Kas mums pietrūkst atjaunīgo enerģijas projektu attīstībai?
Vēl sākot darbu Klimata un enerģētikas ministrijā, identificēju, ka viena no problēmām jauno enerģijas projektu attīstībai ir rezervētās jaudas, kas faktiski neļauj attīstīt enerģijas ražošanas projektus, jo kāds ir rezervējis energoapgādes tīklu jaudas, bet nav uzsācis ražošanu . Tā teikt, kā suns uz siena kaudzes, ne pats dara, ne citiem ļauj. Tāpēc atrisināt šo jautājumu bija viena no manām prioritātēm, un pēdējā pusgadā tas ir paveikts, atbrīvojot trešdaļu no visām rezervētajām jaudām.
Spriežot pēc “nākotnes jaudām uz papīra”, Latvijai bija potenciāls kļūt par atjaunīgās enerģijas ražošanas lielvalsti, un tuvākajā laikā mums visiem – gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem būtu jāsajūt šo projektu pozitīvā ietekme uz energoresursu cenām, proti, tās būtiski samazinot. Diemžēl realitāte ir skaudra – jaudas ir rezervētas, bet projektu virzība nenotiek, un energoresursu cenas samazinās lēnāk nekā vēlētos.
Tas tikai apliecināja, ka daļa no jaudu rezervētājiem bija cilvēki, kuri avantūriski cerēja kaut kad tās pārdot uzņēmumiem, kas spēj finansiāli šādus projektus realizēt. Valsts mērogā šāda rīcība veicināja enerģētikas sektora stagnāciju. Lai izbeigtu rezervācijas izraisīto tirgus sastingumu, izstrādājām jaunu regulējumu, dodot iespēju projektu attīstītājiem, kuri dažādu iemeslu pēc darbu nav sākuši vai pat to nespēs tuvākajā nākotnē, pārdomāt savu ieceri un tādējādi dot iespēju rezervēto jaudu izmantot kādam citam uzņēmumam.
Faktiski ar šo regulējumu mēs ļaujam strādāt tiem, kuri ir gatavi īstenot enerģijas ražošanas projektus. Savukārt, ja attīstītājs būs nolēmis atteikties no projekta un atbrīvos jaudu par labu kādam citam, viņam bija iespēja saņemt drošības naudu, ko tas iemaksājis rezervēšanai.
Par cik lielām jaunajām elektrības ražošanas jaudām mēs runājam?
Šobrīd pārvades tīklā ir rezervēta 6000 MW liela jauda, kas ir maksimālais pieļaujamais apmērs, ko spēj nodrošināt tehniskās iespējas. Rezervētais vairāk nekā divkārt pārsniedz mums šobrīd nepieciešamo. Tomēr tas ir tikai iecerētais apjoms, nevis tas, ko tiešām projektu attīstītāji realizēs. No valsts energoapgādes un tīkla noslodzes skatu punkta, vēlamākie ir hibrīdprojekti, kur vienā pieslēgumā ir gan saule, gan vējš. Tam ir divi aspekti – jo lielākas ražošanas jaudas, jo potenciāli zemāka elektroenerģijas cena lietotājiem – iedzīvotājiem, uzņēmējiem. Otrs aspekts arī saistīts ar izmaksām – jo efektīvāk mēs noslogosim savu energoapgādes tīklu, jo mazākas būs elektrības pārvades izmaksas katram lietotājam.
6000 MW izklausās daudz. Cik liels šobrīd ir Latvijai nepieciešamais enerģijas apjoms, lai elektroenerģijas jomā būtu neatkarīga no importa?
Lai gan “mutvārdu folklorā” mums bieži tiek stāstīts, ka ar Daugavas hidroelektrostaciju spējam paši sevi nodrošināt, tas tā nav. Pavasaros un rudeņos, HES ražotais enerģijas apjoms tiešām pārsniedz patēriņu, tomēr gada griezumā mēs esam atkarīgi no importa, kas elektroenerģijas sektorā ir aptuveni trešā daļa – vai nu kā elektroenerģija vai dārgā, fosilā dabasgāze, no kā saražojam trūkstošo apjomu. Lai mēs elektroenerģijas jomā būtu pašpietiekami, nepieciešami 1,5-2 gigavati (GW) vēja un saules enerģijas, kas gadā vidēji saražotu ap 3,6-4,9 teravatus (TWh). Šāds vēja enerģijas apjoms sniegtu iespēju mums aizstāt gan elektroenerģijas importu, gan elektroenerģijas ražošanā esošo fosilo kurināmo, kā arī nodrošināt Latvijai potenciālu ar pieejamām enerģijas cenām veicināt vietējās uzņēmējdarbības attīstību un piesaistīt jaunus investorus. Elektroenerģija, kas pārsniegs, 2 GW robežu, būs papildus devums Latvijas uzņēmējdarbības attīstībai.
Vai jaudu rezervētājiem tiks kompensēti visi ieguldījumi?
Mans mērķis ir projektu attīstība. Ja kāds ir sapratis, ka projektu nerealizēs, un viņa vietā rezervēto jaudu ir gatavs nekavējoties izmantot kāds cits, lai tā būtu. Sabiedrība būs ieguvēja. Tāpēc elektroenerģijas ražotāji, kuri neplāno īstenot atjaunīgos enerģijas projektus, var atteikties no pieslēguma ierīkošanas, neciešot finansiālus zaudējumus – to paredz jaunie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā. Līdz 2025. gada 30. aprīlim projektu attīstītāji varēja atteikties no savas projekta ieceres, saņemot atpakaļ maksu par sistēmas jaudas rezervēšanu. Šādā gadījumā tiek anulētas arī tehniskās prasības, kuras izsniegtas attīstītājam elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieslēgšanai pie sistēmas.
Ir skaidrs, ka šīs bija labas “zāles” pret mākoņu stumdīšanu mums visiem tik svarīgā jomā kā enerģētika. Ar izmaiņām likumā, kas noņem ierobežojums, beidzot varam cerēt uz attīstību, jo jaudu rezervācijas brīvlaišanā mēs ieguvām 2000 MW jaudas augstas gatavības projektiem, kas var tik realizēti jau tuvākajos gados, kā arī apliecinājumu, ka arī atlikušo 4000MW rezervētāji ir apņēmības pilni nopietni strādāt projekta realizēšanai.
