Jānis Vucāns,
Saeimas Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs,
Baltijas Asamblejas prezidents,
Vantspils Augstskolas vadošais pētnieks un viesprofesors.
Jau tad, kad mana pamata darba vieta bija Latvijas izglītības sektorā – vispirms Latvijas Universitātē, bet kopš 1998. gada – Ventspils Augstskolā, visai bieži man iznāca sadarboties un arī pašam iniciēt ciešākus kontaktus ar kolēģiem mūsu kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā. Tas galvenokārt izpaudās kopīgu zinātnisko pasākumu un studentu apmaiņas organizēšanā. Esmu Ventspils Augstskolas vārdā slēdzis arī sadarbības līgumus ar abu kaimiņvalstu augstskolām – Tartu universitāti, Klaipēdas universitāti un citām.
Kopš 2010. gada, pildot Saeimas deputāta amata pienākumus, arī pakāpeniski esmu nonācis līdz tam, ka manā darba kārtībā šobrīd ļoti nozīmīgu lomu ieņem Latvijas ārpolitika, bet jo īpaši viss, kas norisinās Latvijas attiecībās ar abām pārējām Baltijas valstīm – Igauniju un Lietuvu. Oficiāli tas izpaužas tā, ka šobrīd, 14. Saeimā viena no divām pastāvīgajām komisijām, kurās strādāju, pārstāvot Zaļo un Zemnieku savienības frakciju, ir Ārlietu komisija. Jau daudz senāk – kopš 2011. gada esmu dalībnieks Saeimas pastāvīgajā delegācijā Baltijas Asamblejā. Savukārt kopš 2014.gada vadu gan šo pastāvīgo delegāciju, gan arī Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisiju. Pēdējos divus Saeimas sasaukumus vadu arī Deputātu grupu sadarbībai ar Igaunijas parlamentu (Riigikogu) un esmu vadītāja vietnieks Deputātu grupai sadarbībai ar Lietuvas Seimu. Šobrīd, 2025. gada decembrī, rit pēdējais mēnesis, man jau ceturto reizi pildot Baltijas Asamblejas prezidenta pienākumus.
Tādējādi ir sakrājies nozīmīgs informācijas klāsts, ar nelielu daļu no kura labprāt dalīšos arī ar šīs avīzes lasītājiem. Tas būs gan ieskats Baltijas senatnē, gan arī neliels ieskats šā brīža aktuālitātēs Baltijas valstu sadarbībai valdību un parlamentu līmenī.
Pasaulē mūs – Latvijai, Igaunijai un Lietuvai -piederīgos sauc par baltiešiem un mūsu valstis par Baltijas valstīm. Valodnieki, kuri mīl precizitāti izteikumos, uzreiz gan norādīs, ka “baltieši” ir plašāks jēdziens kā “balti” jeb “baltu tautas”, jo līdz mūsdienām ir izdzīvojušas tikai divas baltu tautas – latvieši un lietuvieši, bet igauņi pieder somugru tautu grupai.
Starp mums – baltiešiem – jau izsenis ir pastāvējušas daudzpusējas saites. To izpausmes ir bijušas visdažādākās – saimniecisko jautājumu risināšanā, mijiedarbībā kultūras un izglītības procesos, un arī apvienojoties cīņās pret kopīgiem ienaidniekiem.
Piemēram, kad runājam par Latvijas brīvības cīņām pirmajā gadā pēc jaunās valsts proklamēšanas, atceramies, ka šo cīņu laikā 1919. gada jūnijā Igaunijas armijas vienībām un Ziemeļlatvijas brigādes 2. Cēsu kājnieku pulkam kopīgiem spēkiem izdevās gūt izšķirošu uzvaru pār Baltijas landesvēru un Dzelzsdivīziju Cēsīs un to apkārtnē. Pateicoties šo abu valstu militāro vienību apņēmībai un cīņas sparam, šajās kaujās no iebrucējiem izdevās atbrīvot Cēsis, Siguldu un Inčukalnu, tādējādi izjaucot pretinieka plānus pārņemt varu Latvijā un Igaunijā. Pagājušā, 2024.gada 22. jūnijā šīs kopīgās, nozīmīgās uzvaras 105. gadadiena ar plašu pasākumu programmu, klātesot abu valstu prezidentiem Edgaram Rinkevičam un Alaram Karisam, tika atzīmēta Cēsīs. Šī programma ietvēra gan abās valstīs izvietoto militāro struktūrvienību parādi, gan arī Cēsu kauju rekonstrukciju Pirtsupītes gravā.
