AKTUALITĀTES

AKTUALITĀTES / VISAS AKTUALITĀTES


   
80200

Zaļās partijas vadītājs: Labējās partijas ar šķelšanos rada izcilu augsni “Saskaņas” panākumiem
Apskatīt komentārus (0)


31.07.2017


Latvijas labēji centriskās partijas ar savu šķelšanos rada izcilu augsni “Saskaņas” panākumiem nākamajās Saeimas vēlēšanās, šādu viedokli intervijā aģentūrai LETA pauž Latvijas Zaļās partijas (LZP) valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars. “Dod, Dievs, ka “Saskaņa” nākamajā Saeimā kopā ar kādu satelītu nedabū vairāk par 50 deputātu mandātiem!” izteicās politiķis, kurš pie šādas sabiedrības šķelšanas pieskaita arī publiskotās “oligarhu sarunas”, kuru rezultātā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) noteikti cietīšot. LZP rindās Tavars grib pieredzēt paaudžu nomaiņu, jo par daudziem vecbiedriem nevarot teikt “sajūsmas pilnus vārdus”.

Kā vērtējat Zaļās partijas sekmes pašvaldību vēlēšanās?

LZP kongresā aprīlī tika izvirzīts ambiciozs mērķis – vēlēšanās LZP ievēlēto deputātu skaitu pašvaldībās palielināt vismaz par 50%. 2013.gada vēlēšanās no LZP bija ievēlēti 50 pašvaldību deputāti, šogad mērķis bija iegūt vismaz 75 vietas. Vēlēšanās LZP kandidēja 32 pašvaldībās, no kurām 25 pašvaldībās tika iesniegti LZP saraksti, bet astoņās pašvaldībās „zaļie” bija pārstāvēti Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) sarakstos. Kopumā ir ievēlēti 82 LZP izvirzītie pašvaldību deputāti, un mēs ieguvām vadību Jēkabpilī, Jūrmalā, Rojā, Brocēnos, Kandavā, Kārsavā, Koknesē, Riebiņos. Vairākās pašvaldībās LZP deputāti ir kļuvuši par vicemēriem. Kopumā LZP sasniegtos rezultātus pašvaldību vēlēšanās es vērtēju pozitīvi. Valsts pašvaldību karte kļūst aizvien zaļāka. Tas uzliek lielu atbildību. LZP ir sākusi strādāt ar saviem deputātiem, lai priekšvēlēšanu programmas, kas tika solītas vēlētājiem reģionos, kā arī LZP kopīgie uzstādījumi tiktu realizēti. Mums priekšā ir smags darbs četru gadu garumā, lai vēlāk neviens nevarētu teikt, ka „zaļie” nemaz nav tik zaļi. Mūsu mērķis ir, lai LZP būtu pietiekami patstāvīga un spēcīga un tās iešana vai neiešana kādā koalīcijā būtu stratēģisks, nevis nepieciešamības jautājums.

Kāpēc „zaļajiem” ne ar atsevišķu sarakstu, ne ZZS sastāvā neizdodas gūt panākumus Rīgas domes vēlēšanās?

Startējot atsevišķi 2013.gadā, var teikt, „pietrūka pēdējie finiša metri”. Rezultātu negatīvi ietekmēja arī tas, ka toreiz mūsu saraksta līderim pāris dienas pirms vēlēšanām nomira māte un viņš nevarēja visus spēkus veltīt priekšvēlēšanu cīņai. Šādas lietas ieplānot nevar, dzīve izdara savas nevienam neparedzamas korekcijas, kas var ietekmēt arī to, kuram piederēs Rīgas atslēgas. Arī šogad, kad Rīgas domes vēlēšanās piedalījāmies ar ZZS kopīgu deputātu kandidātu sarakstu, mums pietrūka veiksmes priekšvēlēšanu cīņas noslēgumā. Vēlēšanu iznākumu arvien lielākā mērā nosaka saraksta līderu debates, kuras vēro aizvien lielāks vēlētāju skaits. Šogad Rīgā pēc sarakstu līderu debatēm ZZS reitings nedaudz samazinājās. Armands Krauze ir vairāk komandas spēlētājs, no viņa nevar un nevajag sagaidīt skaļus populistiskus paziņojumus. Politikā solīt reāli sasniedzamo reti nozīmē gūt labākos panākumus vēlēšanu rītā. Neesošu veloceliņu uzdošanu par esošiem pret “gāžam Nilu” nav Armanda laukums. Par to var skumt, bet var arī sagaidīt dienu, kad lietas vēlētāju prātos mainīsies. Tas būs ZZS laiks Rīgā.

