ZZS aicina Saeimu paust skaidru nostāju par Latvijas interesēm ES daudzgadu budžeta veidošanā
Apskatīt komentārus (0)
10.04.2018
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas deputāti
rosina iekļaut šīs nedēļas, 12.aprīļa, Saeimas sēdes darba kārtībā
lēmumprojektu par Eiropas Savienības (ES) finansējumu pēc 2020.gada, ar kuru
parlaments aicinās ES dalībvalstis, Eiropas parlamentu un Eiropas Komisiju arī
pēc 2020.gada atbalstīt pietiekošu finansējumu mazāk attīstīto dalībvalstu
iesākto un efektīvi darbojošos investīciju un reformu programmu turpināšanai.
Lēmumprojektā atzinīgi novērtēts līdz šim ES
sniegtā finansējuma atbalsts tautsaimniecības attīstībai, kas palīdzējis ne
tikai ekonomikas izaugsmei un produktivitātes kāpināšanai, bet arī sekmējis
tuvināšanos ES vidējam attīstības līmenim.
Līdzšinējā Kohēzijas politika ir palīdzējusi
veicināt attīstību un mazināt dažādus ekonomiskos satricinājumus, taču atšķirības
starp ES dalībvalstīm un reģioniem joprojām saglabājas, tāpēc nepieciešams
turpināt ES darbu šajā jomā. “Kohēzijas
politikai ir jādarbojas kā ilgtspējīgam ES dalībvalstu attīstības modelim, kas
noturīgs pret globalizācijas izaicinājumiem, tai skaitā darbaspējīgo
iedzīvotāju zudumu nacionālajā līmenī,” akcentēts lēmumprojektā.
Tiek piedāvāts akcentēt, ka Kohēzijas politikai ES
dalībvalstīs jākalpo sekojošiem mērķiem:
- lai samazinātu ekonomiskās atšķirības ES
dalībvalstu starpā;
- veicinātu inovatīvas ekonomikas attīstību;
- risinātu straujo darba tirgus dinamiku,
piedāvājot kompetencēs balstītu zināšanu un prasmju apguvi;
- risinātu nabadzības risku samazināšanu;
- stiprinātu attīstības centru izaugsmi un
teritoriālo sadarbību.
ZZS sagatavotajā dokumentā arī uzsvērta
nepieciešamība turpināt darbu pie infrastruktūras attīstības projektiem, kā arī
kopīgas ES izglītības un zinātnes telpas veidošanas. “Ir jāturpina Eiropas savietojamības instrumenta projekti, kas attīsta
ES vienoto tirgu, kā “Rail Baltica” un Baltijas elektrotīklu sinhrozinācija ar
Eiropas tīkliem. Erasmus+ un Horizon 2020 ietvaros ir jānodrošina, lai visu ES
dalībvalstu zinātniekiem būtu vienlīdzīgas iespējas piedalīties ES zinātnes,
pētniecības un izglītības telpas attīstībā”.
Vienlaikus lēmumprojektā norādīts uz
nepieciešamību īstenot Kopējās lauksaimniecības politikas mērķus, tai skaitā
celt lauksaimniecības ražīgumu, panākt pietiekami augstu dzīves līmeni lauku
iedzīvotājiem un iespējas patērētājiem saņemt produktus par samērīgām cenām.
Lēmumprojektā aicināts novērst līdzšinējo
netaisnīgo pieeju tiešo maksājumu līmeņu noteikšanā ES dalībvalstīm, kas
ilgstoši nepamatoti ierobežo atsevišķu dalībvalstu lauksaimnieku konkurētspēju,
lai gan lauksaimniecības saimniecību izmaksu struktūra ir līdzīga visām ES
dalībvalstīm.
Tiek norādīts, ka lauku teritorijas joprojām
saskaras ar nozīmīgiem nodarbinātības, infrastruktūras un citiem
sociālekonomiskiem izaicinājumiem, tāpēc lauku attīstībai jāparedz tāds ES
atbalsts, kas sniedz iespēju izaugsmei. Tāpat paredzēts izteikt mudinājumu
saglabāt finansējumu Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam, lai virzītos
uz ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz
zināšanām balstītu zvejniecību un akvakultūru.
ZZS aicina Saeimai akcentēt, ka stipras un
vienotas ES pamatā būs tāds daudzgadu budžets, kurā būs līdzsvars starp to, ko
esam darījuši līdz šim, kā arī cīņu ar jauniem izaicinājumiem kā iekšējā un
ārējā drošība, migrācijas plūsmas un ES robežu stiprināšana. Vienlaikus ir
būtiski panākt savlaicīgu vienošanos par nākamo ES daudzgadu budžetu, lai
netiktu kavēta fondu un projektu īstenošana.