ZZS 2023.gada budžetā aicina būtiskāku finansējumu atvēlēt izglītībai, veselībai, iekšējai drošībai un investīcijām tautsaimniecībā

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti iesnieguši virkni priekšlikumu 2023.gada valsts budžeta projektam, aicinot būtiskāku finansējumu atvēlēt izglītībai un zinātnei, veselības aprūpei, iekšējai drošībai un investīcijām tautsaimniecībā.

Kā uzsver ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis, valdības iesniegtais budžeta projekts nav vērsts uz attīstību un nesniedz pārliecību, ka Latvijas cilvēki dzīvos labāk. Turklāt valdībai tikai vārdos veselība un izglītība tiek dēvētas par prioritātēm, tomēr realitātē abas svarīgās nozares nav pietiekami finansētas, solot papildus līdzekļus pedagogu algām rast no skolu tīkla samazināšanas, bet veselības aprūpes kvalitātei un pieejamībai finansējumu varētu palielināt, slēdzot slimnīcas reģionos.

ZZS šāda pieeja nav pieņemama, norāda V.Valainis, tāpēc frakcijas deputāti ir atbildīgi vērtējuši situāciju visās tautsaimniecības jomās un piedāvā atbildīgus priekšlikumus, lai risinātu Latvijas iedzīvotājiem aktuālus jautājumus.

Izglītībā, samazinot centrālās pārvaldes izdevumus par 6%, ZZS aicina 35 miljonus eiro novirzīt pedagogu, arī augstskolu mācībspēku, darba samaksas paaugstināšanai no šā gada 1.septembra, nodrošinot arī jauna darba samaksas grafika izstrādi līdz 2025.gadam. Vēl 30.6 miljonus eiro ZZS piedāvā atvēlēt augstākās izglītības studiju vietu bāzes izmaksu aktualizācijai, 15.3 miljonus eiro – augstākās izglītības finansēšanas modeļa II pīlāram, ieviešot jaunus snieguma rādītājus, 8.6 miljonus eiro – jaunu pedagogu piesaistei izglītības iestādēm, 4 miljonus eiro – stipendiju loka saņēmēju papildināšanai STEM jomas studējošajiem un studējošajiem no trūcīgām ģimenēm, 1.5 miljonus eiro – jaunā doktorantūras modeļa ieviešanai.

ZZS sagatavotie priekšlikumi arī paredz 1 miljonu eiro novirzīt Latvijas Paralimpiskajai komitejai pielāgotā sporta attīstībai, dalībai starptautiskās sacensībās un parasportistiem piemērotas infrastruktūras sakārtošanai, 1 miljonu eiro – pirmsskolas un citu izglītības iestāžu pedagogiem, kuri veic skolotāja mentora pienākumus. 500 000 eiro ZZS ieskatā nepieciešams atvēlēt pedagogu profesionālās kompetences pilnveidošanai – programmai “Mācītspēks”, 500 000 eiro – sociālā atbalsta programmām pedagogiem, kuri zaudē darbu skolu tīkla optimizācijas rezultātā, 500 000 eiro – izdienas pensijām pirmsskolas, speciālās izglītības un sporta pedagogiem, 350 000 eiro – Nacionālās atmiņas institūtam, Satversmē noteikto totalitāro režīmu represiju un sabiedrības kontroles mantojuma zinātniskajai izpētei un nacionālās publiskās atmiņas rīcībpolitikas izpētei, 50 000 eiro – Augstākās izglītības padomes darba nodrošinājumam.

No ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu īstenošanas ZZS aicina 12.3 miljonus eiro novirzīt profesionālās izglītības programmu īstenošanai Malnavas koledžā un Bulduru tehnikumā, 8.7 miljonus eiro - augstākajai izglītībai Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē.