Kā jūs vērtējat Gata Trukšņa ievēlēšanu Jūrmalas mēra amatā un viņa priekšvēlēšanu kampaņu?

Truksnis ir LZP biedrs. LZP ir decentralizēta struktūra, tāpēc lemšana par mēra kandidātu bija partijas Jūrmalas nodaļas ziņā, lai arī lēmums, protams, tika saskaņots ar partijas valdi. Jautājums par Truksni, ņemot vērā ievēlēšanas iespējas, tika skatīts arī ZZS valdē, un Truksnis tika izvirzīts kā ZZS kopīgs Jūrmalas domes priekšsēdētāja amata kandidāts. Truksnis nav vienkārša personība - gan ar saviem plusiem, gan mīnusiem. Mani, kā jebkuru partijas biedru, uztrauca izskanējusī informācija gan par viņa veselības problēmām, gan KNAB veikto kratīšanu. Ar pirmo jautājāmu, šķiet, pilsētas mērs šobrīd ir ticis galā. Kas attiecas uz KNAB, tad jāsaka, ka “kratīšana” šobrīd Latvijā nav indikators par problēmām ar korupciju, bet tikpat labi norāda uz politisko cīņu, kurā regulāri ir ierautas spēka struktūras. KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča pērnā gada septembrī paziņoja, ka KNAB, aizturot Truksni, ir pildījis politisko uzstādījumu. Atgādināšu, kā savulaik pirms vēlēšanām tika aizturēts Jelgavas mērs Andris Rāviņš(ZZS). Vēlāk tas izrādījās politisks pasūtījums. Vai būtu bijis pareizi, ja ZZS toreiz būtu vērsies pret vienu no visu laiku veiksmīgākajiem pilsētas vadītājiem? Laiks un vēlētājs visu gala rezultātā saliks savās vietās. Mani kā LZP vadītāju daudz vairāk šobrīd interesē “atkritumu sāga” un Jūrmalas domes atbildība par to, lai nekas tāds vairs pilsētā nevarētu atgadīties. Šis gadījums izgaismo virkni problēmu, kas samilzušas kopš Vides ministrijas likvidācijas. Šobrīd vides aizsardzības uzraudzība Latvijā ir nonākusi kritiskajā punktā. Pēc izmeklēšanas pabeigšanas pie atbildības ir jāsauc ne tikai aizdomās turētā uzņēmuma “Prima M” pārstāvji, bet arī jāizvērtē Valsts vides dienesta (VVD) un Jūrmalas pilsētas domes pārstāvju rīcība un atbildība.

Vēlēšanas Jūrmalā izcēlās arī ar dīvainiem priekšvēlēšanu aģitācijas vides objektiem, kas pārkāpa likuma par priekšvēlēšanu aģitāciju normas. Vai šī Truksni slavinošā aģitācija bija saskaņota ar LZP vadību?

Kampaņas saturs un forma tiešā veidā netika saskaņots ne ar mani, ne ZZS valdes priekšsēdētāju Krauzi. Pašvaldību deputātu kandidātiem ir dota ievērojama brīvība, kā uzrunāt savus vēlētājus tiktāl, cik tas ir saderīgi ar partijas ideoloģiskajiem uzstādījumiem. Mēs nemācām pilsētas vadītājus, kādi praktiski jautājumi jāaktualizē katrā konkrētā pilsētā vai novadā. Bet, jā, man personīgi vairāki saukļi likās dīvaini, lai neteiktu nepieņemami. Tomēr es nepārspīlētu saukļu ietekmi Jūrmalā. Truksnis bija mērs vairākus gadus un, ja jūrmalniekiem šķistu, ka viņa veikums vērtējams ar mīnusa zīmi, viņš šodien nebūtu pilsētas galva.

LZP kongresā izskanēja pārmetumi, ka „zaļie” ir pazaudējuši savu ideoloģiju, iet Latvijas Zemnieku savienības pavadā, ka partijā visu nosaka nevis valde, bet daži Saeimas deputāti.

