Kā Labklājības ministrijai veicas ar Latvijas novados jau novērtēto senioru skolu tīkla izveidi?
Pirms diviem gadiem Augšdaugavas novadā tika īstenots šāds pilot– projekts, un cilvēki pārliecinājās, ka tas ir interesants tieši senioru organizācijām, turklāt, liekot lietā papildus līdzekļus, būtu iespējams izdarīt daudz vairāk. Atzinīgi novērtēju šāda izglītības tīkla veidošanu un ierosināju nodrošināt finansējumu šīs iniciatīvas tālākai attīstībai. Valsts budžeta naudu tam nevarējam atvēlēt, taču izmantojām citu iespēju, attiecīgi pārdalot ES struktūrfondu līdzekļus – pavisam 1,2 miljonus eiro diviem gadiem.
Ko vecāka gadagājuma cilvēki var iemācīties senioru skolās?
Ir iespēja apgūt digitālās, finanšu un veselības pratības, tāpat – darba tirgum vajadzīgās prasmes, kā arī, protams, iesaistīties sociālās līdzdalības, radošajās un kultūras aktivitātēs. Apmeklējot novadus, labprāt izmantoju iespēju, lai plašāk pastāstītu par senioru skolām. Tikko biju Talsos, došos uz Limbažiem, Aloju un Madonu. Daudzviet cilvēki zina, ka ir šāda iespēja, taču acīmredzot ilgāk sokas ar biedrību izveidošanu, lai to izmantotu.
Kādā veidā šāda mūžizglītības iniciatīva nonāk novados?
Labklājības ministrijas partneris ir Sabiedrības integrācijas fonds, paredzams, ka šā gada 1. ceturksnī tas izsludina grantu projektu konkursu, un katrā plānošanas reģionā būs apstiprināti vismaz pieci pieteikumi. Taču tas nav obligātais minimums, pieteiktajiem projektiem ir jābūt paveicamiem. Ja kādā no reģioniem to būs mazāk, līdzekļus varēs pārplānot par labu citiem. Reģionos biedrības un nodibinājumi jau izveidojuši 16 senioru skolas, naudas pietiks pavisam 25 skolām, proti, katra organizācija ar šādu projektu var saņemt līdz 45 tūkstošiem eiro lielu finansējumu. Mācības ilgst vismaz vienu gadu, taču ne ilgāk par 24 mēnešiem.
Kādas ir pirmās atsauksmes par senioru skolām?
Nesen tikos ar Valmieras senioriem, un viena kundze man stāstīja: viņai šķitis, ka “viss ir slikti, pensija maza un dzīve vairs nav skaista”, bet, iestājusies biedrībā un senioru skolā, viņa nu jūtas “jaunāka, skaistāka un bagātāka”. Pensijas ir kļuvušas lielākas, taču, protams, augušas arī cenas, neskatoties uz to, seniori, kuri ir rosīgi un sabiedriski, jūtas daudz dzīvespriecīgāki, veselīgāki un daudz mazāk uztraucas par dzīves dārdzības nastu.
Šā gada valsts budžeta ietvaros Labklājības ministrija un Zaļo un Zemnieku savienība darījusi daudz, lai palielinātu pensionāru ienākumus.
Jā, no 1. janvāra palielināts pensionāru neapliekamais minimums no 500 līdz 1000 eiro, oktobrī mēs indeksējām pilnā apmērā tās pensijas, kas ir līdz 1466 eiro lielas (98% no visiem senioriem). Valdošās koalīcijas partneri tomēr nebija piekrituši Zaļo un Zemnieku savienības ierosinājumam ieviest bāzes pensiju, tas, manuprāt, nebija pareizi. Nepieciešamais finansējums ir salīdzinoši mazs –12,6 miljoni eiro. Tas būtu ārkārtīgi svarīgi tiem 57 tūkstošiem senioru vecumā no 85 gadiem, kuriem ir vismazākās pensijas un kuri pakļauti nabadzības riskam.
Šogad būs iespējams atkal celt galdā šo jautājumu?
Viennozīmīgi – maijā ministru kabinetā sniegšu ziņojumu par bāzes pensijas ieviešanu, turklāt strādājam pie citiem risinājumiem, kā vēl varētu atbalstīt seniorus, nosakot citas piemaksas. Bāzes pensijas ir iespējams ieviest jau šā gada jūlijā vai augustā. Ja koalīcijas partneri atkal teiks “nē”, darīšu visu, lai šis jautājums būtu prioritāte nākamā gada valsts budžetā.
ZZS un Labklājības ministrijai izdevies veikt būtiskus soļus demogrāfijas situācijas uzlabošanai šogad un nākamajos gados.
Uzreiz vēlos uzsvērt, ka atbalstam ārpus ģimenes aprūpē esošajiem bērniem ir lielākais finansējuma palielinājums kopš neatkarības atjaunošanas, proti, 24,2 miljoni – gan aizbildņiem, gan audžuģimenēm, gan adoptētājiem. Piemēram, atlīdzība mēnesī par aizbildnībā esošo bērnu bija 54,07 eiro, kas nebija mainīts kopš 2004. gada, turpretī tagad tā ir 298 eiro. To saņem visi, arī tie kuri nav veikuši sociālās iemaksas.
