ZZS Saeimas deputāti aicina Valsts prezidentu un premjeru ieklausīties pašvaldību viedokļos par novadu reformu

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija pēdējo mēnešu laikā ir saņēmusi vairāk nekā puses pašvaldību vēstules par administratīvi teritoriālās reformas norisi, tai skaitā reformas sagatavošanas gaitu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) un izskatīšanas procesu Saeimā. Ceturtdien, 5. martā, pašvaldību vēstules pārsūtītas Valsts prezidentam un Ministru prezidentam, aicinot iepazīties ar pašvaldību iesniegtajiem viedokļiem, ievērojot novadu iedzīvotāju intereses, lai tik būtisku jautājumu, kā Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums, izlemtu pārdomāti, valsts attīstības un mūsu iedzīvotāju interesēs.
Pašvaldības, vēršoties pie ZZS Saeimas frakcijas, norādījušas uz vairākiem būtiskiem problēmjautājumiem, kas saistīti ar novadu reformas gaitu: konsultāciju trūkumu ar pašvaldībām, izvērtējot to priekšlikumus un viedokļus, iedzīvotāju aptauju rezultātu ignorēšanu, konkrētu novadu reformas kritēriju neesamību.
Saeima 2019. gada 21. martā pieņēma paziņojumu par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu ar mērķi līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām. Vienlaikus Saeima noteica, ka Ministru kabinetam pēc konceptuālā ziņojuma par administratīvi teritoriālo iedalījumu sagatavošanas un konsultācijām ar pašvaldībām saskaņā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. pantu jāizstrādā:
    valsts administratīvo teritoriju izveidošanas kritērijus, administratīvi teritoriālo iedalījumu un tā veidus;
    administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites un robežu grozīšanas kārtību, kā arī administratīvo centru noteikšanas nosacījumus un kārtību;
    apdzīvoto vietu statusa noteikšanas un uzskaites kārtību un attiecīgo institūciju kompetenci;
    kārtību, kādā tiek pabeigta administratīvi teritoriālā reforma un sagatavotas 2021. gada pašvaldību vēlēšanas;
    kārtību, kādā pašvaldībām tiek piešķirti valsts finanšu līdzekļi administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai;
    nosacījumus pašvaldību budžetu apstiprināšanai un saistību pārņemšanai, kā arī rīcībai ar pašvaldību finanšu līdzekļiem un mantu administratīvi teritoriālās reformas ietvaros;
    citus jautājumus, kas izriet no konceptuālā ziņojuma.
Vērtējot Ministru kabineta un atbildīgās ministrijas, VARAM, kā arī Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas darbību, ZZS Saeimas frakcija, līdzīgi kā pašvaldību pārstāvji, ir secinājusi, ka Saeimas uzdotais nav izpildīts. Tā vietā, lai noteiktu skaidrus administratīvi teritoriālās reformas mērķus, ekonomisko pamatojumu, ieguvumus novadu iedzīvotājiem un valsts tautsaimniecībai kopumā, konkrētus kritērijus pašvaldību apvienošanai, notikusi tikai novadu robežu pārbīde, turklāt atsevišķos gadījumos tā uzskatāma par politiski motivētu, nevis novada attīstības interesēs pamatotu.
ZZS Saeimas frakcijas deputāti jau vairākkārt vērsuši gan VARAM, gan Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas uzmanību uz to, ka pašvaldību reformas procesa norise, neņemot vērā pašvaldību un to iedzīvotāju vajadzības un intereses, ir nedemokrātiska. Turklāt nav kompleksi izvērtēti ieguvumi un zaudējumi no šīs reformas.
Nosūtot apkopotos pašvaldību viedokļus Valsts prezidentam un Ministru prezidentam, ZZS Saeimas frakcijas deputāti cer, ka amatpersonas tos izvērtēs un ieklausīsies vietvaru pamatotajos iebildumos.