Pasaule, kurā dzīvojam šodien, prasa no Latvijas un Eiropas daudz izlēmīgāku rīcību. Drošība vairs nav abstrakts jēdziens – tā ir ik dienas nepieciešamība. Saeimas priekšsēdētāja to skaidri iezīmēja šī gada parlamenta ārpolitikas debatēs, uzsverot, ka Baltijas valstu drošību lielā mērā garantē un ietekmē spējas domāt stratēģiski, rīkoties ātri un veidot uzticamu starptautisko partneru loku.
Reģionālās sadarbības nozīme
Daiga Mieriņa savā uzrunā sacīja, ka Latvijas ārpolitikas pamati tika ielikti jau valsts dibināšanas laikā, un Zigfrīda Annas Meierovica mantojums arī šodien apliecina diplomātijas izšķirošo nozīmi valsts drošībā. Tieši tādēļ ārlietu dienests ir jāstiprina gan cilvēkresursu, gan klātbūtnes ziņā. Vienlaikus Mieriņa norādīja, ka Krievijas karš Ukrainā ir neatgriezeniski mainījis Eiropas drošības arhitektūru. Latvija uz šo realitāti ir reaģējusi skaidri un atbildīgi, taču ar to vien nepietiek. Ir jāpanāk, lai NATO sabiedrotie lielāku uzmanību un resursus velta tieši alianses austrumu flangam, kas robežojas ar agresoru. Šajā procesā nozīmīga loma ir parlamentārajai diplomātijai, kas pēdējos gados veicinājusi arī ASV Kongresa atbalstu Ukrainai un Baltijas reģiona drošībai.
Lai gan Latvija šobrīd atrodas drošā situācijā, hibrīddraudi Baltijas jūrā, gaisa telpā un austrumu robežā saglabājas, un Mieriņa uzskata, ka tos iespējams efektīvi novērst tikai koordinētā, savlaicīgā un solidārā reģionālā rīcībā. Tāpēc izšķiroša ir cieša Baltijas valstu sadarbība ar Ziemeļvalstīm, kā arī ar Poliju un Vāciju.
Šajos sarežģītajos laikos īpaši jā novērtē mūsu diplomātu darbs gan Latvijā, gan ārvalstīs. Pirms 105 gadiem Meierovics panāca Latvijas atzīšanu pasaulē, savukārt šodien Latvijas diplomāti darbojas globāli izšķirošos formātos. Mieriņa uzsver, ka Latvija ir klātesoša tur, kur tiek pieņemti lēmumi par Eiropas un pasaules drošību – šos panākumus nes mērķtiecīga, profesionāla un drosmīga ārpolitika.
ASV konsekventais atbalsts Baltijai
Latvijas drošība un starptautiskā ietekme vienmēr ir bijusi cieši saistīta ar spēcīgām transatlantiskajām attiecībām. ASV ir un paliek Latvijas stratēģiskais partneris, un tas ir fakts, kas nosaka arī mūsu politiskās izvēles sarežģītā un mainīgā starp tautiskajā vidē. Tieši šajā kontekstā vērtējams Saeimas priekšsēdētājas aicinājums piešķirt 2025. gada Nobela Miera prēmiju ASV prezidentam Donaldam Trampam.
ASV prezidenta konsekventā nostāja drošības jautājumos ir būtiski ietekmējusi NATO rīcību Eiropā, kuras valstis ir ievērojami pastiprinājušas savus ieguldījumus aizsardzībā. Tā nebija nejaušība, bet gan politiskas nepieciešamības un skaidru vērtību definēšanas rezultāts.
Tikpat būtiski ir Trampa centieni mazināt spriedzi un konfliktus pasaulē. ASV prezidents ir aktīvi iesaistījies Krievijas agresijas pret Ukrainu novēršanā, un taisnīgs, ilgs miers Ukrainā ir tieši Latvijas stratēģiskajās interesēs.
Mieriņas parakstītais aicinājums Nobela prēmijas komitejai ir arī daļa no plašākām starptautiskām aktivitātēm ar mērķi mazināt spriedzi starp ASV un Dāniju Grenlandes jautājuma kontekstā un pievienoties ASV un Izraēlas diplomātiskajām iniciatīvām. Viņa norāda: nav pamata uzskatīt, ka šī iniciatīva būtu pretrunā ar Latvijas ārpolitikas nostādnēm vai ilgtermiņa mērķiem.
Saeimas priekšsēdētāju pilnībā atbalsta Zaļo un Zemnieku savienība. ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze ir uzsvēris – šis solis atspoguļo partijas konsekvento pozīciju, iestājoties par spēcīgu transatlantisko sadarbību un Eiropas drošības stiprināšanu.
