36 Saeimas deputāti prasa Valsts prezidentam apturēt nepārdomāto un sasteigto ostu pārvaldības modeļa maiņu

Pēc Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas deputātu iniciatīvas ir savākti 36 parlamentāriešu paraksti, lai Valsts prezidentam pieprasītu apturēt Saeimā pieņemto grozījumu likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, kā to paredz Satversmes 72.pants.
„Latvijas ostas ir liela mūsu valsts vērtība, un par tām ir jārūpējas ar vislielāko rūpību un atbildību. Diemžēl nākas secināt, ka sasteigtas un nepārdomātas ostu pārvaldības reformas šo vērtību grauj, noniecina un neliecina par valstiski atbildīgu rīcību,” aicinājumā Valsts prezidentam akcentē Saeimas deputāti.
Vēstulē Saeimas deputāti norāda, ka šā gada 10. februārī Saeimas pieņemtie grozījumi likumā par ostām tika pamatoti ar politisku saukli par nepieciešamību veikt „vienkāršu ostu pārvaldības reformu”, uzskatot, ka Rīgas un Ventspils ostu pārvalžu kā atvasinātu publisko tiesību personu pārveidošana par valsts kapitālsabiedrībām ir formāls un pienācīgas apspriešanas Saeimā necienīgs jautājums. Tā rezultātā Saeima atbalstīja likumu par ostām tādā redakcijā, kas rada nepieņemamu precedentu un turpmāk apdraud faktiski jebkuras pašvaldības teritoriālo un finansiālo autonomiju Latvijas Republikā, īstenojot neizdiskutētas, nepamatotas un pēc būtības nevajadzīgas valsts pārvaldes reformas.
Kā norāda ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Uldis Augulis, diskutējot par ostu pārvaldības modeļa maiņu, parlamenta atbildīgajā komisijā vairākkārt uzdots jautājums par to, kā tas ietekmēs ostu attīstību, tomēr šāds izvērtējums nav saņemts.
„Aktīvi, ar ko strādās jaunās kapitālsabiedrības, būs pusmiljarda eiro vērtībā, Tajā pašā laikā nav veikts izvērtējums, kas pamatoti argumentētu sasteigto un neizdiskutēto ostu pārvaldības maiņu. Nekvalitatīvi sagatavotais likums rada bažas, ka tiek veidoti priekšnoteikumi, lai ostas nevis attīstītos, bet stagnētu, turklāt tas ir mēģinājums virzīties uz ostu privatizāciju, kas ir pilnībā nepieļaujams un sabiedrības un valsts interesēm neatbilstoši,” akcentē U.Augulis, piebilstot, ka Valsts prezidentam ir jāizmanto Satversmē piešķirtās tiesības un jānodod šie likuma grozījumi tautas nobalsošanai.
Vēstulē prezidentam Saeimas deputāti norāda, ka atbilstoši pieņemtajiem grozījumiem likumā par ostām 42,37% no visas Ventspils valstspilsētas administratīvās teritorijas (tajā skaitā pašvaldības īpašums vairāk nekā 150 miljonu eiro vērtībā) bez jebkāda ekonomiska un tiesiska pamatojuma tiek nodots valsts kapitālsabiedrības beztermiņa un bezatlīdzības lietošanā. Tas liegs pašvaldībai jebkādā veidā rīkoties ar savu īpašumu, kas atrodas šajā teritorijā, tostarp, jaunveidojamās Ventspils ostas kapitālsabiedrības valdījumā nonāks divas pirmsskolas izglītības iestādes un vairākas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kas ir juridiski un faktiski absurda situācija.
Likumā par ostām ir paredzētas tiesības valsts kapitālsabiedrībai pēc saviem ieskatiem izmantot Ventspils valstspilsētas pašvaldībai piederošu nekustamo īpašumu, to izīrēt, iznomāt, apbūvēt, apgrūtināt un brīvi rīkoties ar visiem ienākumiem, kas iegūti, izmantojot pašvaldības īpašumu. Šāda rīcība ir krasā pretrunā pašvaldības pienākumam ar savu īpašumu rīkoties savu iedzīvotāju interesēs, uzsver Saeimas deputāti.
Tāpat tiek atzīmēts, ka, neskatoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma nosacījumiem, likuma par ostām pieņemšanas gaitā ne Ministru kabinets, ne Satiksmes ministrija nav veikuši publiskas personas līdzdalības jaunveidojamā valsts kapitālsabiedrībā izvērtējumu, kas ļauj apšaubīt tās ekonomisko patstāvību un darbības ilgtspēju. Arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nav padziļināti vērtējusi jautājumu pēc būtības. Papildus tam, Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes viedoklis par likumā par ostām paredzēto Rīgas pašvaldības īpašumu ieguldīšanu jaunveidojamās valsts kapitālsabiedrības pamatkapitālā pat netika noskaidrots, neskatoties uz to, ka Saeimas opozīcijas deputāti šādu viedokli pieprasīja.
„Šāda jaunveidojamās valsts kapitālsabiedrības izveides izvērtējuma neesība ļauj uzskatīt, ka kapitālsabiedrība nebūs ilgtspējīga un finansiāli patstāvīga. Tas savukārt nozīmē to, ka būs nepieciešama valsts vai cita papildus finansējuma piesaiste. Tādējādi drošticami ir pieļaujama iespēja par šo kapitālsabiedrību vērtību, kas ietver arī pašvaldības īpašumu, nokļūšanu privāto investoru rokās, ko Latvijas sabiedrībā ir pieņemts saukt par „prihvatizāciju”,” vēstulē Valsts prezidentam norāda 36 Saeimas deputāti.