ZZS aicina 2022.gada budžetā palielināt atbalstu iedzīvotājiem un pildīt solījumus mediķiem un pedagogiem

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti sagatavojuši virkni priekšlikumu 2022.gada valsts budžeta projektam, kas vērsti uz iepriekš nozarēm, tai skaitā mediķiem un pedagogiem doto solījumu izpildi, kā arī atbalsta iedzīvotājiem palielināšanu, ievērojot gan dzīves dārdzības kāpumu.
ZZS uzskata, ka valdība, veidojot 2022.gada budžeta projektu, nav pildījusi iepriekš izteiktās apņemšanās, tāpēc šīs kļūdas ir jālabo.
Lai pirmsskolas izglītības pedagogiem paaugstinātu zemāko mēneša darba algas likmi, papildus budžetā jāparedz mērķdotācijas pašvaldībām 35,4 miljonu eiro apmērā, augstskolu asistenta amata zemākās darba algas likmes pielīdzināšanai vispārējās izglītības pedagogu zemākai darba algas likmei - papildus 1 miljons eiro, pedagogu, tostarp augstskolu mācībspēku darba samaksas paaugstināšanai, atbilstoši Izglītības attīstības pamatnostādnēm – 32 miljoni eiro, bet vēl papildus 22 miljoni eiro nepieciešami vispārējās izglītības pedagogu algu palielināšanai. Tāpat papildus finansējums nākamā gada budžetā jāparedz pedagogiem, kuri veic skolotāja mentora pienākumus – 1 miljons eiro, profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pedagogu darba samaksai – papildu 2.5 miljoni eiro, pedagogiem darbam ar izglītojamajiem ar speciālajām vajadzībām – papildus 4.6 miljoni eiro, bet papildus nepieciešamais finansējums, lai nodrošinātu mērķdotācijas digitālo mācību līdzekļu platformām sasniedz 1 miljonu eiro.
Tāpat papildus 10 miljonus eiro ZZS ierosina paredzēt ikgadējam finansējuma pieaugumam augstākajai izglītībai un zinātniskajai darbībai, atbilstoši Eiropas vienotās pētniecības telpas nosacījumiem, 7.3 miljonus eiro - valsts pētījumu programmām, zinātnei – 6.9 miljonus un vēl 1 miljonu eiro Latvijas Zinātņu akadēmijai, ali kompensētu iepriekš veikto finansējuma samazinājumu.
Arī veselības aprūpes jomā, kas šobrīd saskaras ar nopietnām grūtībām Covid-19 pandēmijas laikā, valdība 2022.budžeta projektā nav paredzējusi visu nepieciešamo finansējuma apjomu, akcentē ZZS. Deputāti rosina solītajam mediķu algu pieaugumam paredzēt papildu 40 miljonus eiro, energoresursu cenu pieauguma radīto papildizmaksu kompensēšanai slimnīcām un tehnisko darbinieku algu paaugstināšanai – 10 miljonus eiro, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) tehniskajiem palīglīdzekļiem pieauguma kompensēšanai – 10 miljonus eiro, investīcijām reģionālajām slimnīcām – 15 miljonus eiro, valsts atbalstam bērniem ar autiskā spektra traucējumiem – 2 miljonus eiro, bet sociālo un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pilnveidei personām ar dzirdes traucējumiem – 331 516 eiro.
Nākamā gada valsts budžetā, ZZS ieskatā, nav paredzēts pietiekams finansējums arī pašvaldībām, lai tās pēc sasteigtās administratīvi teritoriālās reformas varētu sekmīgi plānot attīstību un sniegt iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus, tostarp, sociālā atbalsta jomā. ZZS aicina atjaunot iepriekšējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem, lai vietvaru budžetos nonāktu 20% no IIN ieņēmumiem un tādējādi prognozētie IIN ieņēmumi pašvaldību budžetos 2022.gadā sasniegtu 1,49 miljardus.
Tāpat papildus finansējums nepieciešams mērķdotācijām pašvaldību autoceļiem (ielām), ko ZZS aicina paredzēt 5 miljonu eiro apmērā, mājokļu pabalstiem – 11,12 miljonu eiro apmērā, pašvaldību investīciju programmai - 100 miljonu eiro, bet mērķtiecīgai un ilgtspējīgai Sēlijas tālākās attīstības nodrošināšanai atbilstoši Sēlijas 10.kongresa rezolūcijai – papildus 10 miljonus eiro.
Ne mazāk svarīgi, ZZS ieskatā, ir sniegt atbalstu iedzīvotājiem ar mazākiem ienākumiem, īpaši palielinoties dzīves dārdzībai, tāpēc iesniegts priekšlikums budžeta likumā paredzēt uzdevumu Labklājības ministrijai izstrādāt un 2022.gada februārī Ministru kabinetā izskatīt grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, kas paredz valsts pensiju līdz 500 eiro apmērā indeksāciju divas reizes gadā – aprīlī un oktobrī. Savukārt IIN nodokļa likumā ZZS rosina noteikt, ka pensionāriem neapliekamais minimums 2022. gadā 6000 eiro.
Savukārt energoresursu cenu straujā kāpuma apstākļos ZZS piedāvā likumā iekļaut uzdevumu Ekonomikas ministrijai līdz 2022.gada 1.februārim iesniegt Saeimā likumprojektu ar grozījumiem Elektronenerģijas tirgus likumā, kas paredz pilnīgu atteikšanos no obligātās iepirkuma komponentes. Šāds solījums tika dots pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, un tagad ir pēdējais laiks to beidzot izpildīt, uzsver ZZS.
Līdzīgi nav sekmējies ar apņemšanos mazināt nekustamā īpašuma nodokļa slogu, tāpēc ZZS aicina budžeta likumā noteikt uzdevumu Finanšu ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju līdz 2022.gada 1.jūnijam izstrādāt un iesniegt Saeimā grozījumus normatīvajos aktos, kas paredz nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim (tajā skaitā zemei, uz kuras atrodas vienīgais mājoklis).
Arī apņemšanas mazināt ministriju skaitu ir palikusi neizpildīta, tāpēc ZZS rosina uzdevumu Ministru kabinetam līdz 2022.gada 1.jūnijam īstenot Ministru kabineta iekārtas reformu un iesniegt Saeimā grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, kas paredzētu ministriju skaita samazināšanu vismaz par 50%.
Ievērojot prognozēto dzīves dārdzības pieaugumu, ZZS aicina PVN likumā ZZS noteikt, ka nodokļa samazināto likmi 5% apmērā piemēro pārtikai: svaigai gaļai un zivīm, piena produktiem un olām. Tāpat samazināto PVN likmi līdz 2023.gada beigām ZZS rosina noteikt viesmīlības un ēdināšanas pakalpojumiem, kuru sniegšana Covid-19 krīzes apstākļos ir ierobežota, kā arī dzīvojamās mājas apsaimniekošanas pakalpojumiem.
ZZS arī rosina arī palielināt valsts atbalstu lauksaimniecības un lauku attīstībai, valsts budžeta projektā 2022.gadam papildus paredzot 65 miljonus eiro, lai nodrošinātu Lauku Attīstības Programmas finansējuma līmeni 2014.-2020.gada līmenī.