Runājot par daudz senākiem laikiem, katru gadu 22. septembrī, svinot Baltu vienības dienu, pieminam žemaišu un zemgaļu apvienotā karaspēka uzvaru 1236. gada septembrī pār Zobenbrāļu ordeni, kas tolaik bija viens no galvenajiem krustnešu spēkiem Baltijā. Šī uzvara ietekmēja turpmākos krusta karus un veicināja baltu tautu apvienošanos. Baltu vienības diena kā oficiāla atceres diena tiek atzīmēta Latvijā un Lietuvā kopš 2000. gada, atsaucoties abu valstu parlamentu deputātu iniciatīvai.
Atzīmējot šo dienu, pamīšus vienā vai otrā valstī, tiekas arī abu valstu parlamentu delegācijas un to vadītāji. Šogad oficiālās Baltu vienības dienas svinības notika Jaunjelgavā, piedaloties abu valstu parlamentu priekšsēdētājiem Daigai Mieriņai un Jozum Olekam, kā arī parlamentu deputātu delegācijām. Pagājušajā gadā šāda tikšanās norisinājās Lietuvas pilsētā Pakrojā.
Ar igauņiem mūs, latviešus, saista kopīgā Livonijas vēsture. Savukārt, viens no divu baltu tautu – latviešu un lietuviešu – vēsturiskās kopības simboliskajiem apliecinājumiem ir sakrālajā laukumā pie Aglonas bazilikas 2015. gadā atklātais piemineklis Lietuvas karalim Mindaugam un viņa latgaļu sievai Martai – dižciltīgās Madalānu pils valdnieka meitai. Šī 13. gadsimta vēstures epizode veido saturisko pamatu Jēkaba Jančevska arī tajā pašā 2015. gadā radītajai un pirmizrādi piedzīvojušajai oratorijai “No letu zemes” ar Evas Mārtužas un Zanes Jančevskas tekstu un Leldes Stumbres dzeju, kas šogad septembrī, godinot Baltu vienības dienu, piedzīvoja atkārtotu atskaņojumu koncertzālē “Latvija” Ventspilī.
Iespējams no skolas laikiem atceramies arī par jaunlatviešiem, latviešu nacionālās apziņas modinātājiem; to kustība 19. gs. piecdesmitajos gados aizsākās Tērbatas Universitātes studentu pulciņā, kura kodolu veidoja Krišjānis Valdemārs, Krišjānis Barons un Juris Alunāns.
Atskatoties uz neatkarīgo Baltijas valstu sadarbību starp abiem Pasaules kariem, ir atzīmējama 1934. gadā nodibinātā Baltijas valstu savienība, kas vairāk pazīstama ar nosaukumu “Baltijas Antante” un kas balstījās uz Ženēvā noslēgto “Saprašanās un sadarbības līgumu starp Latviju, Lietuvu un Igauniju” (Traité d’entente et de collaboration entre la Lettonie, la Lithuanie et l’Estonie – franču valodā). Šī savienība pastāvēja līdz pat Baltijas valstu okupācijai un iekļaušanai PSRS sastāvā 1940. gadā. Tiek uzskatīts, ka tā deva nozīmīgu ieguldījumu tam, lai 1936. gadā Latviju ievēlētu Tautu Savienības padomē, un šī ievēlēšana bija starptautiskās sabiedrības pozitīvs vērtējums Baltijas Antantei. Šajā laika posmā kā nozīmīgs kopējās Baltijas valstu diplomātijas sasniegums rakstu avotos tiek minēta arī jau tolaik asi kritizētā Baltijas valstu neitralitātes statusa pasludināšana, sākoties Otrajam pasaules karam. Arī šis neitralitātes statuss tika panākts savstarpēji koordinētā rīcībā, taču tam atbilstošās valstu ārpolitikas īstenošanas pēc Baltijas valstu neatkarība tika arī pazaudēta.
