zzs.lv

Jau gadu gadiem tiek runāts par valsts pārvaldes reformām ar mērķi mazināt birokrātiju un normatīvismu, izveidojot efektīvu un kompaktu izpildvaras struktūru. Ar savu artavu šī neapšaubāmi svarīgā jautājuma risināšanā šonedēļ klajā nācis Valsts prezidents Egils Levits, piedāvājot valsts ministru institūcijas izveidi jeb pareizāk sakot – atjaunošanu.
E.Levits savu iniciatīvu, kas ietverta likumprojekta formā un iesniegta diskusijām Saeimā, pamato ar to, ka „Ministru kabinets, kas ir atbildīgs par valsts izvirzītā politiskā kursa sekmīgu realizāciju, esošajā kapacitātē ne vienmēr spēj ātri un efektīvi reaģēt uz jaunu reformu ieviešanas nepieciešamību”.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līdzpriekšsēdētājs Edgars Tavars norāda: “Pilnībā var piekrist Valsts prezidenta secinājumam par valdības, īpaši A.K.Kariņa vadītā Ministru kabineta, mazspēju, kas īpaši izgaismojusies, haotiski cīnoties ar pandēmiju un sasniedzot rekordzemu sabiedrības uzticēšanās līmeni. Tomēr rodas jautājums – vai risinājums būtu jauni valdības locekļi? Vai arī jāatzīst, ka šī valdība ir sevi izsmēlusi un būtisku izrāvienu vai darbības stila maiņu nesagaidīt?”.
E.Levits, pirms iesniegt likumprojektu „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” Saeimā, secinājis arī to, ka „Latvijā vērojams politiskās un reformu kapacitātes deficīts”. Arī šim apgalvojumam nevar iebilst, vienlaikus nav skaidrs, kā šo problēmu risinās valsts ministri bez balsstiesībām valdības sēdēs, uzskata ZZS.
Valsts prezidenta iniciatīva paredz, ka valsts ministrus pēc Ministru prezidenta ieteikuma uz valdības pilnvaru laiku vai noteiktu laiku termiņu iecels Ministru kabinets. Kā secina ZZS, līdz ar to šiem kvazi-izpildvaras pārstāvjiem nebūs nepieciešama Saeimas uzticība, un tie nebūs atbildīgi par savu darbību Saeimas – tautas priekšstāvja un likumdevēja – priekšā.
E.Levits norāda, ka „valsts ministra institūta ieviešana varētu sekmēt lielāku stabilitāti Ministru kabineta darba organizēšanā, kas nebūtu tieši atkarīga no Saeimā pārstāvēto politisko spēku ietekmes”. „Šāds uzstādījums liek uzdot jautājumu, vai valdības stabilitātes garants būs savējo (valdošās koalīcija partijām pietuvinātu) cilvēku iecelšana valsts ministru amatos? Vai Latvijas pilsoņu ievēlētie tautas priekšstāvji ir dalāmi „pareizajos” un „nepareizajos”, atkarībā no tā, kādu politisko spēku pārstāv – valdību veidojošo partiju vai opozīcijas partiju?”, norāda ZZS.
E.Levits kā jomas, kur, viņaprāt, būtu nepieciešama valsts ministru iecelšana, minējis bērnu un ģimenes politiku un digitālo politiku. ZZS atzīst, ka tās tiešām ir nozīmīgas un valsts labklājībai svarīgas politikas, tomēr, vai valsts ministrs, kas darbojas tikai konkrētās valdības pilnvaru laikā, turklāt bez balsstiesībām valdības sēdēs, var risināt demogrāfijas un ģimeņu atbalsta jautājumus, kuriem nepieciešama pastāvīga, nevis vienreizēja uzmanība. Līdzīgi arī digitālajā jomā – tā attīstītās un prasa nepārtrauktus uzlabojumus.
ZZS ieskatā, diskutabls ir arī jautājums par to, vai laikā, kad valsts budžeta deficīts tiek prognozēts 4.8% līmenī un valsts parāds pieaug, vienlaikus, piemēram, veselības aprūpes nozare ir totālā krīzē, ir atbildīgi diskutēt par jaunu institūciju izveidi un arvien jauniem izdevumiem.
Valsts prezidents, sagatavojot likumprojektu, nav sniedzis pat aptuvenus aprēķinus par iespējamo ietekmi uz valsts budžetu. Lai gan valsts ministrs ar savu biroju tiek rosināts kā Valsts kancelejas struktūrvienība – ar papildu izdevumiem noteikti jārēķinās.
Kopumā, vērtējot E.Levita iniciatīvu, nākas secināt, ka tā, lai gan ar cēlu mērķi (uzlabot valdības darbotiesspēju), tomēr nerisinās esošās problēmas izpildvaras darbā, uzskata ZZS. Tieši pretēji: būs jauni birokrāti, kas nenesīs atbildību tautas un Saeimas priekšā.

 

26.11.2021.