04.11.2015

Pirmo reizi elektroniski paraksta trīspusēju līgumu par sadarbību kiberdrošības jomā


Trešdien, 4.novembrī, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis kopā ar Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju lietu ministru Kristenu Mihalu un Lietuvas aizsardzības ministru Jozu Oleku pirmo reizi parakstīja trīspusēju līgumu par sadarbību kiberdrošības jomā, izmantojot drošu elektronisko parakstu, ko izsniedz katras valsts uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs. 

 

Līgums paredz stiprināt valstu sadarbību kiberdrošības jomā un informācijas sistēmu un tīklu aizsardzībā.

 

“Līguma elektroniska parakstīšana ir pierādījums tam, ka ir novērsti tehniskie ierobežojumi pārrobežu parakstīšanai Baltijas valstu starpā,” uzsver aizsardzības ministrs R.Bergmanis. “Esmu gandarīts par Baltijas valstu augsto e-attīstības līmeni un ceru, ka šis līgums kalpos kā ilgtermiņa garants sekmīgās sadarbības turpināšanai.” 

 

Līgumu parakstīja ministri, kuru vadītās ministrijas konkrētajā valstī ir atbildīgas par kiberdrošības politiku un tās koordināciju, taču līgumā noteiktie pienākumi būs attiecināmi arī uz praktiska līmeņa sadarbību starp Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijām (CERT).

 

Līguma elektroniskās parakstīšanas laikā katrs parakstītājs atradās savā valstī. Lai nodrošinātu klātesamības efektu, visi trīs līguma parakstītāji komunicēja ar videotelekonferences palīdzību.

 

Priekšlikums par šāda līguma parakstīšanu tika ierosināts 2013.gada Baltijas kiberekspertu sanāksmē. Līguma parakstīšana palīdzēs nodrošināt Baltijas valstu CERT sadarbību ilgtermiņā, akcentējot augsto Baltijas valstu e-attīstības un kiberdrošības līmeni.

 

Lai arī katrā no valstīm ir savs elektroniskā dokumenta formāts (Latvijā – edoc, Lietuvā – bdoc, Igaunijā – adoc), tehniskā līmenī ir novērsti pamata šķēršļi, lai starp sistēmām varētu veikt šādu parakstīšanu. 

 

Katras valsts nacionālie normatīvi paredz atšķirīgus nosacījumus, kādi dati jāsatur elektroniskam dokumentam, lai konkrētajā valstī tam būtu juridisks spēks, tāpēc katras valsts pārstāvis parakstīja visus trīs formātu dokumentus ar savas valsts eID karti.

 

Ikdienas saziņā un darījumu kārtošanā Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem jau kopš pērnā gada nogales ir radīta iespēja elektroniski parakstīt dokumentu ar konkrētajā valstī izsniegto eID karti, izmantojot Latvijā izstrādāto programmatūru “eParakstītājs” un iesniegt to iestādēm vai komersantiem Latvijā. 

 

Ārvalstī izsniegtam eParakstam ir juridisks spēks, ja tas ir parakstīts, izmantojot paraksta radīšanas rīkus, ko izsniedzis Eiropas Savienībā akreditēts uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs.

 

Elektroniskā paraksta statusu un ar sertifikātu saistītos elektroniskā paraksta pārbaudes datus var pārbaudīt atrodoties Latvijā, kā arī elektroniskais paraksts atbilst Elektronisko dokumentu likumā ietvertajiem nosacījumiem un Dokumentu juridiskā spēka likumā ietvertajiem priekšnosacījumiem.