Manas paaudzes cilvēkiem baltiešu un Baltijas valstu sadarbība ļoti lielā mērā asociējas ar apvienošanos kopīgajā Baltijas ceļa akcijā 1989. gadā un ar sadarbību starp Latvijas Tautas fronti, Igaunijas Tautas fronti un Lietuvas Pārbūves kustību (“Sajūdis”), koordinējot savu rīcību valstu neatkarības atgūšanai nevardarbīgā ceļā. Starptautiskā vidē šī mūsu valstu kopīgā ceļa uz neatkarības atgūšanu pazīstamākais nosaukums ir “Dziesmotā revolūcija”.
Arī mūsdienās Baltijas valstu, to cilvēku un institūciju sadarbībai ir visdažādākās formas. Visām trim Baltijas valstīm, esot Eiropas Savienības, NATO, ANO, Ekonomiskās sadarbības un attītības organizācijas un vēl citu starptautisku organizāciju dalībvalstīm, sadarbība notiek regulāri, saskaņojot pozīcijas pirms lēmumu pieņemšanas šo organizāciju ietvaros.
Taču mums ir arī pašiem savas Baltijas valstu sadarbības organizācijas, kurām tikai mēs paši nosakām darbības prioritātes un tikai mēs paši atbildam par iepriekš pieņemto lēmumu īstenošanu. Šāda valdību sadarbības institūcija ir Baltijas Ministru padome, un atbilstošā mūsu valstu parlamentu sadarbības organizācija ir Baltijas Asambleja. Abās šajās sadarbības institūcijās pēc rotācijas principa valstis cikliski uzņemas vadīšanas funkcijas, un šis 2025.gads ir Latvijas prezidentūras gads abos šajos formātos.
Baltijas Asambleja kā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas starpparlamentu sadarbības organizācija tika nodibināta 1991. gada novembrī, apkopojot pieredzi, kas bija uzkrāta divās citās reģionālajās starpparlamentu sadarbības organizācijās – Ziemeļvalstu Padomē un Beniluksa valstu starpparlamentārajā asamblejā, ko ikdienā parasti saucam arī par Beniluksa parlamentu. Katru dalībvalsti Baltijas Asamblejā pārstāv tās parlamentu izveidota nacionālā delegācija, kas pēc pašas valsts izvēles var sastāvēt no 12 līdz 16 nacionālo parlamentu deputātiem. Baltijas Asamblejas darbu vada pašas šīs organizācijas iecelti prezidijs un prezidents, tai ir arī savs sekretariāts, kas nodrošina visu ar tās darbību saistīto organizatorisko jautājumu risināšanu. Savukārt deputātu sadarbība notiek Baltijas Asamblejas izveidotu sešu komiteju ietvaros, katrai no tām vismaz divas reizes gadā pulcējoties uz sēdēm klātienē, lai risinātu tos jautājumus, kurus pašas ir izvēlējušās kā nozīmīgus. Latvijas delegācija Baltijas Asamblejā šobrīd strādā 14 deputātu sastāvā, kuri pārstāv visas visas septiņas Saeimā strādājošas frakcijas, bet viena delegācijas dalībniece ir pie frakcijām nepiederoša deputāte.
Baltijas Asamblejai ir arī savas tradīcijas. Viena no tām ir Baltijas Asamblejas kausa izcīņa basketbolā starp parlamentu komandām. Laika gaitā šis čempionu kauss ir paspējis izceļoties starp visu triju Baltijas valstu parlamentiem, taču šobrīd, pēc šā gada pavasarī Ventspilī notikušajā turnīrā izcīnītajām uzvarām pār abu pārējo parlamentu komandām, kausa mājvieta ir Latvijas Republikas Saeima, un interesenti to var apskatīt Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēžu zālē. Starp šā gada Baltijas Asamblejas kausa ieguvējiem bija arī ZZS pārstāvošie ekonomikas ministrs Viktors Valainis, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis un arī šo rindu autors.
