Vajag vairāk darbaroku
Migrācijas Latvijā vairs nav abstrakta politiska diskusija vai kārtējais Eiropas Savienības birokrātu apspriežamais temats. Tas ir jautājums par mūsu valsts nākotni, ekonomiku, drošību un nacionālo identitāti. Manuprāt, šobrīd būtu vieglprātīgi izlikties, ka šie izaicinājumi mūs neskar. Tie jau ir tepat līdzās – darba tirgū, pilsētvidē, sabiedriskās vietās un arī sabiedrības noskaņojumā.
Nesen man bija iespēja kopā ar labklājības ministru tikties ar lielākajiem Valmieras uzņēmumiem, tostarp, “Valmieras stikla šķiedras” vadību. Uzņēmēju vēstījums bija ļoti skaidrs – Latvijā trūkst darba roku. Tas attiecas uz rūpniecību, lauksaimniecību, un vairākām citām nozarēm. Uzņēmēji vēlas saprast, kā valsts veidos migrācijas politiku, jo ilgstoša nenoteiktība kavē investīcijas un attīstību.
Ja uzņēmumiem trūkst darbinieku, cieš visa Latvijas ekonomika un valsts konkurētspēja. Lauksaimnieki atklāti norāda, ka kaimiņvalstīs sezonālā darbaspēka piesaistes noteikumi ir daudz elastīgāki, līdz ar to arī produkcija ir lētāka un konkurētspējīgāka. Latvija šajā sacensībā nevar atļauties būt vājākais posms.
Citādais ietekmē latviešu kultūrtelpu
Tajā pašā laikā vēlos uzsvērt citu aspektu – sabiedrības bažas par nekontrolētu migrāciju ir pilnīgi saprotamas. Tās nav jāsauc par tumsonību vai neiecietību. Cilvēki redz pārmaiņas un uzdod pamatotus jautājumus par to, kā Latvija izskatīsies pēc desmit vai divdesmit gadiem.
Varbūt mazākās Latvijas pilsētās šīs pārmaiņas vēl nav tik izteiktas, taču Rīgā tās ir acīmredzamas. Ikdienā pārvietojoties pa galvaspilsētu, pamanām arvien vairāk iebraucēju no Centrālāzijas, Indijas, Pakistānas un citām valstīm ar pilnīgi atšķirīgu kultūras pieredzi. Sabiedrībā pieaug satraukums par noslēgtu kopienu veidošanos, kas nākotnē var radīt gan sociālu spriedzi, gan drošības riskus.
Vēlos uzsvērt, ka Latvijai vēl ir laiks izvairīties no tām kļūdām, kuras savulaik pieļāva vairākas Rietumeiropas valstis. Daudzviet sākotnēji šķita, ka lēts darbaspēks atrisinās izaugsmes un darbaroku trūkuma problēmas, taču ilgtermiņā tas radīja sarežģītus integrācijas izaicinājumus, paralēlas kopienas un spriedzi sabiedrībā. Tādēļ galvenais jautājums ir ļoti skaidrs – kā nodrošināt Latvijas ekonomikai nepieciešamo resursu, vienlaikus aizsargājot mūsu drošību, kultūrtelpu un vērtības?
Lietderīgi un stratēģiski
Manuprāt, vispirms mums daudz gudrāk jāizmanto pašu cilvēku potenciāls. Latvijā ir daudz senioru, kuri joprojām vēlas un spēj strādāt. Tāpēc atbalstāmas ir senioru izglītības programmas, digitālo prasmju apguve, valodu kursi un pārkvalifikācijas iespējas. Tikko beidzās pieteikšanās senioru skolu programmā, kas ir jauna un apsveicama iniciatīva. Senioru organizāciju iesniegto projektu kopējā summa trīs reizes pārsniedz pieejamo finansējumu. Un tas pierāda, ka Latvijas pensionāri vēlas un grib pilnveidot savas zināšanas. Sabiedrības novecošanās nenozīmē, ka cilvēks automātiski kļūst nevajadzīgs darba tirgum. Gluži pretēji – pieredze bieži vien ir milzīga vērtība.
Cits būtisks virziens ir produktivitāte un tehnoloģiju attīstība. Pasaule strauji robotizējas, un Latvijā valstij un privātajam sektoram jādomā ne tikai par to, kā piesaistīt vairāk strādājošo, bet arī par to, kā efektīvāk organizēt darbu.
Automatizācija, modernās tehnoloģijas un inovācijas ļauj samazināt atkarību no lēta darbaspēka. Citas valstis iegulda būtiskus resursus modernās ražošanas sistēmās, arī Latvijai nepieciešams stratēģisks skats uz tautsaimniecības attīstību, nevis jābalstās tikai uz nekvalificēta darbaspēka ievešanu.
Tieši šeit nonākam pie būtiskākā. Es uzskatu, ka Latvijai nepieciešama strikta un pārdomāta migrācijas politika. Tas nozīmē nevis nekontrolētu darbaspēka ieplūšanu valstī, bet gan skaidru sistēmu ar precīziem noteikumiem.
