AKTUALITĀTES

AKTUALITĀTES / VISAS AKTUALITĀTES


   

ZZS: Aicinām premjeru ievērot noslēgto vienošanos un pildīt apņemšanos aizstāvēt Latvijas lauksaimniekus
Apskatīt komentārus (1)


23.11.2012


Brisele kārtējo reizi grib „ uzmest” Latvijas zemniekus

ZZS pievienojas Latvijas lauksaimnieku organizācijām un pieprasa premjerministram kopīgi ar valsts atbildīgajām amatpersonām un Eiroparlamenta deputātiem darīt visu iespējamo, lai bloķētu nepieņemamo Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidenta Hermana van Rompeja piedāvājumu nākamajam septiņu gadu budžetam attiecībā uz tiešmaksājumiem lauksaimniekiem.

A.Brigmanis, ZZS frakcijas vadītājs: „Šobrīd izšķiras, vai premjera Valda Dombrovska apņemšanās iestāties par Latvijas lauksaimniekiem ir stingra vīra cienīga rīcība, vai kārtējo reizi Latvija padosies Briseles spiedienam. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka neizdevīgais Eiropas piedāvājums paliek spēkā, tāpēc aicinām premjeru un no Latvijas ievēlētos Eiroparlamenta deputātus pielikt visas pūles, lai netaisnīgais ES daudzgadu budžets netiktu apstiprināts.”

J.Dūklavs, ZZS deputāts: ”Tā ir ņirgāšanās ne tikai par Latvijas lauksaimnieku, bet Latvijas laukiem kopumā, ja risinājumu sola tikai 2020.gadā. Tad var nesolīt nemaz. Zinu, ka ar šādiem solījumiem esam baroti daudzus gadus, bet, kad Eiropai jāpieņem lēmums, viss aizmirstas un nekas nemainās. Uzskatu, ka premjeram ir jābūt cietam mugurkaulam un drosmei bloķēt Latvijas lauksaimniekiem netaisnīga budžeta apstiprināšanu”.

ZZS uzskata, ka tiešmaksājumiem ir jābūt objektīviem visiem ES lauksaimniekiem, un Latvijas zemniekiem, jau sākot ar 2014.gadu, jāsāk saņemt vismaz minimālais tiešmaksājumu līmenis 80% apmērā no vidējā Eiropā. Šobrīd tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem ir viszemākajā līmenī ES, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 186 lati par hektāru.

ZZS norāda, ka Briseles šī brīža piedāvājums Latvijai ir 138 lati par vienu hektāru 2020.gadā, turklāt uz Lauku attīstības programmas samazinājuma rēķina. Bez tam Latvija ar zemāko tiešmaksājumu līmeni ir pielīdzināta Rumānijai.

Savukārt kohēzijas maksājumu griesti Latvijai tiek piedāvāti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas nesaskan ar Latvijas interesēm. Mūsu mērķis ir saglabāt vismaz esošo kohēzijas politikas finansējuma līmeni jeb 3,3 miljardus latu laika posmā no 2014. līdz 2020.gadam.


Informāciju sagatavoja: 
Ilona Jurševska,
ZZS biroja vadītāja 26110065




 
      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



Republikas laukums 2, Rīga, LV-1010, Latvija

Logo +371 6708 72237,
Logo +371 6708 7274,
Logo info@zzs.lv