Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) nākamnedēļ, 2.jūnijā, rosinās valdību veidojošās partijas uzsākt nopietnu diskusiju par nepieciešamā finansējuma novirzīšanu Latvijas demogrāfiskās politikas attīstības virzieniem, kā prioritātes nosakot dzimstības veicināšanu, kvalitatīvas dzīves vides nodrošināšanu un remigrācijas jautājumus.
„Plašās diskusijās ir panākta vienošanās par nepieciešamajiem soļiem, lai uzlabotu Latvijas demogrāfisko situāciju. Šobrīd ir īstais laiks valdībai vienoties par mērķtiecīgu darbu un finansējumu, lai atbalstītu jaunās ģimenes, seniorus un kopumā veidotu Latviju kā ikvienam labvēlīgu dzīves un darba vidi,” norāda ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis.
Informatīvajā ziņojumā „Par demogrāfiskās politikas attīstību” secināts, ka demogrāfisko situāciju Latvijā raksturo dzimstības samazināšanās un negatīvs iedzīvotāju dabiskais pieaugums, ilgtermiņā negatīvs migrācijas saldo un vidējā mūža ilguma palielināšanās, kas veicina sabiedrības novecošanos un demogrāfiskās slodzes palielināšanos.
Saskaņā ar Eurostat demogrāfisko prognožu pieņēmumiem par dzimstības, mirstības un migrācijas rādītāju attīstības tendencēm vīriešu paredzamais mūža ilgums Latvijā palielināsies no 70,5 gadiem 2023. gadā līdz 82,5 gadiem 2070. gadā, bet sieviešu paredzamais mūža ilgums – no 80 gadiem līdz 88,4 gadiem. Sagaidāms, ka Latvijas iedzīvotāju skaits turpinās samazināties – no 2022. līdz 2070. gadam sarūkot par trešdaļu – līdz 1,3 miljoniem.
ZZS uzskata, ka demogrāfijas politikas mērķtiecīgai īstenošana ir steidzami risināms jautājums, un izvirza trīs rīcības virzienus:
- Ikviens bērns ir vērtība;
- Kvalitatīva dzīves vide;
- Iedzīvotāju migrācija un reemigrācijas veicināšana.
Rīcības virziens Ikviens bērns ir vērtība ietver pasākumus bērna ienākšanai ģimenē un ģimeņu ikdienas un sadzīves līmeņa paaugstināšanu. Svarīgi ir nodrošināt pirmsdzemdību, dzemdību un pēcdzemdību aprūpi, pieejamus bērna pieskatīšanas pakalpojumus.
Ne mazāk būtiska ir ģimeņu finansiālā stabilitāte – palielināti pabalsti ģimenēm ar bērniem. ZZS rosina pārskatīt bērna piedzimšanas pabalsta apmēru (šobrīd 421,17 euro), bērna kopšanas pabalstu par bērnu vecumā līdz pusotram gadam (šobrīd 171 euro mēnesī), nosakot to 50% apmērā no minimālas ienākumu mediānas.
Tāpat būtiski ir nodrošināt ģimenei piemērotu dzīvesvietu, kas nozīmē īres mājokļu attīstību, aizdevumu un garantiju pieejamību nekustamo īpašumu attīstīšanai dzīvojamo māju būvniecībai reģionos uz tirgus nosacījumiem, papildināt esošos un izstrādāt jaunus atbalsta instrumentus mājokļa nodrošināšanai, nodrošināt finansējumu subsīdijas “Balsts” īstenošanai.
ZZS aicina domāt arī par atbalstu ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī stiprināt ģimeni kā vērtību.
Otrais demogrāfijas attīstības plāna virziens ir Kvalitatīva dzīves vide, kas ietver pasākumus veselībpratības veicināšanai, kvalitatīvu veselības pakalpojumu pieejamībai, ārējo nāves cēloņu risku mazināšanai, kvalitatīvu izglītības pakalpojumu nodrošināšanai, saturīgas brīvā laika pavadīšanas iespēju pilnveidošanai, drošiem dzīves apstākļiem, iesaistei nodarbinātībā.
Trešais rīcības virziens ir Plānveida iedzīvotāju migrācija un remigrācijas veicināšana, paredzot atbalsta programmu pašvaldībām reģionālo remigrācijas aktivitāšu īstenošanai, darbaspēka remigrācijas un kvalificēta ārvalstu darbaspēka un talantu piesaistes sekmēšanu, īstenojot atbalsta pasākumus darbspējīgo iedzīvotāju migrācijas plūsmas mazināšanai un remigrācijas veicināšanai, atbalsta sistēmas remigrantu bērniem pilnveidošanu, sekmējot viņu iekļaušanos izglītības vidē.
Pilnvērtīgai demogrāfijas politikas īstenošanai ir nepieciešama koordinēta visu ministriju sadarbība, nodrošinot visaptverošu un izsvērtu valsts politiku. Arī valdības deklarācijā demogrāfijas politikas īstenošana ir noteikta kā viena no prioritātēm.
Informatīvajā ziņojumā ietvertie pasākumi īstenojami par valsts budžeta līdzekļiem gan esošā finansējuma ietvaros, gan piesaistot papildu finansējumu, tai skaitā Eiropas Savienības fondu līdzekļus.
Ziņojuma izstrādē tika iesaistīts plašs sadarbības partneru loks: valsts pārvaldes eksperti, nevalstiskajās organizācijās strādājošie nozares eksperti, esošie un potenciālie vecāki, zinātnieki un citi interesenti.
