība izlems jautājumu par centralizētu skaitītāju nomaiņu visā dzīvojamā mājā, nosakot visiem skaitītājiem vienotas prasības, piemēram, jutība, prasības attālinātai nolasāmībai utt.
Atceļot ūdens patēriņa skaitītājiem atkārtoto verificēšanu, iedzīvotāju ikgadējais ietaupījums lēšams ap 4,88 miljoniem eiro liels, savukārt četru gadu laikā tie būs jau 19,52 miljoni eiro (pieņemot, ka viena skaitītāja atkārtotā verificēšana, nomaiņa un uzstādīšana izmaksā 20 eiro). Savukārt, atceļot atkārtoto verificēšanu mērmaiņiem, rūpniecības uzņēmumi ietaupīs 4,13 miljonus 12 gadu laikā (pieņemot, ka atkārtotā verificēšana un uzstādīšana izmaksā 292 eiro).
Valdībā ir atbalstīti EM izstrādātie grozījumi MK noteikumos Nr. 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”, MK noteikumos Nr. 524 “Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem” un MK noteikumos Nr. 289 “Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu”. Līdz ar veiktajām izmaiņām tiek noteikta kārtība, kādā turpina izmantot ūdens patēriņa skaitītājus dzīvokļos un kā tiks noteikta katra dzīvokļa īpašnieka maksājamā daļa par piegādāto ūdeni.
Reorganizēs deviņas kapitālsabiedrības
Lai ietaupītu valsts līdzekļus un būtiski samazinātu birokrātiju, EM plāno reorganizēt un apvienot mazās kapitālsabiedrības, kā arī apvienot uzņēmumu līdzīgas funkcijas. Pirmajā posmā reorganizācija skartu trīs uzņēmumus, bet otrajā posmā – sešus.
Pirmajā posmā apvienotu trīs valsts uzņēmumus – EM turējumā esošos SIA “Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs” (LNMC) un SIA “Latvijas standarts” (LVS), kā arī Finanšu ministrijas turējumā esošo SIA “Latvijas Proves birojs” (LPB). Šo kapitālsabiedrību funkcijas un sniegtie pakalpojumi ir līdzīgi, tāpēc, tos apvienojot, ļautu lietderīgāk izmantot valsts līdzekļus, uzlabot pakalpojumu kvalitāti, veicināt tehnoloģiju attīstību un inovācijas, kā arī nodrošināt vienotu atbalsta platformu uzņēmējiem un tehnoloģiski ietilpīgu ideju attīstītājiem.
“Īstenojot šādu apvienošanas scenāriju, būtu iespējams samazināt strādājošo skaitu par kādiem 10% līdz 15%. Un tiklīdz kāda jauna institūcija pievienojas, tā stiprina jaunizveidoto, dodot iespēju efektīvāk pārvaldīt procesus,” norādīja Viktors Valainis.
LVS un LPB tiktu pievienots LNMC, kas turpmāk pildītu Valsts kapitālsabiedrības tehnoloģiju attīstībai (VKTA) funkcijas, un tās fokusā būtu atbilstības novērtēšana, kvalitātes nodrošināšana un tehniskā atbilstība. Optimizācija skartu cilvēkresursu vadību, lietvedību, finanšu uzskaiti, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu, iepirkumu organizēšanu, kā arī ēku un infrastruktūras apsaimniekošanu. Pēc sākotnējam aplēsēm tādējādi potenciālais finansiālais ieguvums varētu būt ap 250 000 eiro.
Pirmo posmu paredzēts īstenot līdz 2026. gada jūlijam.
Savukārt otrajā posmā tiks apvienotas līdzīgas funkcijas saistībā ar atbilstības novērtēšanu, centralizējot tās vienā VKTA. Paredzēts, ka tas skartu VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (ūdens, gaisa, augsnes, radioaktivitātes analīzes, mēraparātu kalibrēšana), VSIA “Latvijas Valsts ceļi” Autoceļu kompetences centra Ceļu laboratoriju (būvmateriālu u.c. testēšana), AS “Sadales tīkls” Metroloģijas laboratoriju (elektroenerģijas kvalitātes mērījumi un iekārtu kalibrēšana), AS “Augstsprieguma tīkls” Tehniskās ekspertīzes dienestu (elektrosistēmu un vides parametru testēšana), VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” vides trokšņa mērījumu laboratoriju un AS “Latvijas Valsts meži” minerālo materiālu testēšanas labrotoriju.
EM ir pirmā ministrija, kas paredzējusi veikt tās resora mazo kapitālsabiedrību apvienošanu un turpinās strādāt šajā virzienā, veicinot optimizāciju un efektivizāciju. Šādā veidā tiks novērsta valstij tieši vai pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību funkciju dublēšanās un samazinātas to uzturēšanas izmaksas. Lai reorganizāciju varētu sākt īstenot, valdībā jāpieņem EM izstrādātais konceptuālais ziņojums.