Otra ilglaicīga tradīcija ir ikgadējā Baltijas Asamblejas balvu pasniegšana mākslā, zinātnē un literatūrā, kā arī kopā ar Baltijas Zinātnes un tehnoloģiju parku un inovāciju centru asociāciju iedibinātās Baltijas Inovāciju balvas pasniegšana. Šīm balvām, kas sastāv no simboliskas “Oskara” veida statuetes un nozīmīgas naudas balvas, nominantus izvirza Baltijas valstu atbilstošās radošās vai profesionālās organizācijas, bet par balvu piešķiršanu lemj neatkarīga, no atbilstošo jomu ekspertiem veidota žūrijas komisija. Kopš 1994.gada, kad balvas tika iedibinātas, tās ieguvuši daudzi pazīstami kultūras, zinātnes un mākslas jomu darbinieki. Šo balvu iedibināšanas mērķis ir bijis veicināt turpmāku sadarbību starp trim Baltijas valstīm, sniegt jaunas iespējas kultūras vērtību apmaiņai un stimulēt labāku savstarpēju izpratni par valstu vēsturi un kultūras mantojumu.
Tradicionāli šo balvu pasniegšana ir pieskaņota ikgadējai Baltijas Asamblejas sesijai un notiek tās priekšvakarā. Šogad balvu literatūrā ieguva starptautisku atzinību guvušais lietuviešu dzejnieks, literatūrkritiķis un tulkotājs Toms Andrjus Venclovs (Tomas Andrius Venclova) par jaunāko dzejas grāmatu “Aiz Annas un Bernardiešiem” (“Už Onos ir Bernardinų”). Balva zinātnē tika piešķirta Tartu Universitātes politiskās teorijas profesorei Evai Pīrimē (Eva Piirimäe) par monogrāfiju “Herders un apgaismības politika” (“Herder and Enlightenment Politics”). Savukārt ar Baltijas Asamblejas balvu mākslā tika godināts latviešu diriģents Kaspars Putniņš par viņa sniegumu koncertprogrammā “Sapņu straume, to kopā ar Latvijas Radio kori” atskaņojot Rīgā Baltijas mūzikas dienu ietvaros 2023. gadā. Ar Baltijas Inovācijas balvu šogad tika apbalvots Latvijas uzņēmums “Spark Technologies”, kas specializējas kompozītmateriālu detaļu projektēšanā, izpētē, izstrādē un ražošanā ūdens un gaisa mobilitātes līdzekļiem.
Baltijas Asamblejas sesijas priekšvakarā ik gadu tiek pasniegtas arī vairākas Baltijas Asamblejas medaļas, par kuru piešķiršanu lemj Baltijas Asamblejas prezidijs. Tās piešķir kā atzinības apliecinājumu par Baltijas valstu vienotības un sadarbības uzturēšanu, izcilu ieguldījumu un sadarbību kopīgu sadarbības projektu īstenošanā, reģionālās sadarbības veicināšanā paplašinātajā Eiropā. Medaļas devīze ir: “Ubi concordia, ibi victoria” (Kur valda harmonija, tur ir uzvara”).
Aktuālo informāciju par darbu Baltijas Asamblejā, par tās pieņemtajiem lēmumiem, par tās starptautisko sadarbību, par tās vēsturi un vēl daudz ko citu var uzzināt organizācijas mājas lapā www.Baltasam.org .
Pirms mēneša, šā gada 14. novembrī, lai atskatītos uz Latvijas prezidentūras laikā Baltijas Ministru Padomē un Baltijas Asamblejā paveikto, Rīgā, Saeimas namā norisinājās gadskārtējā Baltijas Padomes sanāksme un Baltijas Asamblejas sesija. Uz šiem pasākumiem bez Baltijas Asamblejas deputātiem bija ieradušies un ar runām pasākumos piedalījušies arī visu triju Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētāji, ārlietu ministri, par transporta jomu atbildīgie ministri, kā arī Baltijas Asamblejas starptautisko sadarbības partneru pārstāvji no NATO parlamentārās asamblejas, Ziemeļvalstu padomes, Beniluksa valstu starpparlamentārās asamblejas, Baltijas jūras parlamentārās konferences, GUAM (Gruzijas, Ukrainas, Moldovas, Azerbaidžānas) starpparlamentārās asamblejas, Britu-Īru starpparlamentārās asamblejas, Polijas parlamenta Senāta un Apvienotās Baltijas-Amerikas nacionālās komitejas. Pasākumu ar savu klātbūtni bija pagodinājuši vairāku valstu vēstnieki vai vēstniecību pārstāvji. Tāpat tajā piedalījās arī Baltijas Asamblejas sesijā diskutējamo tēmu eksperti.
