Tuvojoties vēlēšanām, Latvijas reģionos arvien skaidrāk jūtama sabiedrības vēlme pēc konkrētas rīcības un atbildīgas politikas. Cilvēki ir noguruši no skaļiem lozungiem un savstarpējiem strīdiem. Viņi vēlas redzēt paveiktus darbus, godīgu attieksmi un spēju risināt jautājumus, kas skar ikvienas ģimenes ikdienu. Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks sarunā atklāj savu redzējumu par reģionu cilvēku noskaņojumu, veselības aprūpes problēmām demogrāfijas izaicinājumiem un to, kādu Latviju iespējams veidot ar pārdomātiem un ilgtspējīgiem lēmumiem.
Bieži tiekaties ar ļaudīm novados. Kāds noskaņojums jūtams sabiedrībā, gaidot Saeimas vēlēšanas?
Reģionos cilvēki raugās nevis uz skaļiem saukļiem, bet uz konkrētiem darbiem. Zemgalē īpaši augstu vērtē darba tikumu, saimniecisku domāšanu un spēju uzņemties atbildību. Tāpēc arī politiskā izvēle cilvēkiem nav tikai emociju jautājums – tā ir izvēle par to, kam uzticēt valsts nākotni. Sabiedrībā arvien skaidrāk iezīmējas pieprasījums pēc konkrētu darbu rezultātiem. Cilvēki vēlas redzēt, kas paveikts, un arī zināt, kas tiks darīts turpmāk. Manuprāt, tas ir labi, ka uzticēšanās politikai vairs neveidojas tikai no retorikas, bet gan no konsekventas rīcības un atbildības par pieņemtajiem lēmumiem.
Kādas ir galvenās prioritātes, ko cilvēki jums nosauc visbiežāk?
Vispirms jau cilvēki runā par veselības aprūpes sistēmas trūkumiem. Vēlas zināt vairāk par cieņpilnu atbalstu senioriem. Tas nozīmē ne tikai pensiju stabilitāti, bet arī drošības sajūtu par rītdienu, ko pēdējā laikā Labklājības ministrijai tik tiešām izdevies panākt.
Citi ļoti būtiski jautājumi saistās ar atbalstu ģimenēm ar bērniem, tos arī esam spējuši veiksmīgi risināt, un mums ir plāni turpmākajiem gadiem. Demogrāfiskā situācija Latvijā prasa mērķtiecīgu un ilgtspējīgu politiku. Tāpat ļoti svarīga ir reģionu attīstība – darbavietas, mājokļu pieejamība un kvalitatīvi pakalpojumi. Ja reģioni būs dzīvotspējīgi, stipra būs arī visa valsts.
Kāpēc veselības aprūpe kļuvusi par tik sāpīgu jautājumu?
Esmu devies 42 reģionālās vizītēs pa visu Latviju, un gandrīz visur cilvēki uzdod vienu un to pašu jautājumu – kad veselības aprūpe kļūs pieejama un kvalitatīva?
Tas ļāvis man secināt, ka Latvijā nav neviena reģiona, kur šī nozare būtu atbilstoši sakārtota. Garās rindas pie ārstiem, speciālistu trūkums un nepietiekams finansējums ir problēmas, kas krājušās gadiem. Cilvēkiem bieži nākas gaidīt mēnešiem ilgi uz izmeklējumiem vai operācijām, un tas, protams, pasliktina viņu veselību un dzīves kvalitāti.
Sabiedrībā daudz diskutēts par pensiju otrā līmeņa uzkrājumu izmantošanu veselības aprūpei. Kā raugāties uz šo ideju?
Šī nauda nevar kļūt par universālu risinājumu. Iespēja samaksāt par pakalpojumu pati par sevi negarantē ne ātrāku piekļuvi, ne augstāku kvalitāti. Ja sistēmā trūkst ārstu, aprīkojuma un kapacitātes, papildu nauda viena pati situāciju neatrisinās.
