Kas ir tie Latgales jautājumi, kuri ir Zaļo un Zemnieku savienības uzmanības centrā?
Vienmēr gaisā ir virmojusi dilemma – vai Latgalei svarīgi citi jautājumi nekā Latvijai? Kopumā prioritātes ir līdzīgas, jo tā ir daļa no valsts, tomēr ir jautājumi, kuri skatāmi padziļināti, ņemot vērā to, ka Latgale ir arī Eiropas Savienības austrumu robežas zona. Kādreiz tas nozīmēja aktīvus starpvalstu kontaktus, taču tagad mūsu ārējā robeža vairs nav “tilts uz sadarbību”.
Jautājumu loku, kas ir ZZS un manā dienas kārtībā, izprast ir vienkārši: tā ir Latvijas iedzīvotāju labklājība, kas ietver labklājību Latgalē. Tas nozīmē, ka ļaudīm ir jābūt iespējai nopelnīt pietiekami, lai dzīvotu pilnvērtīgi. Proti, cilvēkiem nepieciešams nodrošināt kvalitatīvus dzīves apstākļus – darba un dzīves vietas, veselības un sociālo aprūpi, transporta un citu infrastruktūru, izglītību bērniem un mūžizglītību pieaugušajiem. Svarīga ir stabila un lēta elektrība, savukārt apkures izmaksas jāspēj noturēt pēc iespējas zemākas.
Pastāv uzskats, ka Latgales pusē ekonomikas attīstība arvien rit lēnāk.
Es zinu, ka Latgale ir spēcīga un mēs neesam dzīves pabērni. Esam reģions ar spēcīgiem uzņēmumiem un lauku saimniecībām, kā arī inovatīvām ražošanas metodēm. Mums tikai vajag “pareizo atspēriena punktu” un mēs “gāžam kalnus”. Tomēr ir daži aspekti, kas ietekmē Latgales uzņēmumu konkurētspēju Latvijas mērogā. Viens no tiem ir attālums līdz ostām un lielākajam preču noieta tirgum Latvijā – Rīgai un Pierīgai. Latgales reģioniem attālums nozīmē papildus izdevumus pārvadājumiem.
Redzu, ka Krāslavas novadam ir svarīga arī robežas drošības un pierobežas zonas stiprināšana, jo nav normāli, ka cauri lauku mājām brien nelegālie imigranti. Cilvēku grupas, kas acīmredzamas robežsardzes un citu dienestu neveiksmīgas darbības pēc nelikumīgi nokļuvušas mūsu valstī.
Vēl gribu Latgalē panākt lielāku iedzīvotāju iesaistīšanos pieejamās atbalsta programmās, kuru mērķis – efektīvi ražot enerģiju, izmantojot jaunās tehnoloģijas. Protams, Latgalē daudzām mājām jau ir saules paneļi, ir arī akumulatori, bet pagaidām, salīdzinot ar pārējo Latviju, mēs esam pārāk kūtri pieejamo līdzfinansējumu izmantošanā. Atbalstu var saņemt saules paneļiem, akumulatoriem, siltumsūkņiem un citām iekārtām, kas mūsu ikdienu padara ērtāku un arī mazina izmaksas.
Kuri ir svarīgākie veikumi ministra postenī?
Tā noteikti ir valsts enerģētikas stabilitāte un drošība, ietverot arī sekmīgo pieslēgšanos Eiropas elektroenerģijas tīklam. Vēl – ciešā sadarbībā ar Augstsprieguma tīkla kolēģiem izdevās nodrošināt, ka uzņēmuma tarifs nākamajam periodam netiks palielināts, pat simboliski samazināts. Noteikti gribu pieminēt arī elektroenerģijas cenas samazināšanu ilgākā laika posmā: Pagājušajā gadā tā bija 85,78 EUR/ MWh , 2024. gadā – 87.43 EUR/MWh, bet 2023. gadā – 93,89 EUR/MWh.
Vēl viens panākums ir mūsu spējā sekmīgi aizstāvēt Latvijas iedzīvotāju runājam par dzimto novadu, jo politikas lēmumi nosaka mūs visu šodienu un arī nākotni.
Ir skaidrs, ka būs brīdis, kad politika tiks nolikta malā, lai pilnībā nodotos lauksaimniecībai, kas ir pilnas slodzes darbs – kā saka, 24 stundas dienā un septiņas dienas nedēļā. Smags, riskants, atkarīgs no daudziem faktoriem – sākot ar laika apstākļiem un beidzot ar tirgus tendencēm valstī un starptautiskā mērogā. Tomēr ir liels gandarījums par darbiem, kuros uzreiz redzu rezultātu, – govis ir pabarotas un izslauktas, lauki apsēti vai nokulti, siens sagatavots. Pagaidām strādāju saimniecībā brīvdienās, uztveru to arī kā iespēju “atslēgties” no ministra pienākumiem. Šāds darbs, kurā nav brīvdienu, labi “pārslēdz” domāšanu.
