Nepārņemot regulējumu par Eiropas Savienības Emisiju tirdzniecības sistēmas direktīvas ieviešanu, Latvijai iespējamas tiesas piemērotas soda sankcijas daudzu desmitu vai pat simtu miljonu apmērā, var pieaugt siltumenerģijas tarifi, izmaksas lidošanai, tiesvedības no ārvalstu kuģniecības kompāniju puses, uzsver Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), aicinot Saeimu atbalstīt likuma “Par piesārņojumu” grozījumus.
Jau šobrīd pret Latviju ir ierosinātas trīs pārkāpumu procedūras.
“Laiks skaidri pateikt, ka tā ir nauda, ko ar opozīcijas uzkurinātu melu kampaņu, būs jāsamaksā iedzīvotājiem, mazinot valsts atbalsta iespējas ģimenēm, valsts drošībai, izglītības sektoram, medicīnai. Ir viegli populistiski izrādīt šķietami stingru nostāju – sargājam valsti no nesamērīgām prasībām. To ir īpaši viegli darīt tad, ja par sekām jāatbild kādam citam. Gribu gan norādīt – “tas kāds cits” būsim mēs visi,” norāda klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Likumprojekts paredz tieši tāpat kā citām dalībvalstīm, no kurām teju visas to jau ir izdarījušas, nacionālā regulējumā pārņemt Eiropas vienotās prasības attiecībā uz emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu. Atšķirībā no ambiciozākām valstīm, Latvijā sagatavotajā likumprojektā paredzēts izmantot maksimālo atkāpi – prasības neattiecinās uz lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību. Tāpat piedāvātajā Piesārņojuma likumprojektā ir skaidri noteikts, ka Latvijā šī emisiju kvotu sistēma netiek ieviesta, ja vien to nevieš visās Eiropas valstīs.
Ja likumprojekts negūs Saeimas atbalstu, iespējamas represīvas rīcības no Eiropas Savienības par saistību nepārņemšanu. Līdzīgās situācijās Eiropas tiesa piemērojusi soda naudas pat vairāku desmitu miljonu apmērā. Soda naudu samaksa nekādi neatbrīvos Latviju no saistību izpildes. Šobrīd pret Latviju uzsāktas jau trīs tiesvedības, un šī likumprojekta atlikšana paātrinās pārkāpuma lietu virzību no skaidrojumu pieprasīšanas uz sodu piemērošanu.
Tāpat ir Latvija var zaudēt iespēju piešķirt bezmaksas kvotas aviokompānijām, kas padarīs dārgākus lidojumus. Nesakārtotas ziņošanas sistēmas dēļ, nebūs iespējas pieņemt kvotas no starptautiskajām kuģniecības kompānijām, kuras pēc izlases principa savas kvotas nodod Latvijā. Tādas ir 14 un to darbība Eiropas Savienībā šī regulējuma neesamības dēļ būs būtiski apdraudēta, kas nozīmē, ka tām būs pamats vērsties pret Latviju tiesas ceļā. Savukārt siltumapgādes uzņēmumi nesaņems papildus kvotas investīcijām, negatīvi ietekmējot siltumenerģijas tarifus.
Latvija var arī pazaudēt Eiropas fondu finansējumu, kuru pieteikusi caur Sociālā klimata fonda mehānismu. Tie ir vairāk nekā 460 miljonus eiro, kuri tiktu izmantoti mūsu aizsargājamajām iedzīvotāju grupām un maziem uzņēmumiem. Latvija var zaudēt Liepājas zaļās aviācijas degvielas projektu – Ziemeļeiropā lielāko aviācijas degvielas rūpnīcu ar potenciālo investīciju zaudēšanu nepilna pusmiljarda eiro apmērā.
- septembrī Briselē klimata un enerģētikas ministrs K.Melnis pārstāvēs Latvijas pozīciju attiecībā par 2040.gada kopīgajiem mērķiem – aizstāvot malku un šķeldu, vēršot uzmanību uz aizsardzības prioritātēm un pārtikas drošību, atgādinot, ka visās Eiropas valstīs labklājības līmenis vēl nav vienots. Ministrs mudinās rūpīgi vērtēt 2030.gada rezultātus un nepaļauties uz nepamatotu optimismu.