Abu minēto pasākumu – Baltijas Padomes sanāksmes un Baltijas Asamblejas sesijas – mērķis bija pārrunāt būtiskākos šā brīža valstu sadarbības aspektus un izvērtēt to, cik sekmīgi mums visiem kopā, valdībām un parlamentiem, ir izdevies īstenot Latvijas prezidentūrai 2025.gadam iecerēto, pirms gada līdzīgā pasākumā Lietuvas galvaspilsētā Viļņā apstiprināto Baltijas valstu parlamentu un valdību sadarbības programmu.
Baltijas Padomes sanāksmes un vēlāk Baltijas Asamblejas sesijas laikā uzmanība tika pievērsta Baltijas valstu sadarbībai aizsardzībā, ekonomikā, izglītībā, zinātnē un kultūrā. Papildus tam šogad Baltijas Asamblejas sesijas galvenais diskusiju temats bija transporta sistēmu savienojamība kā reģionālās vienotības, ekonomiskās attīstības un drošības garantijas pīlārs Baltijas valstīs.
Baltijas Asambleja, Latvijas prezidentūras gadam izvirzot devīzi “Augam stipri kopā”, pirms gada bija apņēmusies rūpēties par drošību, labklājību, inovāciju attīstību un ilgtspēju mūsu reģionā. Daudzi runātāji sesijā akcentēja to, ka Eiropa joprojām saskaras ar dažādiem izaicinājumiem, no kuriem lielākais ir Krievijas brutālais un nepamatotais karš pret Ukrainu, tāpēc Baltijas valstu vienotība, sadarbība un solidaritāte šajos laikos ir īpaši nozīmīga.
Tālāk pieskaršos dažiem no svarīgākajiem tikko aizvadītajā Baltijas Asamblejas sesijā apsriestajiem jautājumiem.
Šā brīža ģeopolitiskā situācija Eiropā ir noteikusi to, ka pēdējos gados īpaši liela nozīme Baltijas Asamblejas darbā ir tikusi piešķirta aizsardzībai. Tāpēc Baltijas Asamblejas dažādu komiteju sēdēs šī gada laikā ir spriests un ir izteikti priekšlikumi valdībām jautājumos par obligātā militārā dienesta lomu jauniešu noturības un patriotisma veicināšanā, par sadarbības veicināšanu militārās rūpniecības jomā un vienotās aizsardzības telpas izveidē ar nolūku stiprināt aizsardzības spējas mūsu reģionā. Baltijas valstu drošība ir atkarīga no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas spējas darboties vienotas aizsardzības telpas ietvaros. Saskaņotas pieejas integrēšana kopīgās operācijās, militārās rūpniecības nozares attīstība un tādu iniciatīvu salāgošana, kas vērstas uz sabiedrības noturības stiprināšanu kristiskās situācijās, ļautu Baltijas valstīm izveidot savstarpēji saskaņotu reģionālās aizsardzības sistēmu, kas spēj atturēt draudus un efektīvi reaģēt uz dažādiem, turklāt nemitīgi mainīga veida izaicinājumiem.
Netika aizmirsts atzīmēt būtisko visu triju valstu kopīgo sasniegumu enerģētiskās neatkarības jomā, šajā gadā pabeidzot visai komplicēto mūsu elektrotīklu darbības sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas elektroenerģijas tīklu. Taču vienlaikus Baltijas Asamblejas deputāti uzskata, ka šajā jomā svarīgi koncentrēties uz sadarbības padziļināšanu, virzoties uz visām trim valstīm kopīgas enerģētikas stratēģijas izstrādi. Tādā veidā valstis varētu vēl vairāk stiprināt uzņemto kursu ceļā uz enerģētisko neatkarību, ekonomiski izdevīgā veidā parūpējoties par tik svarīgo energoapgādes bāzes jaudu nodrošināšanu mūsu kopīgajam elektroenerģijas tīklam, lai izvairītos no tādiem riskiem, ar kuriem pēdējā gada laikā elektroapgādē ir saskārušās vairākas Eiropas valstis.