Ļoti būtiska ir arī starptautiskā pieredze. Igaunijā, ļaujot ļaujot otrā pensiju līmeņa uzkrājumus, ekonomikā strauji pieauga naudas apjoms, kas veicināja inflāciju. Sadārdzinājās mājokļi, īres maksas un pakalpojumi. Daudzi cilvēki īstermiņā ieguva, taču ilgtermiņā saskārās ar mazākām pensijām un augstākām dzīves izmaksām. Tas skaidri parāda, ka nepārdomāti lēmumi var radīt vairāk problēmu nekā ieguvumu.
Vai varētu būt situācijas, pensiju otrā līmeņa izmantošana tomēr būtu pieļaujama?
Tas varētu būt apsverams ļoti konkrētos gadījumos, piemēram, nopietnu veselības problēmu ārstēšanai. Taču tā nedrīkst būt panaceja, nedrīkst aizstāt valsts pienākumu nodrošināt pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi visiem iedzīvotājiem. Sistēmas sakārtošana ir ilgtermiņa uzdevums, kam nepieciešama politiska griba, konsekvence un spēja domāt ilgtermiņā.
Jūs bieži uzsverat veselīga dzīvesveida nozīmi. Kāpēc tas ir tik būtiski?
Rūpes par veselību sākas nevis slimnīcā, bet mūsu ikdienā – paradumos, izvēlēs un attieksmē pret sevi. Īpaši satraucoša ir situācija ar vīriešu labbūtību pēc 55 gadu vecuma. Daudzi šajā vecumā saskaras ar sirds un asinsvadu slimībām, diabētu un citām kaitēm, kas bieži ir ilgstoša neveselīga dzīvesveida sekas.
Tas nozīmē, ka darba tirgus zaudē pieredzējušus cilvēkus laikā, kad viņi vēl varētu būt spēka pilni. Ja cilvēki būtu veselīgāki, viņi varētu strādāt vēl vismaz desmit gadus, sniedzot būtisku ieguldījumu ekonomikā un sabiedrībā.
Ko valsts varētu darīt vairāk, lai situācija uzlabotos?
Ļoti svarīga ir ministriju un citu valsts un pašvaldību iestāžu, kā arī organizāciju sadarbība. Veselības, izglītības un labklājības jomām jāstrādā kopā, lai panāktu nozīmīgus uzlabojumus. Es gribētu arī uzsvērt, ka šobrīd problēma nav ideju trūkums, kā to panākt, bet gan to īstenošanas ceļi.
Lai panāktu rezultātus, nepieciešama koordinēta rīcība un skaidra atbildība. Valstī bieži vien institūcijām ir jāpārvar daudz formālu šķēršļu, lai kopīgi panāktu būtiskas pārmaiņas.
Esat uzņēmies virzīt demogrāfijas politiku. Līdz šim jau panākts daudz. Kādi būs nākamie soļi šajā jomā?
Atbalsts ģimenēm ir ieguldījums valsts nākotnē, ko sajutīsim pēc gadiem. Strādājam pie ģimenes pabalstu palielināšanas, īpaši par pirmo un otro bērnu, kā arī pie lielāka atbalsta vientuļajiem vecākiem. Tāpat darba kārtībā ir piemaksas pie pensijām cilvēkiem, kuri izaudzinājuši vairākus bērnus. Šādi atbalsta instrumenti palīdzēs stiprināt ģimenes un mazinās sociālos riskus.
Kādu galveno vēstījumu jūs vēlētos pateikt Latvijas pilsoņiem, gaidot Saeimas vēlēšanas?
Latvija šobrīd atrodas izvēles priekšā. Izaicinājumi ir nopietni, taču tie nav nepārvarami. Ar pārdomātu politiku, sabiedrības iesaisti un atbildīgu rīcību iespējams panākt būtiskas pārmaiņas. Vēlēšanas ir iespēja ietekmēt valsts nākotni. Tāpēc svarīgākais ir nepalikt malā, bet iedziļināties, izvērtēt un piedalīties. Tikai kopā mēs varam veidot Latviju, kurā darbi runā skaļāk par vārdiem un nākotne balstās uz saprātīgiem, ilgtspējīgiem un cilvēkiem draudzīgiem lēmumiem.
