Diskusija par virsstundu regulējuma izmaiņām Latvijā pēdējās nedēļās ir kļuvusi emocionāla – uzņēmēji runā par konkurētspēju un izmaksu slogu, savukārt darbinieki un arodbiedrības baidās par ienākumu samazināšanos. Abām pusēm savā ziņā ir taisnība, taču šī diskusija šobrīd tiek virzīta nepareizā virzienā. Latvijas problēma nav virsstundu piemaksu apmērs, bet gan darbaspēka nodokļu slogs un ekonomikas struktūra, kurā darba devējs maksā daudz, bet darbinieks saņem relatīvi maz, un to nevar atrisināt, vienkārši samazinot virsstundu piemaksas. Ja mēs ejam šo ceļu, mēs riskējam īstermiņā samazināt darbinieku ienākumus un radīt vēl lielāku neuzticību starp darba devējiem un darba ņēmējiem.
Tas nenozīmē, ka nekas nav jādara – tieši pretēji, virsstundu jautājums ir iespēja veidot gudrāku un sabalansētāku regulējumu, kas vienlaikus uzlabo uzņēmumu konkurētspēju un palielina darbinieku ienākumus. Viens no šādiem risinājumiem varētu būt diferencēta pieeja virsstundu aplikšanai ar nodokļiem, proti, ja darba devējs pilnā apmērā nomaksā visus nodokļus par pamata darba stundām, tad virsstundu daļai varētu piemērot samazinātu nodokļu slogu vai noteiktos apstākļos to neaplikt ar darbaspēka nodokļiem vispār.
Šāds modelis ļautu darbiniekam saņemt lielāku atlīdzību “uz rokas” par papildus darbu, vienlaikus samazinot izmaksu spiedienu darba devējam un dodot iespēju elastīgāk organizēt darbu un saglabāt konkurētspēju Baltijas reģionā. Vienlaikus tas būtiski mazinātu ēnu ekonomikas riskus, jo virsstundas kļūtu izdevīgāk uzrādīt, nevis slēpt, bet nosacījums par pilnīgu nodokļu nomaksu pamata darba laikam novērstu iespēju šo mehānismu izmantot ļaunprātīgi un radītu papildu motivāciju maksāt legālas algas.
Protams, šāda sistēma prasītu skaidrus kritērijus, kontroles mehānismus un, iespējams, digitālus risinājumus darba laika uzskaitei, taču sarežģītība pati par sevi nav arguments neko nemainīt. Šobrīd mēs esam situācijā, kur uzņēmēji runā par izmaksām, darbinieki – par ienākumiem, bet valsts uzdevums ir šos abus skatījumus savienot, un gudra nodokļu politika to var izdarīt. Ja mēs patiesi vēlamies lielākas algas un konkurētspējīgu ekonomiku, mums jāmeklē nevis vienkārši, bet konfliktējoši risinājumi, bet gan tādi, kas rada ieguvumu visām pusēm, un virsstundu nodokļu pārskatīšana var būt tieši šāds kompromiss.
