16.03.2017

Reizniece-Ozola: Nodokļu maksātājiem jāredz ieguvumi


Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) apņēmusies neatkāpties no  ieceres par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu līdz 20%.  Ar ministri sarunājās laikraksta DIENA žurnāliste Magda Riekstiņa. 


Patlaban tiek diskutēts par jauno nodokļu politiku. No kurām tās prioritātēm jūs noteikti negribat atteikties?

No darbaspēka nodokļu samazināšanas un no nodokļu sloga pārnešanas uz kapitālu kopā ar 0% likmes ieviešanu reinvestētajai peļņai. Šis komplekts dod vislielāko pienesumu tautsaimniecības stiprināšanai un finansiālās nevienlīdzības mazināšanai. Skaidrs, ka par nodokļu politiku ir dažādas intereses. Latvijas Banka un uzņēmēju organizācijas akcentē, ka visbūtiskākais faktors ir konkurētspējas veicināšana, taču valdībai jādomā arī par citiem aspektiem, to vidū par mazo algu saņēmēju ienākumu palielināšanu, par nevienlīdzības mazināšanu. Valdība nevar domāt tikai par uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanu.

Kādi ieguvumi gaidāmi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) mazināšanas?

Ieguvumi ir divos virzienos. Viens no tiem – uzņēmumi kļūst konkurētspējīgāki, jo mazinās darbaspēka nodokļu slogs. Patlaban Latvijā ir augstākais darbaspēka nodokļu slogs Baltijā. Kad domājam par nodokļu politiku, mums jāanalizē situācija Baltijas kaimiņvalstīs, lai mēs nezaudētu cīņās par savu vietējo uzņēmēju noturēšanu un par ārvalstu investoru piesaisti. 

Otrs virziens – iedzīvotājiem makā paliks vairāk naudas, radot drošības izjūtu, kas ir ārkārtīgi nepieciešama. Tas tiešā veidā saistīts ar IIN likmes mazināšanu no līdzšinējiem 23% uz 20%. Jāpiebilst, ka lielām algām virs 45 000 eiro gadā gan saglabāsies IIN likme 23% apjomā. Ir plānots arī neapliekamo minimumu paaugstināt līdz 300 eiro un paaugstināt minimālo algu. Tas dos jūtamu labklājības pieaugumu mazo algu saņēmējiem. 

Pirms dažiem gadiem tobrīd populārās Reformu partijas pārstāvji arī akcentēja ieceri par IIN likmes mazināšanu, bet sastapās ar pašvaldību iebildumiem. Kā jūs cerat vienoties ar pašvaldībām?

Pašvaldības, protams, ir IIN doto ieņēmumu sargs, jo IIN veido lielāko daļu no pašvaldību budžeta ieņēmumiem. Tomēr sakārtojot nodokļu struktūru, tautsaimniecība attīstīsies un līdz ar to arī pašvaldību kontos būs vairāk naudas. Mēs piedāvājam arī kapitāla nodokļa palielināšanu, akcīzes nodokļa palielināšanu un aktīvāku ēnu ekonomikas apkarošanu, kas dos lielākus finanšu resursus valsts budžetā un ļaus piedāvāt pašvaldībām kompensācijas mehānismu.

Kādu?

Esam piedāvājuši nofiksēt noteiktu procentu no kopējiem nodokļu ieņēmumiem tieši pašvaldībām, respektīvi, nofiksēt 19,5% no kopējās nodokļu masas. Turklāt ar speciālu dotāciju izlīdzināšanas modelī mēs kompensētu IIN ieņēmumu kritumu tām pašvaldībām, kam šis kritums patiešām būtu straujš. Speciāla dotācija vajadzīga tāpēc, ka pašvaldībās ieņēmumu kritums būs atšķirīgs. Taču jāuzsver, ka vispirms jāvienojas par daudzām kopējās nodokļu politikas niansēm un tikai pēc tam varam runāt par konkrētām pašvaldībām.

Finanšu ministrija (FM) plāno palielināt naudas daudzumu sociālajā budžetā. Kā cerat to izdarīt?

Mēs ar nodokļu pārstrukturēšanu panāksim to, ka sociālajā budžetā būs lielākas iemaksas. Te jāpiemin solidaritātes nodokļa pārveide, jo, atceļot solidaritātes nodokli, plānojam ieviest otrā līmeņa sociālo iemaksu griestus 85 400 eiro apmērā, ierobežojot īstermiņa izmaksas. Pensijai uzkrājumu neierobežosim, lai cilvēkam būtu motivācija lielākus maksājumus veikt, bet, piemēram, bērna kopšanas pabalsti, bezdarbnieka pabalsti un citas īstermiņa izmaksas būtu ierobežotas. Tas nozīmē, ka rezultātā sociālais budžets kļūs ilgtspējīgāks. Palielinot neapliekamo minimumu komplektā ar lielāku minimālo algu, plānojam, ka daudzi cilvēki, kuri saņem aplokšņu algas, būs motivēti legalizēt saņemto atalgojumu pilnā apmērā. Plānojam, ka autoratlīdzībām tiks samazināts IIN, bet tiks pielikts klāt sociālais nodoklis, respektīvi, no 23% uz 20% tiks samazināts IIN, bet 5% tiks pielikti klāt kā sociālais nodoklis. Visiem minētajiem pasākumiem kopumā būs pozitīva ietekme uz sociālo budžetu. 

Visu interviju lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 16.marta, numurā!