Vairāki pabalsti dubultoti, lielākajai daļai ir 30% liels palielinājums. Svarīgi ir tas, ka šie atbalsti tiks indeksēti ik pēc diviem gadiem.
Tiekoties ar ārpusģimenes aprūpes nevalstiskajām organizācijām, saņemu apliecinājumus, ka cilvēki to ļoti novērtē. Piebildīšu, ka piedzimšanas pabalsts palielināts līdz 600 eiro. Arī tie vecāki, kuriem bērni mācās augstskolā līdz 20 gadu vecumam varēs saņemt ģimenes valsts pabalstu, iepriekš to ieguva tikai tie, kuriem bērni mācījās profesionālajās skolās un tehnikumos, – šo netaisnību mēs novērsām.
Cik veiksmīgi līdz šim veidojusies sadarbība ar citām ministrijām, īstenojot demogrāfijas plānu?
Būdams demogrāfijas plāna turētājs, varu apgalvot, ka ļoti būtisku ieguldījumu ģimeņu atbalstam devusi ZZS vadītā Ekonomikas ministrija, nodrošinot iespēju saņemt kredītu līdz pat 75 000 eiro mājokļu iegādei reģionos. Daudzi cilvēki man sacījuši, ka vēlētos kopā ar ģimeni atgriezties uz dzīvi kādā no Latvijas novadiem, taču nevarēja saņemt hipotekāro kredītu, tagad Altum programma sniedz šādu iespēju, un tā ir ļoti pieprasīta.
Izdevies panākt, ka šā gada budžetā ir papildus desmit miljoni atvēlēti bērna un mātes veselības aprūpei, kas ir Veselības ministrijas kompetencē. Tas ietver, piemēram, pirmsdzemdību un pēcdzemdību konsultācijas.
Mājoklis, darbs, bērnu izglītības iespējas, veselības aprūpe, infrastruktūra un atbalstu sistēma – tas ir pamats tam, lai cilvēki justos droši savā dzīvesvietā un radītu pēcnācējus. Man ir patiess gandarījums par izdarīto, esmu praktisks cilvēks, vēlos labklājības ministra amatā paveikt pēc iespējas vairāk sabiedrībai vajadzīgus darbus. Neesmu ministrs ķeksīša pēc.
Kuras ir nākamās prioritātes šajā jomā?
Turpināsim ģimeņu atbalsta sistēmas stiprināšanu. Piemēram, pagaidām nav izdevies palielināt ģimenes valsts pabalstu par vienu bērnu, kas ir 25 eiro mēnesī. Mēs piedāvājām 50 eiro, arī celt pabalstus, regulāri tos indeksējot, par otro un trešo bērnu. Tāpat atbalstīsim viena vecāka ģimenes, kas ir pakļautas nabadzības riskam.
Valsts kontrole ir aicinājusi būtiski uzlabot invalīdu atbalsta sistēmu, kas revīzijā atzīta par nevienlīdzīgu un sadrumstalotu. Jau esat minējis, ka tam nepieciešams ievērojams papildus finansējums.
Atzinīgi vērtēju Valsts kontroles revīziju, kas ir būtisks ieguldījums šīs problēmas risināšanā. Jā, mums jau ir skaidrs plāns, kā rīkoties, taču tam ir nepieciešami papildus apmēram 50 miljoni eiro. Arī valsts kontrolieris Edgars Korčagins ir uzsvēris, ka Labklājības ministrija strādā pareizā virzienā, taču arvien nozarei trūcis līdzekļu.
Atbalsta sistēmas pilnveide cilvēkiem ar invaliditāti ir viena no manām prioritātēm, būdams gatavs vadīt labklājības nozari nākamos gadus, varu droši apgalvot, ka tā būs mana prioritāte arī turpmāk. Redzu, kā var uzlabot šo sistēmu, lai resursus izmantotu lietderīgāk. Piemēram, iespējams, daļai cilvēku, kuriem ir 3. grupas invaliditāte, tāda nav nepieciešama, savukārt 1. un 2. grupas invalīdiem vajadzīgs lielāks atbalsts. Mērķēti jāizvērtē katra cilvēka nepieciešamības – vai tas ir kopšanas pabalsts, vai rehabilitācija, vai cita veida atbalsts. Beidzot ir jāizlīdzina un jāpalielina īpašas kopšanas pabalsti: pagaidām cilvēkiem, kuri ieguvuši invaliditāti mūža laikā, tie ir 213 eiro mēnesī, turpretī tiem, kuriem noteikta invaliditāte kopš bērnības un kuri sasnieguši 18 gadus – 413 eiro.
50 miljoni eiro ir būtiska naudas summa. Cik ilgā laikā sistēmas uzlabojumi ir izdarāmi?
Valsts kontrole ieteikusi veikt uzlabojumus laikā no 2028. līdz 2031. gadam. Es uzskatu, ka nākamās Saeimas sasaukuma laikā tas nekavējoties jāsāk un jāizdara.
