AKTUALITĀTES

AKTUALITĀTES / VISAS AKTUALITĀTES


   
40327

ZZS lūdz Prezidentu neizsludināt uzņēmējdarbību traumējošos likumprojektus
Apskatīt komentārus (0)


12.11.2013


Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputāti ir sagatavojuši vēstules Valsts prezidentam ar lūgumu neizsludināt likumprojektus, kas ir klaji vērsti uz daudzu mazo uzņēmumu bankrotu un ēnu ekonomikas pieaugumu.

Dana Reizniece – Ozola, ZZS deputāte: „Nākamā gada budžets ir izteikti vērsts pret uzņēmējiem - tiek ieviesti vairāki jauni nodokļi un maksājumi, kas traumēs veselas nozares, novedīs pie darbavietu zaudēšanas un vēl lielākas cilvēku aizbraukšanas. Mikrouzņēmumu nodokļa strauja celšana, nodokļu ieviešana valdes locekļiem, kas nesaņem atalgojumu, nodoklis mazajām HES un ostu maksājumi, ir pasākumi, kurus nevaram atbalstīt. Valdība un Saeimas vairākums domā tikai sausos budžeta ieņēmumu skaitļos, nedomājot par jaunu nodokļu ietekmi uz tautsaimniecību kopumā.”

Atbilstoši Satversmes 71.pantam, ZZS lūdz nodot 2013.gada 6.novembra Saeimas sēdē pieņemto likumprojektu „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļu likumā” otrreizējai caurlūkošanai Saeimā. Šie grozījumi paredz mikrouzņēmumu nodokļa likmes celšanu no 9 procentiem līdz 11 procentiem 2015.gadā, līdz 13 procentiem 2016.gadā un līdz 15 procentiem 2017.gadā.

ZZS norāda, ka šī likumprojekta mērķis bija radīt nepieciešamos priekšnoteikumus bez darba palikušajiem iedzīvotājiem uzsākt uzņēmējdarbību, samazināt administratīvās prasības un vienkāršot nodokļu un iemaksu noteikšanas kārtību mikrouzņēmumiem. Līdz ar to šī likuma sākotnējais mērķis nebija ievērojami palielināt budžeta ienākumus, bet gan kā atbalsts iedzīvotājiem uzsākt un attīstīt savu mazo uzņēmējdarbību.

ZZS lūdz nodot otrreizējai caurlūkošanai Saeimā arī „Grozījumus likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Šie grozījumi paredz no 2014.gada 1.janvāra ieviest tā saukto „valdes locekļa nodokli”.

ZZS norāda, ka, ieviešot šādus grozījumus, tiks iznīcināta liela daļa jauno uzņēmēju, kurus šobrīd valsts atbalsta, veidojot biznesa inkubatorus, grantu atbalsta programmas, nodrošinot mentorus u.c., tam tērējot valsts budžeta un Eiropas Savienības naudu, lai motivētu jaunus cilvēkus nodarboties ar uzņēmējdarbību. ZZS uzskata, ka nav pareizi radīt tādu nodokļu sistēma, kas nedod iespēju šo biznesu izveidot un nostabilizēt. Ar grozījumiem būtībā tiek radīti priekšnoteikumi tam, lai jaunā uzņēmējdarbība kļūst tikai par turīgu cilvēku privilēģiju.

Tāpat ZZS lūdz Prezidentu neizsludināt Saeimā otrajā lasījumā steidzamības kārtā pieņemto likumu „Grozījumi Dabas resursu nodokļu likumā”. Ar šo ir grozīts Dabas resursu nodokļa likums, cita starpā paredzot jaunu personu grupu, kurai ir jāmaksā dabas resursu nodoklis. Tie ir tādu HES īpašnieki, kuru elektrostaciju jaudas nepārsniedz 2 MW.

Raimonds Vējonis, ZZS deputāts: „Šo grozījumu mērķis ir nevis rūpes par vides aizsardzību, dabas resursu saudzīgu izmantošanu un ilgtspējīgu attīstību, bet gan atsevišķu politiskā procesa dalībnieku īstermiņa interešu īstenošana. Šis likums ir tieši saistīts ar Latvijas ekonomikai būtisku nozari un pašu valsts resursu izmantošanu, un tas nevar būt „politiskā tirgus” priekšmets, ar kuru īslaicīgi papildināt budžetu.”

ZZS lūdz Prezidentu neizsludināt arī Saeimas 2013.gada 6.novembra sēdē pieņemtos „Grozījumus Likumā par ostām”. Šie grozījumi paredz, ka no 2014.gada 1.janvāra attiecīgās ostas maksas tiek apliktas ar papildu maksājumu valsts budžetā.

ZZS uzskata, ka minētie grozījumi tika nepamatoti iekļauti 2014.gada valsts budžeta likumprojektu paketē, un attiecīgās normas spēkā stāšanās laiks nopietni apgrūtina ostu pārvalžu darbu un budžeta pieņemšanu.

Uldis Augulis, ZZS deputāts: „Valsts pārvaldes iestāžu (ostu pārvalžu) aplikšana ar neskaidriem un nepamatotiem maksājumiem apdraud vienu no Latvijas ekonomikas pamatnozarēm - tranzītu. To nav atbalstījuši arī tādi sociālie partneri kā Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības rūpniecības kamera, Latvijas Tranzīta biznesa asociācija un Latvijas Ostu asociācija. Papildu finanšu sloga uzlikšana ostu pārvalžu budžetiem samazina publiskās infrastruktūras attīstības iespējas ostās un Latvijas ostu starptautisko konkurētspēju laikā, kad konkurence par kravām šajā reģionā strauji palielinās. Tas negatīvi atsauksies ne tikai uz ostu uzņēmumiem, bet skars arī Latvijas dzelzceļu un autopārvadātāju biznesu.”


Informāciju sagatavoja: 
Ilona Jurševska , ZZS




 
      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



Republikas laukums 2, Rīga, LV-1010, Latvija

Logo +371 6708 72237,
Logo +371 6708 7274,
Logo info@zzs.lv