Mieriņa norāda, ka šīs iniciatīvas pamatā nav viedokļi par personībām vai emocijas, tā balstās Latvijas interesēs, drošībā un skaidrā ārpolitiskā izvēlē pasaulē, kurā miers vairs nav pašsaprotams, bet prasa drosmīgus, reizēm neērtus, taču stratēģiski pa matotus lēmumus.
Demokrātijas un brīvības sardzē
Pieminot barikāžu 35. gadadienu, Doma laukumā iedegtais piemiņas ugunskurs vēlreiz atgādināja, ka šie notikumi Latvijas vēsturē bija nozīmīgi ceļā uz brīvu un demokrātisku valsti. Saeimas priekšsēdētāja uzsver, ka cilvēki, atrodoties barikādēs – stāvot starp pagātni un nākotni – apliecināja tautas kopības un gribasspēka spēju nosargāt valsts neatkarību. Atrašanās barikādēs nebija izvēle, tā bija nepieciešamība, apzināts lēmums nostāties brīvības pusē. Cilvēki, – neapbruņoti, taču ar stingru pārliecību – stājās plecu pie pleca, jo saprata, ka tieši šajos brīžos top valsts nākotne. Mieriņa akcentē, ka demokrātiska valsts balstās uz sabiedrības tiesībām zināt, saprast un līdzdarboties. Šajā procesā būtiska loma ir žurnālistiem – tiltam starp varu un sabiedrību. Tieši tādēļ tiem, kuri balsta savu varu melos, naidā un vardarbībā, žurnālistika ir drauds. Arī barikāžu laikā Latvijas masu mediju pārstāvji riskēja ar dzīvību, lai pasaule uzzinātu patiesību par janvāra notikumiem Baltijas valstīs. Viņi bija demokrātijas sardzē, lai neiestātos klusums un lai patiesība netiktu izdzēsta. Barikāžu gadadienā Saeimā tika atvērta grāmata “Posteņos. Barikādes atceras žurnālisti”, kas vienkopus caur atmiņu stāstiem vēsta par katra personīgajiem tā laika pārdzīvojumiem, tautas gara spēku un nerimstošo ticību savai valstij. Mieriņa uzskata, ka ir būtiski piefiksēt kaut dažas liecības un pieredzes, kamēr vēl tas ir iespējams. Šīs atmiņas nav tikai pagātnes dokumentācija – tā ir atbildība šodienai.
Latvija stāv līdzās Ukrainai
Turpinot uzsākto tradīciju, gada pirmajā ārvalstu vizītē Daiga Mieriņa devās uz Ukrainu. Saeimas delegācijas klātbūtne Ukrainā janvārī, gada tumšākajā un aukstākajā laikā, jau kļuvusi par tradīciju. Saeimas priekšsēdētāja uzsver, ka tas ir apzināts politisks vēstījums: kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā šo četru gadu laikā Latvija ir konsekventi sniegusi visaptverošu atbalstu Ukrainai un turpinās to darīt.
Latvijas un Ukrainas attiecības šo dien balstās ne tikai diplomātiskās formalitātēs, bet kopīgā izpratnē par brīvības un demokrātijas vērtībām. Vizītes laikā Kijivā Mieriņa, novērtējot ieguldījumu divpusējo attiecību stiprināšanā, Ukrainas parlamenta deputātiem un darbiniekiem pasniedza Saeimas Prezidija atzinības rakstus.
Īpaša atzinība tika pasniegta parlamenta priekšsēdētājam Ruslanam Stefančukam. Kara apstākļos viņš ir spējis nodrošināt ne tikai Ukrainas parlamenta darbu, bet arī attīstīt ciešu sadarbību ar Latviju. Mieriņai īpaši atmiņā palicis Stefančuka teiktais Latvijas pārstāvjiem: “Jūs varbūt neesat liela valsts, bet jūs esat varena nācija.” Viņa uzskata, ka šie vārdi patiesi atspoguļo savstarpējo cieņu un pateicību par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainai.
Saeimas priekšsēdētāja uzsver, ka Krievijas īstenotā nelikumīgā aneksija nekad netiks atzīta, un agresoram būs jāuzņemas atbildība par pastrādātajiem noziegumiem. Latvija skaidri redz Ukrainas vietu Eiropas Savienībā kā valstij, kas savu nākotni Eiropā ir izcīnījusi ar upuriem un politisko gribu.
Vizītes ietvaros notika arī tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Sarunās tika apspriestas iespējas ciešākai militārajai sadarbībai, tostarp, kopuzņēmumu veidošanā, kā arī sadarbība satelītu un kosmosa tehnoloģiju jomā. Īpaši tika akcentēta Ukrainas kritiskā nepieciešamība stiprināt pretgaisa aizsardzību.
Foto: Latvijas Republikas Saeima
