Latvijā gadiem tiek runāts par ekonomikas attīstību, produktivitāti un valsts konkurētspēju, taču joprojām paliek neizmantots viens no skaidrākajiem instrumentiem, kas salīdzinoši īsā laikā spēj ģenerēt nodokļu ieņēmumus, radīt labi apmaksātas darba vietas un stiprināt valsts tēlu ārvalstīs. Tūrisms un viesmīlība nav tikai viesnīcas un restorāni, tā ir eksporta nozare, kas valstī ienes naudu no ārzemēm un kuras pienesums tautsaimniecībai ir daudz lielāks nekā parasti tiek saprasts.
Pagājušajā gadā ienākošais tūrisms Latvijas eksporta bilancē ienesa vairāk nekā 1,2 miljardus eiro. Tā ir ļoti būtiska summa, kas nonāk apritē kā algas, nodokļi, investīcijas attīstībā, un tā ir tikai aptuveni uz pusi mazāka par mūsu lielāko tradicionālo eksporta nozari — kokrūpniecību. Salīdzinājumam: Igaunijā šis apjoms pārsniedz 1,5 miljardus eiro, bet Lietuvā tas sasniedz ap 1,8 miljardiem eiro. Šie skaitļi parāda gan potenciālu, ko Latvija vēl nav izmantojusi, gan arī mērķi, uz ko tiekties.
Katrs viesis, kurš ierodas Latvijā, atstāj naudu, kas nav radīta nodokļu pārdales ceļā, bet ienāk valstī no ārpuses: viņš šeit dzīvo, ēd, pārvietojas, izmanto pakalpojumus, iepērkas, apmeklē kultūras pasākumus un ceļo uz reģioniem. Šī nauda ir ekonomiskais pienesums, kurš rada efektu visā vērtību ķēdē — no vietējiem ražotājiem līdz darbiniekiem, no nodokļu ieņēmumiem līdz sociālajai sistēmai. Tieši tāpēc tūrisms nav izklaide, tas ir eksports.
Šodien Latvija šajā nozarē investē trīs līdz četras reizes mazāk nekā Lietuva un Igaunija — gan infrastruktūrā, gan mārketingā, gan notikumu ekonomikā, gan arī profesionālajā izglītībā. Un rezultāts ir tieši tāds, kāds tas var būt: mēs iegūstam tikai daļu no eksporta potenciāla. Ja kaimiņi investē vairāk un saņem vairāk, mums jābeidz brīnīties par atšķirību un jāsāk rīkoties. Nav noslēpums — nauda plūst tur, kur notiek darbs. Ja mēs vēlamies saņemt 1,8 miljardus, nevis 1,2 miljardus, mums ir jāiegulda, nevis jāgaida.
Latvijai ir visas iespējas attīstīt šo nozari līdz līmenim, kas ļautu ienākumus no 1,2 miljardiem pacelt līdz 1,8 miljardiem un augstāk, tādējādi radot būtisku pienesumu valsts budžetam bez nodokļu celšanas un bez jauniem sloga mehānismiem. Tā vietā, lai domātu, kā sadalīt un pārdalīt to, kas ir, mums jādomā, kā radīt vairāk. Tūrisma viesmīlības nozare nodarbina vairāk kā trīsdesmit tūkstoš cilvēku un dod darbu daudzām citām nozarēm – lauksaimniecībai, loģistikai, transportam, būvniecībai, kultūrai, izglītībai. Tā ir nozare ar milzīgu multiplikatora efektu un reālu potenciālu kļūt par vienu no mūsu galvenajiem izaugsmes virzieniem, īpaši reģionos.
Latvija var kļūt par valsti, kurā viesi brauc nevis izbraukt cauri, bet palikt.
Ir jābeidz skatīties uz tūrismu kā uz “papildus segmentu” un jāsāk to vērtēt kā valsts ekonomikas attīstības un budžeta stiprināšanas instrumentu. Ja mēs spēsim šodien pieņemt lēmumus, kas paver ceļu pieaugumam no 1,2 miljardiem līdz 1,8 miljardiem un vairāk — mēs nodrošināsim nākotni, kurā valsts aug, nevis stagnē. Šis potenciāls nav jāgaida — tas ir jāizmanto.