Darbs un uzturēšanās uz laiku
Pārdomāta migrācijas politika nozīmē, ka darba uzturēšanās atļaujas tiek izsniegtas uz noteiktu termiņu, piemēram, četriem vai pieciem gadiem, lai cilvēks šeit strādātu, nopelnītu un pēc tam atgrieztos savā mītnes zemē. Tas nedrīkst nozīmēt automātisku pastāvīgās uzturēšanās atļauju, iebraucēju ģimeņu ieceļošanu un nekontrolētu to radinieku pieplūdumu nākotnē. Tieši tāda ir cirkulārās migrācijas būtība – palīdzēt ekonomikai, nezaudējot kontroli pār procesiem.
Vēlos īpaši uzsvērt, ka Latvijai jāorientējas uz kvalificētu darbaspēku un cilvēkiem, kuri spēj dot pienesumu mūsu tautsaimniecībai. Valmieras uzņēmēji arī atzina, ka viņu piesaistītie ārvalstu speciālisti ir cilvēki ar inženieru izglītību, kuri strādā ar modernām tehnoloģijām un palīdz uzņēmumam būt konkurētspējīgam pasaules tirgos. Pret šādu profesionāļu piesaisti man nav nekādu iebildumu.
Taču pavisam cita situācija ir nekvalificēta darbaspēka jomā, kas neveido ilgtermiņa pienesumu Latvijas ekonomikai. Esmu pārliecināts, ka Latvijai nav vajadzīga masveida ēdienu kurjeru invāzija. Šādu cilvēku devums valsts attīstībai ir niecīgs, savukārt ilgtermiņā tieši šādās kopienās visbiežāk rodas integrācijas sarežģījumi.
Vērtību sadursme
Latvijai jāspēj skaidri definēt, kāda migrācija ir pieņemama valsts ilgtermiņa interesēs un kāda – ne. Valstij ir pienākums aizsargāt savu identitāti un drošību. Tāpēc, manuprāt, būtu pareizi vairāk orientēties uz darbaspēku no valstīm, kas kultūras un vērtību ziņā ir tuvākas Latvijai. Piemēram, Ukraina ir daudz saprotamāks un integrācijai atbilstošāks virziens nekā valstis, kurās valda pavisam cita attieksme pret demokrātiju, reliģisko brīvību un cilvēktiesībām.
Vērtību aspektu ignorēt nedrīkst. Es uzskatu, ka Latvijā nav vietas darbaspēkam no valstīm, kurās tiek sludināta neiecietība pret citādi domājošajiem, kur diskriminē kristiešus vai kur reliģiskais ekstrēmisms tiek uzskatīts par normu. Daudzi Latvijas iedzīvotāji nezina, ka ir valstis, kur kristietības sludināšana ir krimināls noziegums. Šeit var minēt Afganistānu, Saūda Arābiju, Mauritāniju un daudzas citas islāma valstis. Ja kādā valstī cilvēku var ieslodzīt vai vajāt viņa ticības dēļ, tad ir pilnīgi loģiski jautāt – vai šādas sabiedrības vērtības ir savienojamas ar Latvijas kultūrtelpu un demokrātiskajām tradīcijām?
Drošības jautājumos Iekšlietu ministrijai un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei jāstrādā daudz mērķtiecīgāk, izvērtējot riskus un nosakot prioritātes. Latvija ir maza valsts, un mums nav tiesību eksperimentēt ar procesiem, kuru sekas vēlāk nespēsim kontrolēt.
Latvijas potenciāls ārzemēs
Milzīgs resurss ir mūsu pašu cilvēki, kuri dzīvo ārpus Latvijas. Pēc “Brexit” datiem, Lielbritānijā vien dzīvo aptuveni 140 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo. Tas ir milzīgs potenciāls mūsu ekonomikai un sabiedrībai.
Tādēļ valstij daudz aktīvāk jādomā, kā motivēt tautiešus atgriezties mājās. Tas nozīmē konkurētspējīgas algas, pieejamu mājokļu politiku, kvalitatīvu izglītību un veselības aprūpi. Daudzi aizbraukušie nav zaudējuši saikni ar Latviju. Viņi tikai vēlas ieraudzīt, ka šeit ir stabilitāte, attīstība un ticība nākotnei.
ZZS – pragmatiska un gudra izvēle
Arī politiskajā vidē pašlaik jūtama sabiedrības neapmierinātība. Cilvēki ir noguruši no tukšiem solījumiem, lēniem lēmumiem un politiķu atrautības no realitātes. Tāpēc pieaug protesta balsojuma noskaņojums. Taču vēlos aicināt cilvēkus saglabāt vēsu prātu un kritiski izvērtēt tos, kuri pirms vēlēšanām sola brīnumus un vieglus risinājumus.
Valsti nevar vadīt tikai ar emocijām vai skaļiem saukļiem. Latvijai nepieciešama stabilitāte un ilgtermiņa domāšana.
Es ticu, ka Latvija spēs atrast pareizo līdzsvaru – būt atvērta tiem, kuri vēlas godprātīgi strādāt un cienīt mūsu valsti, bet vienlaikus stingri aizsargāt savu kultūru, drošību un nacionālās intereses. Mūsu pienākums ir nepieļaut ne haosu, ne naivu pašapmānu.
Tikai gudra un pārdomāta rīcība ļaus Latvijai saglabāt savu identitāti un izvairīties no kļūdām, kas Rietumeiropā Ziemassvētku tirdziņus padara par islāmistu sarīkotu asinspirti.
