Gada nogalē ir pieņemts atskatīties uz paveikto un iezīmēt nākotnes virzienu. To visu var balstīt skaitļos un padarītajos darbos, tomēr šoreiz es vēlos ikvienu no mums aicināt aizdomāties arī par to, kas mums ir Latvija un kāda ir katra loma valstī.
Šis gads Latvijai ir bijis sarežģīts un reizē izšķirošs. Ir pieņemts 17,9 miljardus eiro liels 2026. gada valsts budžets, un tas atspoguļo mūsu politisko izvēli, kādu Latviju gribam veidot nākamajos gados. No jaunā papildus finansējuma lielākā daļa novirzīta drošībai, demogrāfijai, izglītībai un dzīves dārdzības mazināšanai.
Tas nozīmē, ka šajos jautājumos esam skaidri pateikuši, ka tie ir mūsu valsts prioritārie virzieni.
Par spīti ģeopolitiskajai spriedzei un karadarbībai Eiropā Latvijas ekonomikā ienāk ievērojamas investīcijas. Industriālie un ražošanas projekti, kuru kopējais apjoms sasniedz vairākus simtus miljonu eiro, papildina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras investīciju portfeli, kas šobrīd pārsniedz 12 miljardus. Šogad pirmo reizi Latvijas vēsturē ieguldījumi ekonomikā, kas ienāk caur LIAA, sasniegs apmēram vienu miljardu eiro gadā. Tas nav tikai skaitlis, tas ir uzticības apliecinājums tam, ka Latvija ir droša investīciju vide.
Budžeta lēmumi ietekmē arī ikvienas mājsaimniecības ikdienu. Banku solidaritātes nodoklis ir ļāvis palielināt finansējumu mājokļiem un uzņēmējdarbībai – apmēram pusotrs miljards eiro papildus ir ienācis ekonomikā caur finanšu sektoru, pieaugot kreditēšanai gan iedzīvotāju, gan biznesa vajadzībām. ES fondu apguve ir teju dubultota no aptuveni 700 miljoniem gadā līdz vairāk nekā 1,4 miljardiem, un tie ir jauni ceļi, mājokļi, uzņēmumi un eksportspējīgas ražotnes.
Šie līdzekļi nonāk arī reģionos un nozīmē jaunus īres mājokļus Valmierā, Jelgavā un citviet, mājokļu programmas reģionos, atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, pensiju fondu aizvien lielāku iesaisti Latvijas tautsaimniecības stiprināšanā. Tas viss stiprina nacionālo kapitālu, rada labi apmaksātas darba vietas un sniedz drošības sajūtu, lai paliktu savā novadā.
Latvijas IKP faktiskajās cenās nākamgad prognozēts 43,9 miljardu eiro apmērā.
Jā, skaitļi ir svarīgi, taču patiesais Latvijas spēks allaž ir nācis no savas zemes un saviem cilvēkiem, kuri zina darba vērtību un nes Latvijas vārdu nevis ar skaļiem lozungiem, bet ar savu neatlaidību un mērķtiecību. Šis laiks mūsu valstij ir atnesis gan izaicinājumus, gan iespējas. Taču pats svarīgākais ir apliecinājums, ka neviena reforma un neviena Eiropas direktīva mūsu vietā Latviju neuzcels. Mums pašiem jātur un jāceļ sava valsts stingri un ar pārliecību par paveikto.
Lauku cilvēki – vai tie ir zemnieki, mežsaimnieki, skolotāji, ārsti vai pensionāri – ir mūsu valsts mugurkauls. Jā, Latvijai ir nepieciešamas investīcijas, modernas, augstas pievienotās vērtības industrijas un tehnoloģijas, taču – ja pazaudēsim laukus – pazaudēsim pašu valsts būtību. Lauki nav tikai Latvijas romantiskais simbols, tā ir mūsu pārtikas drošība, identitātes telpa un mūsu zemes pamats. Lauku cilvēks nav tikai savas sētas saimnieks, viņš ir savas valsts saimnieks.
- gada nogalē mums jāspēj skaidri pateikt, ka Latvijas izaugsme nevar balstīties tikai uz galvaspilsētu. Reģioniem jābūt dzīviem, attīstītiem un drošiem par rītdienu. Katram no mums sirdij tuva ir sava daļa Latvijas.
Mēs visi esam valsts līdzveidotāji. Lai arī kādas būtu politiskās debates vai reformas, pats svarīgākais ir katra iesaiste. Jo valsts sākas ar vienu jautājumu, ko ikviens var uzdot sev: “Ko es pats šodien daru Latvijas labā?”
Mēs darām, jo mēs, latvieši, vienmēr esam zinājuši, ka tur, kur ir darbs, tur ir kārtība, un tur, kur ir kārtība, ir labklājība. Šodien mums jāatgriežas pie šīs vienkāršās patiesības. Nav svarīgi, vai cilvēks ir traktora vadītājs, skolotājs, mediķis vai uzņēmējs, katra godīga darba devums ir vienlīdz nozīmīgs. Mums jāceļ cieņa pret darbu, kas uztur šo zemi.
Tomēr neviena ekonomiskā programma nebūs pilnvērtīga bez stabilām vērtībām. Latvijas nākotne nevar balstīties tikai uz statistikas rādītājiem vai ārējām prasībām. Mums nepieciešamas vērtības, kas ir tikpat stingras kā latviešu māju pamati, un tās ir tādas vērtības kā ģimene, pienākums, mīlestība pret savu zemi, darbs un atbildība par savu valsti. Šīs vērtības nav jāizdomā, tās ir mūsos. Mums ir jāprot tās likt lietā.
Reizēm tas būs ikdienas veikums – sakopta sēta, laipns vārds, palīdzība kaimiņam. Citreiz tas būs lēmums palikt savā novadā, attīstīt saimniecību, skolot bērnus vai dibināt uzņēmumu. Visas šīs izvēles kopā veido Latviju tādu, kādu mēs paši gribam to redzēt.
Latvijas nākotne ir mūsu rokās, mūsu laukos, mūsu darbos un mūsu vērtībās. Lai 2025. gada nogale ir brīdis, kad atceramies, ka stipra valsts rodas tur, kur ir stipri cilvēki, saimnieki savā zemē, kuriem ir lepnums par savu paveikto darbu un neizsīkstoša ticība mūsu Latvijai.
