Cilvēkiem dažādos dzīves posmos vajadzības atšķiras, taču viena lieta ir kopīga visiem – prognozējamība. Pensionāram tā nozīmē drošību par rītdienas izdevumiem, uzņēmējam – iespēju plānot investīcijas, darba vietas un izaugsmi. Valstij, kas grib attīstīties ilgtspējīgi, prognozējamība nav luksuss, bet pamats.
Cilvēks, kurš ir nostrādājis visu mūžu, vēlas saprast vienkāršu lietu – vai rīt viņa ienākumi nezaudēs vērtību politisku lēmumu pēc. Strādājošs cilvēks vai uzņēmējs grib zināt, vai noteikumi, saskaņā ar kuriem viņš pieņem lēmumus šodien, nebūs mainīti jau pēc dažiem mēnešiem. Šī drošības sajūta neveidojas no solījumiem, bet no tā, cik stabila un saprotama ir valsts rīcība.
Šobrīd realitāte bieži ir cita. Likumi un noteikumi, kas tieši ietekmē uzņēmējdarbību, nereti tiek mainīti ar ļoti īsu sagatavošanas laiku – reizēm tikai dažus mēnešus pirms stāšanās spēkā. Uzņēmējiem tas nozīmē piespiedu strauju reaģēšanu, pārplānošanu un risku uzņemšanos situācijā, kurā valsts pati rada nenoteiktību. Šāda pieeja neveicina investīcijas un neveido uzticēšanos.
Ja runa ir par nodokļiem, sociālajiem maksājumiem vai būtisku regulējumu, cilvēkiem un uzņēmumiem ir jābūt laikam pielāgoties. Valsts nedrīkst rīkoties tā, it kā ikviens varētu savu dzīvi vai uzņēmumu pārkārtot pāris mēnešu laikā.
Svarīgi saprast arī citu aspektu: kā valsts izturas pret pensionāriem, tā demonstrē savu attieksmi pret darbu kopumā. Ja cilvēks, kurš visu mūžu ir maksājis nodokļus, vecumdienās jūtas nedrošs un spiests rēķināt katru eiro, tas sūta atbilstošu signālu arī strādājošajiem – mazina motivāciju strādāt legāli un grauj uzticēšanos valstij ilgtermiņā.
Savukārt uzņēmēji spēj sadzīvot ar tirgus riskiem, konkurenci un cikliskumu, taču viņi nevar plānot, ja nodokļu politika un regulējums tiek mainīts sadrumstaloti un bez skaidra ilgtermiņa redzējuma. Rezultātā investīcijas tiek atliktas, attīstība bremzējas, un zaudētāji ir visa sabiedrība.
Lēmumiem, kas skar cilvēku ienākumus un uzņēmējdarbības pamatus, ir jābūt zināmiem savlaicīgi, ar skaidriem pārejas periodiem. Noteikumiem jābūt stabilākiem par politisko ciklu, un tiem jābūt saprotamiem ne tikai ekspertiem, bet arī ikvienam.
Šie principi neprasa papildu budžeta miljonus. Tie prasa politisku briedumu, disciplīnu un spēju domāt ilgtermiņā.
Valstij, kurai var uzticēties arī rīt. Tās pamatā ir konsekventa politika, kas respektē cilvēka darbu, laiku un spēju plānot. Tā ir valsts, kur pensionārs var dzīvot mierīgi, bet uzņēmējs – investēt un attīstīties, zinot, ka noteikumi netiks mainīti pēdējā brīdī.
Tieši šāda prognozējamība ir pamats gan sociālajai drošībai, gan ekonomiskai izaugsmei. Un tieši tā ir vērtība, kuru Latvijai ir laiks likt politikas centrā – nevis vārdos, bet ikdienas lēmumos.
