12.03.2014

D.Reizniece-Ozola: ES finansējuma piesaistei gatavākais ir Daugavas stadions un Laikmetīgās mākslas muzeja projekts; par akustisko koncertzāli jāvienojas ar Rīgas domi


Lai piesaistītu Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu, patlaban visvairāk sagatavotie kultūras objekti ir Laikmetīgās mākslas muzejs un Daugavas stadions, kuru paredzēts pārbūvēt par sporta, kultūras un izklaides centru, piemērojot Dziesmu un deju svētku norises vajadzībām. Savukārt akustiskās koncertzāles izveidei Kultūras ministrijai ir aktīvi jārisina sarunas ar Rīgas domi, lai vienotos par Kongresu nama rekonstrukciju. Tā pēc trešdienas, 12.marta, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē notikušajām diskusijām secina komisijas priekšsēdētāja Dana Reizniece-Ozola.

Jau šobrīd ir skaidrs, ka, piesaistot ES fondu finansējumu, visas ieceres kultūras infrastruktūras attīstībā nevarēs īstenot. Sākoties ES fondu nākamās septiņgades plānošanai, ir pienācis laiks pieņemt konkrētus lēmumus un izšķirties, kuru kultūras objektu būvniecība vai attīstība būtu prioritātes, pieņemot, ka Latvija saņems plānoto ES līdzfinansējumu 80 miljonu eiro apmērā, uzsver komisijas priekšsēdētāja.

Ieguldījumi kultūras infrastruktūrā jāplāno ļoti uzmanīgi un pārdomāti. Jāņem vērā, ka ēkas nevar būt pašmērķis, prioritātei jābūt cilvēkiem, jādomā par ēku noslodzi - kas un kā šīs būves piepildīs ar saturu. Jāpatur prātā, ka tāda ir arī Eiropas Komisijas prasība Eiropas līdzfinansējuma piešķiršanai - jaunu kultūras ēku būvniecībai jānodrošina sociāli ekonomiska atdeve, akcentē D.Reizniece-Ozola.

Latvijai aktuāla nepieciešamība ir Laikmetīgās mākslas muzeja ēka, šodien komisijas deputātus informēja kultūras ministre Dace Melbārde. Rīga ir vienīgā no Eiropas galvaspilsētām, kurā nav šāda muzeja, turklāt ir izveidota plaša laikmetīgās mākslas kolekcija, tostarp, piesaistot arī privātos mecenātus. Šobrīd jau ir apzinātas iespējamās Laikmetīgās mākslas muzeja ēkas būvniecības vietas.

Būtiska Latvijas kultūras eksporta prece ir Dziesmu un deju svētki, taču kultūras infrastruktūras objekti ir nolietoti un biļešu pieprasījums vairākkārt pārsniedz iespējas uzņemt skatītājus, tādēļ viens no potenciālajiem projektiem ES finansējuma saņemšanai ir Daugavas stadiona rekonstrukcija, informēja kultūras ministre. Savukārt par Mežaparka estrādes rekonstrukciju rūpes būtu jāuzņemas Rīgas pašvaldībai.

Svarīga ir arī akustiskā koncertzāle. Lai gan Latvija ir viena no mūzikas tradīciju un sasniegumu ziņā visbagātākajām valstīm pasaulē, mums nav vietas – piemērotas akustiskās koncertzāles – kur savas valsts muzikālās izcilības rādīt, deputātus informēja kultūras ministre. Kongresa nama pārbūve ir viena no alternatīvām jaunas koncertzāles būvniecībai, turklāt to varētu pabeigt līdz valsts simtgadei 2018.gadā. Šādam projektam ES finansējums nebūtu pieejams, jo ES līdzfinansējumu kultūras un sporta objektiem var saņemt, pretendējot uz līdzekļiem degradētas vides sakopšanai. Ministrijai un Rīgas pašvaldībai vēl būs jāvienojas par piemērotāko finansēšanas modeli, akcentēja D.Melbārde.