04.11.2015

Ekonomikas ministrijas svarīgākie padarītie darbi gada laikā


Enerģētikas jomā kā būtiskāko paveikto jāuzsver MK atbalstītos dabasgāzes tirgus atvēršanai nepieciešamos grozījumus Enerģētikas likumā. Šajā laikā parakstīta arī Deklarācija par Baltijas valstu enerģijas piegāžu drošību un Latvijas un Lietuvas Saprašanās memorands par sadarbību dabasgāzes piegāžu diversificēšanā un atvērta gāzes tirgus attīstībā.

 

Izstrādāts atbalsta mehānisms un pēc EK akcepta saņemšanas energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi varēs pretendēt uz samazinātu maksājumu par obligātā elektroenerģijas iepirkuma komponenti. Līdz ar Saeimas apstiprinātajiem grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, sākot ar 2016. gada 1. janvāri tiesības iegādāties noteiktu elektroenerģijas daudzumu mājsaimniecības pašas vajadzībām par samazinātu cenu varēs trūcīga vai maznodrošināta ģimene (persona); daudzbērnu ģimene vai ģimene (persona), kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti; persona ar I invaliditātes grupu.

 

Izstrādāts Enerģētikas attīstības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam projekts, lai sekmētu Latvijas ekonomikas konkurētspēju, energoapgādes drošību un enerģijas ilgtspēju. Līdz 2015. gada beigām plānots to iesniegt izskatīšanai valdībā.

 

Drošības stiprināšanai apstiprināts Tautsaimniecības mobilizācijas plāns, kurā apkopota nozaru mobilizācijas plānos ietvertā informācija, īpašu uzmanību pievēršot resursu pieejamībai. Plāna mērķis ir noteikt atbildīgo institūciju un to pakļautībā esošo stratēģiski svarīgo tautsaimniecības objektu gatavību sniegt tautsaimniecībai nepieciešamos pakalpojumus mobilizācijas gadījumā, nodrošinot vitāli svarīgu valsts funkciju izpildi un sabiedrības funkcionēšanu.

 

Būvniecības jomā šī gada laikā izstrādāti visi jaunajam Būvniecības likumam pakārtotie normatīvie akti, pabeigts darbs pie Latvijas būvnormatīvu pārskatīšanas, kā arī apstiprināti būvkonstrukciju projektēšanas būvnormatīvi, tādējādi sākot ar 2015. gada 1. jūniju visas būvkonstrukcijas tiek projektētas saskaņā ar Eirokodeksa standartiem un to nacionālajiem pielikumiem.

 

Aktīvu darbu sācis Būvniecības valsts kontroles birojs, kas veicis 1493 publisku ēku apsekošanu, no kurām  90,5 % ir teicamā stāvoklī, 8,3 % ēkās ir jāuzlabo drošība,  1,2 % ēkas ir bīstamā stāvoklī.

 

Uzsākts darbs pie būvkomersantu klasifikācijas sistēmas izveides, kas paredzēta trīs kritēriju grupās:  nozares jeb profesionālās darbības, saimnieciskajos un finanšu, kā arī ilgtspējas kritērijos. Izstrādāta Būvniecības informācijas sistēmas pamata funkcionalitāte; līdz 2015. gada beigām plānots pilnībā pabeigt BIS izstrādi, kā rezultātā sabiedrība iegūs ērtu un operatīvu mehānismu, kā sekot līdzi procesiem būvniecības nozarē, un būvniecības publiskas kontroles iespēju, kas mazinās patvaļīgas būvniecības uzsākšanu, kā arī samazinās korupcijas iespējamību.

 

Mājokļu politikas jomā sekmīgi īstenota atbalsta programma ģimenēm ar bērniem mājokļa iegādei un piešķirts papildu finansējums vairāk kā 1,6 milj. EUR apmērā programmas turpināšanai.  Programmas ietvaros piešķirti 932 galvojumi ģimenēm, kurās kopā aug 1400 bērni. Kopējā piešķirtā galvojuma summa ir 5,7 milj. euro. MK apstiprinātas 20 metodikas, kā aprēķināma dzīvokļu īpašnieku apmaksājamā daļa par saņemtajiem ūdensapgādes un kanalizācijas, sadzīves atkritumu izvešanas un siltumenerģijas vai dabasgāzes piegādes pakalpojumiem.

 

Augstākai patērētāju tiesību aizsardzībai 2016. gada 1. janvārī stāsies spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz stingrākus nosacījumus „ātro kredītu” izsniegšanai. Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likumā uzlabos līdz šim Latvijā pastāvējušo patērētāju individuālo strīdu risināšanas sistēmu un radīs jaunu patērētāju strīdu risināšanas mehānismu.

 

Izstrādātas un notiek starpinstitūciju saskaņošana vairākām 2014.-2020. gada ES fondu plānošanas perioda atbalsta programmām energoefektivitātes paaugstināšanai dzīvojamās ēkās, nodarbināto apmācībām, jaunu produktu ieviešanai ražošanā, starptautiskās konkurētspējas veicināšanai (ārējo tirgu apgūšanai),  jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros, akselerācijas fondu izveidei, ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai, kā reģionālo biznesa inkubatoru programmai.

 

Pagarināts vairāku iepriekšējā ES fondu perioda programmu darbības laiks, lai nodrošinātu atbalsta sniegšanu komersantiem Krievijas noteiktā preču importa embargo un valūtas kursa svārstību dēļ. Vienlaikus, lai nodrošinātu finansējuma pieejamību komersantiem, ir pagarinātas vairākas finanšu instrumentu atbalsta programmas.

 

Šā gada rudenī 9 Latvijas pilsētās tiek organizēti forumi “Atbalsts uzņēmējiem”, lai informētu komersantus par šobrīd pieejamo un tuvākajā laikā plānoto atbalstu uzņēmējdarbībai.

 

Apstiprināta jauna kārtība uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides piešķiršanai lieliem investīciju projektiem, līdz ar to uzņēmēji investīciju projektu pieteikumus atbalstāmo investīciju projekta statusa iegūšanai var iesniegt Ekonomikas ministrijā līdz pat 2020. gada 1. oktobrim. Šīs kārtības ietvaros jau apstiprināts atbalsts AS “Putnu fabrika Ķekava” ražotnes modernizācijai.

 

Konkurences lietu efektīvākai izskatīšanai akceptēti grozījumi Konkurences likumā, paredzot iespējas Konkurences padomei prioritāri skatīt smagākās pārkāpumu lietas, paplašinot uzņēmumu iespējas saņemt atbrīvojumu no soda un iespējas skaidrot savu viedokli un saņemt konkurences kropļojumu radīto zaudējumu atlīdzību. Apstiprinot Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumu un ar to saistītos grozījumus Konkurences likumā, paplašinātas Patērētāju tiesību aizsardzības centra un citu uzraudzības iestāžu pilnvaras negodīgas komercprakses gadījumos, palielināts maksimālais sods par negodīgu komercpraksi.

 

Tūrisma nozares efektīvākai pārvaldībai MK akceptēti grozījumi Tūrisma likumā, kas paredz Tūrisma attīstības valsts aģentūras pievienošanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai.

 

Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā Ekonomikas ministrija kā būtiskākos ieguvumus Latvijai uzsver Enerģētikas Savienības izveidi, aizsargātākus ceļotājus kompleksajos ceļojumos un ES vienotā tirgus stiprināšanu.