Arī zinātniskās izcilības stiprināšana bija vēl viens nozīmīgs aspekts Baltijas Asamblejas šā gada darba kārtībā. Kārtējo reizi pārliecinājāmies, ka finansējums pētniecībai mūsu reģionā joprojām ir nepietiekams un pārlieku atkarīgs no ārējiem avotiem. Tādēļ Baltijas Asamblejas deputāti norāda valdībām, ka kopīga zinātnes fonda izveide ir svarīgs solis ceļā uz stabila, reģionāli kontrolēta finansēšanas mehānisma izveidi, kas atbalstītu tās jomas un prioritātes, kas ir unikālas un būtiskas tieši Baltijas valstīm.
Baltijas Asamblejas “labo darbu” sarakstā ir jau pirms vairāk kā desmit gadiem panāktais – tādu savstarpēji saskaņotu izmaiņu veikšana valstu normatīvajos aktos, kuras ļāva uzsākt kopīgu centralizētu medikamentu iegādi. Tādējādi, piemēram, atsevišķu vakcīnu centralizētajos kopīgajos iepirkumos ir izdevies ieekonomēt visai būtiskas naudas summas. Šobrīd Baltijas Asamblejā valda viedoklis, ka ir jāpaplašina centralizēti kopīgi iepērkamo medikamentu un medicīnas preču klāsts un, ņemot vērā aktuālo ģeopolitisko situāciju, aktīvāk jāstrādā arī pie noteikta veida medikamentu un medicīnas preču rezervju veidošanas reģionā, tāpat ir nepieciešams pārvarēt rīcības shēmu un regulējumu atšķirības starp valstīm, tostarp izveidojot īpašu reģionālo darba grupu un nodrošinot šim mērķim paredzētu personālu.
Jau vairākus gadus Baltijas Asambleja iestājas par noteiktāku rīcību, lai Baltijas valstīs izveidotu t.s. “Pilnveidoto” daļiņu terapijas centru (Advanced Particle Therapy Center), kura uzdevums būtu ne tikai palīdzēt novērst klīniskās nepilnības vēža ārstēšanā, bet arī kalpot par zinātniskās izcilības virzītājspēku reģionā. Šajā centrā tiktu izmantota Eiropas kodolpētniecības organizācijas (CERN) izstrādāta un pēc būtības Baltijas valstīm uzdāvināta tehnoloģija, kuras ieviešanā aktīvi piedalītos Baltijas CERN grupa, kurā līdzdarbojas arī piecas Latvijas augstskolas – Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Ventspils Augstskola un Daugavpils universitāte.
Sesijas runās tika pieminēta arī šā gada maijā Baltijas Asamblejas Rīgā organizētā starptautiskā konference par parlamentārās diplomātijas lomu mūsdienās, kurā pārrunātais un secinātais turpmākā gada laikā vairākkārtīgi ir ticis pieminēts dažādos starptautiskos parlamentāros pasākumos. Arī mūsdienās, un iespējams pat vairāk kā pēdējās desmitgadēs, parlamentārā diplomātija (tikai šajā terminā ietverot plašāku un modernāku pielietojamo instrumentu klāstu) ir līdzeklis regulāra un konstruktīva dialoga uzturēšanai, ar kā palīdzību iespējams nonākt pie kopīgu redzējuma, lai uz tā pamata sasniegtu visām iesaistītajām pusēm pieņemamus rezultātus. Šajā kontekstā, protams, īpaši nozīmīgs ir aktīvs un regulārs politiskais dialogs arī starp likumdošanas un izpildvaras institūcijām.
Tieši ar šādu mērķi katru gadu kopā ar Baltijas Asamblejas sesiju tiek rīkota Baltijas Padomes sanāksme – kā nepastarpināts viedokļu apmaiņas forums starp visu triju Baltijas valstu parlamentu un valdību pārstāvjiem. Manuprāt, arī šogad šī sanāksme, kuru vadīju es kopā ar Latvijas ārlietu ministri Baibu Braži, šo pamatmērķi sasniedza.
Nākamajā gadā Baltijas sadarbības formātos prezidējošā valsts būs Igaunija. Tieši tāpēc šā gada sesijas noslēgumā simbolisko Baltijas Asamblejas prezidentūras statueti “No sirds uz sirdi!” kopā ar veiksmes un izdošanās vēlējumiem nodevu Igaunijas delegācijas vadītājam un nākamajam Baltijas Asamblejas prezidentam Timo Suslovam.
