ZZS prioritātes 2021. gada valsts budžetā: veselība, izglītība un zinātne, pašvaldību attīstība

Pirmdien, 23. novembrī, Saeima uzsāks diskusijas par 2021. gada valsts budžeta apstiprināšanu, izskatot arī virkni pavadošo likumu, kas ietekmēs lielu daļu sabiedrības. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti, uzklausot sabiedrisko organizāciju, pašvaldību un citu ieinteresēto viedokļus, sagatavoja virkni priekšlikumu, rosinot gan pārskatīt nākamgad piešķiramo līdzekļu apmērus, gan veikt izmaiņas vairākos likumos.
Lai gan Saeimas atbildīgā komisija nav ieklausījusies ZZS balsī un turpina virzīt valdības iesniegto projektu, ZZS aizstāvēs savu redzējumu par to, kā mērķtiecīgāk izmantot valsts finanšu līdzekļus Latvijas iedzīvotāju interesēs.
Ievērojot pirms Saeimas vēlēšanām dotos solījumus, ZZS uzskata, ka ir pēdējais laiks minimālās pensijas palielināšanai līdz 200 euro, kam valsts budžetā 2021. gadam būtu nepieciešami 60 miljoni euro.
Tāpat valdības sagatavotajā budžeta projektā nav atrisināti vairāki sasāpējuši jautājumi veselības aprūpes jomā, tāpēc ZZS aicina 17 miljonus euro novirzīt pacientu neatliekamajām vajadzībām jeb rindu mazināšanai pie speciālistiem uz izmeklējumiem, 17 miljonus euro - kompensējamo medikamentu pieejamībai un 500 000 euro valsts apmaksātiem diennakts zobārstniecības pakalpojumiem bērniem akūtās situācijās.
Līdztekus veselības aprūpei arī izglītības un zinātnes jomā ir vairāki neizpildīti „mājasdarbi”:
-        valdība ik gadu „aizmirst” Augstskolu likuma 78. pantā noteikto pakāpenisku ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Tam nākamgad būtu nepieciešami 60 miljoni euro;
-        savukārt Zinātniskās darbības likuma 33. pantā noteiktajam ikgadējam finansējuma pieaugumam zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0,15 procentiem no iekšzemes kopprodukta - 40 miljoni euro;
-        papildus finansējums 22 miljonu euro apmērā jāparedz kompetencēs balstītā izglītības satura ieviešanai 2., 5., 8. un 11. klasēs un īstenošanai 1., 4., 7., 10. klasēs, jo ir nepieciešams paredzēt pedagoga slodzē apmaksātu darba laiku mācību līdzekļu izveidošanai, mācību procesa plānošanai un pedagogu savstarpējai sadarbībai;
-        pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu daļējai darba samaksas finansēšanai no valsts budžeta budžetā jāatrod 21 miljons euro;
-        finansējums pedagogiem ar attālināto darbu saistīto izdevumu segšanai (darba vietas aprīkojuma nolietojumam, kancelejas precēm, komunālajiem maksājumiem, abonēšanas maksai, tālrunim, internetam) – 13 miljoni euro; 
-        4,6 miljoni euro būtu jāparedz, lai izpildītu Ministru kabineta noteikumu projektam par vispārējās izglītības iestāžu nodrošinājumu atbilstoši izglītojamo speciālajām vajadzībām, tai skaitā logopēda amata likmju finansēšanai un budžeta dotācijām pirmsskolas speciālās izglītības programmu īstenošanai;
-        300 000 euro „iztrūkst” sociālā atbalsta programmai pedagogiem, kuri zaudē darbu skolu tīkla optimizācijas rezultātā. 
Ievērojot to, ka nākamgad paredzēts īstenot novadu reformu un pašvaldībām būs jāpārkārto sava darbība, ZZS aicina neatbalstīt valdības rosināto iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījuma maiņu starp valsts un pašvaldību budžetiem. Tādējādi tiktu saglabāta līdzšinējā kārtība, ka 80% no nodokļa ieņēmumiem nonāktu vietvaru budžetos, bet 20% - valsts budžetā. Vienlaikus ZZS piedāvā noteikt valsts budžeta speciālo dotāciju pašvaldībām 9,2 miljonu euro apmērā pašvaldību izlīdzināšanas fondam.
Ne mazāk svarīgas ir investīcijas pašvaldībās, tāpēc ZZS rosina paredzēt 35 miljonus euro reģionālās attīstības programmai mājokļu siltināšanai, teritoriju attīstībai un uzņēmējdarbības infrastruktūrai. Par nepieņemamu ZZS uzskata finansējuma samazinājumu autoceļu sakārtošanai un attīstībai.
Arī lauksaimniecības nozarē nepieciešams finansējums investīciju veicināšanai – daļējai kredītprocentu dzēšanai primāro lauksaimniecības produktu ražotājiem un atbilstīgajām kooperatīvajām sabiedrībām ZZS rosina atvēlēt 7 miljonus euro.
ZZS arī mudina neaizmirst 2017. gadā pieņemto Sakrālā mantojuma saglabāšanas un finansēšanas likumu, uz kuru pamatojoties arhibīskapi un metropolīts vēstulē Saeimas frakcijām un deputātiem 2021. gadā aicina paredzēt vismaz 2 miljonus euro sakrālā mantojuma saglabāšanai.
Papildus finansējums nepieciešams arī sportam:
-        Latvijas Paralimpiskajai komitejai pielāgotā sporta attīstībai – 145 000 euro; 
-        Augstas klases sasniegumu sportam jeb gatavošanās un dalībai Olimpiskajās spēlēs – 1,6 miljoni euro, 
-        izlašu sagatavošanai un dalībai starptautiskās sacensībās – 369 334 euro; 
-        atzīto sporta federāciju darbības nodrošināšanai, saglabājot finansējuma apjomu 2020. gada līmenī, - 770 252 euro.
ZZS sagatavojusi priekšlikumus arī 2021. gada budžeta projektu pavadošajos likumos, tai skaitā rosinot nepalielināt nodokļu slogu mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, pašnodarbinātajiem, patentu maksātājiem un autoratlīdzību maksātājiem.