No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ZZS rosina 5 miljonus eiro paredzēt ikgadējam finansējuma pieaugumam augstākai izglītībai un zinātnei, 3.22 miljonus eiro - daļējas nevienlīdzības mazināšanai darba samaksā pirmsskolas izglītības pedagogiem, 3.1 miljonu eiro – valsts akreditēto profesionālās un profesionālās ievirzes programmu īstenošanai pilnā apmērā.

Veselības aprūpes jomā, palielinot valsts budžeta deficītu, ZZS rosina 235 miljonus eiro novirzīt primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšanai onkoloģijas slimniekiem, vēl papildus 50 miljonus eiro šim mērķim atvēlot no COVID-19 vakcīnu iepirkumam paredzētā finansējuma.

Papildus finansējumam veselības aprūpes pakalpojumu pamatresursu indeksācijai saistībā ar inflācijas kāpumu ZZS piedāvā atvēlēt 81.9 miljonu eiro, valsts kompensējamo zāļu un medicīnas ierīču pieejamības uzlabošanai - 80 miljonus eiro, laboratorijas pakalpojumu pieejamības uzlabošanai – 30 miljonus eiro, primārās veselības aprūpes nodrošināšanai, tai skaitā trešā darbinieka finansēšanai ģimenes ārstu praksēs, - 26 miljonus eiro, ārstu un ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam – 20 miljonus eiro, paliatīvās aprūpes nodrošināšanai – 6.7 miljonus eiro, psihiskās veselības aprūpes plāna īstenošanai – 5 miljonus eiro, plāna reto slimību jomā īstenošanai – 3.5 miljonus eiro.

Energoresursu sadārdzinājuma, komunālo maksājumu, slimnieku ēdināšanai un medikamentu iegādei Daugavpils reģionālajai slimnīcai ZZS aicina piešķirt 10 miljonus eiro, 7.8 miljonus eiro – Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai, 7.8 miljonus eiro – Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai, 2.9 miljonus eiro – Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai.

No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ZZS rosina 75 miljonus eiro atvēlēt augstas gatavības pašvaldību investīciju projektiem, papildinot šo programmu ar vēl 15 miljoniem eiro no emisijas kvotu izsoles ieņēmumiem, kas šobrīd iezīmēti Rīgas Vāgnera nama remontam. Tāpat ZZS mudina veicināt Latvijas upju ilgtspējību un veidot mazo HES un dambju nojaukšanas programmu 2 miljonu eiro apmērā.

Apņēmīgāk apkarojot ēnu ekonomiku, ZZS ieskatā 36 miljonus eiro varētu novirzīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieku atbalstam īres, ēdināšana u.c. pakalpojumu apmaksai, bet 60 miljonus eiro – iekšlietu sistēmā nodarbināto vidējās atlīdzības palielināšanai, lai tā būtu līdzvērtīga vidējai tautsaimniecībā.

Tāpat ZZS aicina 10 miljonus eiro no 5G frekvenču pārdošanas novirzīt VUGD posteņu saglabāšanai lauku apvidos, bet, samazinot uz pusi finansējumu valsts kapitālsabiedrību padomju un valžu locekļu atalgojumam, - 4.8 miljoni eiro atrastos VUGD darbinieku virsstundu darba apmaksai.

Atbalsta programmai vietējiem lauksaimniekiem ZZS piedāvā papildus atvēlēt 60 miljonus eiro no “airBaltic” aizdevuma atmaksas ieņēmumiem, savukārt, likvidējot obligāto iepirkuma kompetenti, 8 miljoni eiro atrastos papildus finansējumam īres māju būvniecības sadārdzinājumam, 2.7 miljoni eiro – investīcijām eksportējošos uzņēmumos, 1.2 miljoni eiro – jaunuzņēmumu nozares ekonomiskās attīstības veicināšanai, investoru tīkla paplašināšanai.

Nodrošinot digitālā nodokļa ieviešanu, ZZS aicina 1 miljonu eiro novirzīt kultūras pasākumu reģionos organizēšanai, 400 000 eiro – Laikmetīgās mākslas muzejam mākslas darbu kolekcijas iepirkumam.