20.04.2015

Diena: Zaļajos zemniekos pārskata ietekmi


Ar diviem ministriem un septiņiem Saeimas deputātiem Latvijas Zaļā partija (LZP) vairs nav nekāds mazais brālis ne Zaļo un Zemnieku savienībā (ZZS), ne valdošajā koalīcijā, sestdien Latvijas Zaļās partijas kongresā uzsvēra partijas līdzpriekšsēdētājs, aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis. "Mēs esam pārāk pieticīgi, bet šobrīd nav pieticīgo laiks," sacīja Vējonis un uzsvēra, ka 25 partijas pastāvēšanas gados ir daudz kas mainījies un tās jauno vilkmi ir ievērojuši daudzi. Par to liecinot arī biedru skaita pieaugums, kas jau pārsniedz 700 cilvēku robežu, pirmdien lasāms avīzē Diena.

   

Starp reģionālajiem partneriem ir arī Aivara Lemberga vadītā partija Latvijai un Ventspilij. LZP līdzšinējā darbība liecinājusi, ka atšķirībā no LZS tās biedri ventspilnieku ietekmi apvienībā aicinājuši nepārspīlēt un līdz ar to - nav arī tā respektējuši. Taču jāatgādina, ka tieši LZP valdes priekšsēdis Edgars Tavars pērn pirms Saeimas vēlēšanām paziņoja, ka ZZS premjera kandidāts būs Lembergs. Toreiz bija iespaids, ka šis paziņojums ir negaidīts arī LZP premjera kandidātam Vējonim. Tāda situācija bija iespējama tāpēc, ka LZP ir divi varas centri. Vienu veido valdes priekšsēdētājs un piecu cilvēku valde, savukārt otru - partijas līdzpriekšsēdētāji Vējonis un Viesturs Silenieks, kuri kopā ar Saeimas deputātiem un ministriem izstrādā partijas politisko stratēģiju. Deputātiem un ministriem, kas nav valdē, tajā nav balsstiesību.

   

Palielinājusi savu politisko svaru, LZP tomēr nespēja mainīties iekšēji. Tās smagnējo un grūti saprotamo organizatorisko struktūru neizdevās reorganizēt arī šajā kongresā, šā lēmuma pieņemšana tika atlikta vēl uz gadu. Kongresa darbakārtībā bija iekļauti grozījumi statūtos, taču līderi aicināja tos izņemt, jo piedāvātais projekts bija apaudzēts ar priekšlikumiem, par kuriem nodaļās nebija diskutēts, un to apspriešana kongresā draudēja paralizēt tā darbu. Valdes uzdevums bija jurista Mārtiņa Martinsona vadībā šo jautājumu sagatavot izskatīšanai kongresā, bet tas nebija izdarīts.

   

Līdz ar to LZP viss paliek pa vecam. Par valdes priekšsēdi vēlreiz tika ievēlēts Tavars, kurš pēc būtības veic ģenerālsekretāra pienākumus. Valdē vēl būs Ingmārs Līdaka, Guntis Belēvičs, Mārtiņš Martinsons un Arnis Luhse. Nemierā ar šo situāciju bija vairāki delegāti.

   

Zaļā partija šā gada sākumā nosvinēja 25 gadu jubileju, un pašreizējā varas struktūra ir iedibināta laikā, kad partija veidojās kā Vides aizsardzības kluba politiskais spārns. "Toreiz tās darbība balstījās zaļās loģikas konferences tēzēs, bet tagad interešu loks ir ievērojami plašāks," Dienai sacīja Līdaka. Viņš partijas nākotni aicina skatīt kontekstā ar labklājības līmeni valstī, jo zaļais dzīvesveids ir saistīts ar pārticību. Jo tā lielāka, jo lielākas izredzes uzplaukt zaļajai domāšanai, uzskata politiķis.

   

Agrāk LZP valdībās bija uzticēts tikai vides ministra amats, savukārt tagad tās biedri uzņēmušies atbildību par Aizsardzības un Veselības ministriju. Vienu reizi LZP pārstāvis ir vadījis arī valdību, kad premjers bija viens no partijas vecbiedriem Indulis Emsis. Tā arī ir vienīgā reize, kad ZZS bijusi premjera partija. Ne pārāk bravūrīgi, bet arī LZP kongresā izskanēja gatavība kļūt par valdošo politisko spēku, par ko LZS savā kopsapulcē iepriekš runāja ar lielāku pārliecību, saredzot ZZS iespējas drīz pārņemt varu no Vienotības.

   

Jāatgādina, ka pirms četriem gadiem no partijas izslēdza arī tagadējo Eiropas Parlamenta deputāti Ivetu Griguli, kura pēc tam iestājās LZS. Viņa sestdien bija ieradusies sveikt kongresu un veltīja "zaļajiem" daudz labu vārdu. Delegātu rindās Diena pamanīja arī cilvēkus, kas vēl nesen bija LZS, bet tagad ir LZP, - piemēram, bijušo Talsu novada domes deputātu Alfonu Spēku.