ZZS: Valdībai nepilda likumā uzdoto par regulējumu pašnodarbināto sociālajai apdrošināšanai no 2022. gada 1. janvāra

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) aicina valdību pildīt likumā doto uzdevumu un virzīt izskatīšanai parlamentā grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", lai noteiktu pašnodarbināto sociālo apdrošināšanu no 2022. gada 1. janvāra.
Valdības pārstāvji un koalīcijas partijas Saeimā vairākkārt noraidīja ZZS iniciatīvu atlikt obligātās sociālo iemaksu sistēmas ieviešanu no 1.jūlija uz trīs gadiem, lai šajā laikā būtu iespējams izveidot adekvātu un mazajam biznesam atbilstošu sociālā nodokļa nomaksas regulējumu. „Mēs turpināsim uzstāt uz nodokļu un administratīvā sloga mazināšanu mazajam biznesam jo daudziem uzņēmējiem valdības noteikto ierobežojumu dēļ joprojām nav iespējams pilnvērtīgi strādāt, turklāt gaidāms būtisks gāzes un elektrības cenu kāpums, kas vēl vairāk pasliktinās situāciju uzņēmējdarbībā. Cik ļoti valdība nemīl valsti, ja rīkojas tik tuvredzīgi un mērķtiecīgi grauj saimniecisko darbību Latvijā,” uzsver ZZS valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars. 
Arī Latvijas Zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze atzīst: "Ieviešot obligātā sociālā nodokļa sistēmu, sekas būs graujošas lielai daļai valsts iedzīvotāju, jo nodokļu sloga ziņā Latvija jau tuvojas Zviedrijai, bet ienākumu ziņā esam tālu, jo tālu pat no vidējā Eiropas Savienības līmeņa. Šī ir nevis rūpēšanās par valsti un iedzīvotājiem, bet vēršanās pret valsti un iedzīvotājiem."
Savukārt ZZS Saeimas frakcijas deputāts Viktors Valainis norāda, ka valdību veidojošās partijas tik ļoti steigušās uzlikt jaunu administratīvo nodokļu slogu mazajam biznesam, ka aizmirsušas par valdības nepadarītajiem mājasdarbiem, izstrādājot regulējumu pašnodarbināto sociālajai apdrošināšanai.
Likumā noteikts, ka valdībai līdz šā gada 1.jūlijam jāizstrādā grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ar mērķi noteikt pašnodarbināto personu sociālo apdrošināšanu no 2022.gada 1.janvāra, saglabājot pašnodarbinātajiem tādu pašu sociālās apdrošināšanas kārtību, kāda jau ir noteikta no 2021. gada 1.jūlija.
Labklājības ministrija bija šādu likumprojektu sagatavojusi, tomēr tas „iestrēdzis” valdības gaiteņos. Likumprojektā bija paredzēts, ka pašnodarbinātie, kuru ienākumi nesasniedz minimālo algu mēnesī, maksā 10% pensiju apdrošināšanai no faktiskā ienākuma, savukārt pašnodarbinātie, kuru ienākumi sasniedz vai pārsniedz minimālo algu mēnesī - maksā 31,07 % no brīvi izraudzīta iemaksu objekta, kas nav mazāks par minimālo algu mēnesī, un 10 % pensiju apdrošināšanai no izvēlēta iemaksu objekta un faktisko ienākumu starpības.
„Valdībai kavējoties ar skaidra regulējuma izstrādi vairāk nekā 70 000 pašnodarbināto savlaicīgi nav skaidrs, kā izpildīt pienākumu pret valsti. Obligātās sociālo iemaksu sistēmas ieviešana ir bijusi sasteigta, uz ko mēs vairākkārt norādījām, un neskaidrība vēl tikai pieaugs, liekot daudziem pāriet ēnu ekonomikā,” uzskata V.Valainis.