07.03.2010

Zemnieku saeima valdības darbā trūkumus nesaskata


Kaut gan gads bijis grūts, sadarbība ar Zemkopības ministriju un valdību bijusi laba, darbs rit raitāk – šādu novērtējumu aizvadītā gada darbam vakar notikušajā biedrības "Zemnieku saeima" 12. kongresā deva organizācijas vadītājs Juris Lazdiņš. Šis bija viens no retajiem ZSA kongresiem biedrības 11 gadu pastāvēšanas laikā, kurā no lauksaimnieku puses revolucionāru runu faktiski nebija.


Iepriekšējos gados, kad pie zemkopības politikas stūres bija Latvijas Zemnieku savienības biedrs Mārtiņš Roze, ZSA ilgi turējās opozīcijā ministrijai un arī citām lauksaimnieku organizācijām, vairākkārt savās sanākšanās pieņemot rezolūcijas ar prasību ministram atkāpties.

Tagad, neskatoties uz to, ka saimniekot nav kļuvis vieglāk, vairākums organizācijas biedru gan publiskajās runās, gan kuluāros izsakās puslīdz atzinīgi gan par gadu amatā esošo zemkopības ministru Jāni Dūklavu, gan par Valda Dombrovska valdību.


Neapmierinātība ir tikai jautājumā par kredītresursu pieejamību – bankas joprojām nav "atsalušas", tādēļ neīstenoti stāv simtiem jau Lauku atbalsta dienestā apstiprinātu ES fondu projektu. Tuvojoties pavasarim, arvien aktuālāks kļūst arī jautājums, kur ņemt apgrozāmos līdzekļus sējai.


Pie neatliekami darāmajiem darbiem valdības vadītājs V. Dombrovskis minēja steigā pieļauto kļūdu labošanu. Konkrēti – panākt, lai ES un valsts atbalsta maksājumiem, ko no šā gada iekļauj nodokļu aprēķinā, zemnieku saimniecībām nevajadzētu piemērot 26% lielo iedzīvotāju ienākuma nodokli.


Tikpat steidzami likumos un noteikumos jāievieš normas par akcīzes nodokļa atmaksas sistēmas maiņu, par ko valdība šonedēļ jau konceptuāli vienojusies. Tas ir – lai jau no 1. jūlija lauksaimniekiem būtu iespēja gan vairumtirdzniecībā, gan mazumtirdzniecībā dīzeļdegvielu iegādāties bez akcīzes nodokļa.


Arī J. Dūklavs apstiprināja savu līdzdalību jau pieminēto problēmu risināšanā. Papildus viņš piesolīja arī īpaša lauksaimniecības kredītfonda iedarbināšanu no jūlija, kur ES projektu īstenotājiem būšot pieejami 100 miljoni latu. ZM strādājot arī pie lauksaimniecības profesionālās izglītības sistēmas uzlabošanas. Savukārt kā sarežģīti risināmu ministrs nosauca jautājumu par neapstrādātās lauksaimniecības zemes aplikšanu ar 3% augsto nekustamā īpašuma nodokli. Tā kā esot sarežģījumi ar šāda nodokļa administrēšanu, visticamāk, kā izteicās ministrs: "Lielas summas mēs šajā nodoklī šogad neiekasēsim."

 
Priecīgas ziņas J. Dūklavs nevēstīja arī attiecībā uz 13 miljonu eiro apguvi, ko Latvija saņēmusi no ES Ekonomikas atjaunošanas fonda. Šo naudu, ko ZM ar lauksaimniekiem nolēma "ziedot" piena nozarei, ministrija pagaidām pieturot, kamēr piena kooperatīvi un piena pārstrāde nebūšot savā starpā vienojušies par piena pārstrādes jaudu palielināšanu. J. Dūklavs norādīja – viņš atbalstot zemnieku kooperāciju, bet neatbalsta tos kooperatīvus, kas izved pienu uz Lietuvu, vienlaikus saņemot atbalstu no Latvijas valsts budžeta. Tādējādi ministrs atklāti nostājies lielo piena pārstrādes uzņēmumu pusē, kuri jau ilgāku laiku cenšas apkarot piena izejvielas izvešanu uz Lietuvu.


Lasīt vairāk...