Kongress, kurā es tiku pārvēlēts LZP priekšsēdētāja amatā, bija citādāks kā ierasts. Vecā jeb Induļa Emša “blice” metās klajā uzbrukumā tiem, kas vēlējās pārmaiņas partijā, bet viņi cieta smagu sakāvi gan valdes priekšēdētāja, gan valdes vēlēšanās. Tie, kas kongresā un šodien turpina runāt par to, ka pazaudēta “zaļā ideoloģija”, ir tie paši, kas aktīvi lobēja Saeimā plastmasas pudeļu aliņus, Rīgas brīvostā fertilaizera termināli un, ja kāds samaksāja, bija tie, kas skraidīja Rīgas domē, bīdot štelles... Kongress iedeva jaunu kursu partijas politiskajai vadībai. Mums ir nopietni jāstrādā pie partijas kadriem. Par daudziem LZP senbiedriem, kas ilgus gadus ir uzturējuši „zaļo” ideoloģiju, es diemžēl šodien nevaru teikt sajūsmas pilnus vārdus. Ja ņemam to pašu nelegālo atkritumu skandālu Jūrmalā, liekot roku uz sirds, es nevaru apgalvot, ka kāds no LZP biedriem nav tur tuvumā stāvējis un nav par to līdzatbildīgs. Mani ļoti satrauc, ka Zaļā partija agrāk ilgus gadus ir izmantota, lai piesegtu dažādus nezaļus projektus. Man tas nav pieņemami. Šādiem biedriem es saku: „Visu labu! Paldies par jūsu ieguldījumu.” Lai cik arī sāpīgi, tas ir jādara, ja LZP grib pastāvēt. Partijā ir jāieplūst jauniem cilvēkiem, jaunām asinīm. Ja kāds saka, ka LZP iet kādas citas partijas pavadā, es varu apliecināt, ka nekas tāds nenotiek, vismaz laikā, kurā biedri man ir uzticējuši vadīt partiju. Ja runā par „zaļās” ideoloģijas trūkumu, es tam zināmā mērā varētu piekrist. Ar ideoloģijas jautājumiem bija jānodarbojas partijas līdzpriekšsēdētājiem. Iespējams, šis darbs pēdējos gados ir klibojis. Pie tā, kā to mainīt, mēs atgriezīsimies tuvākajā laikā. Es uzskatu, ka ir pienācis laiks LZP pārskatīt visus svarīgākos savus programmatiskos jautājumus. Ir jāpārskata programmas vides bloks, ekoloģijas jautājumi. Lai arī LZP programmā aizvien ir definēta nostāja, ka ir pareizi, ka Valsts prezidentu ievēl Saeima, iespējams, ir pienācis brīdis šo nostāju mainīt. Vēlētāji nav muļķi, kuri nespētu ievēlēt spēcīgu un patriotisku prezidentu. Ja ir bažas par iespējamo naudas ietekmi, tad par to arī ir jārunā. Var noteikt, ka Valsts prezidenta amata kandidātiem nav priekšvēlēšanu kampaņas, bet ir tikai debates pusgada garumā. Manuprāt, valsts attīstībai traucē arī visa pašreizējā vēlēšanu sistēma. Ir vairāki reģioni, no kuriem pat teorētiski nevienu pārstāvi nevar ievēlēt Saeimā. Ir jāpārskata vēlēšanu apgabali. Nevar būt, ka, piemēram, visa Latgale ir viens vēlēšanu apgabals, kurā deputātu kandidāti strādā uz divām lielākajām pilsētām. Trešā problēma ir LZP ekonomiskais piedāvājums, pie kura es pats esmu sācis strādāt. Ir jārod atbilde, kāpēc valsts pienācīgā apjomā nespēj nofinansēt veselības aprūpi, kāpēc nespēj samaksāt skolotājiem par darbu. Trūkst naudas ceļu remontiem. Valstī nenotiek ekonomiskā attīstība, tāpēc ir nopietni jāstrādā pie ekonomiskā bloka.

Kā LZP patlaban jūtas ZZS sastāvā, īpaši pēc publiskotajām tā dēvētajām „oligarhu sarunām”?

Es esmu izlasījis žurnālā „Ir” atreferētās sarunas viesnīcā „Rīdzene” un dzirdējis aktieru ierunātos šo sarunu fragmentus. Ir sāpīgi daudzas lietas klausīties, sevišķi, kad sarunās piedalās ZZS biedri. Es pats „Rīdzenē” uz sarunām nekad neesmu bijis. Protams, tādas sarunas nedara godu nevienam, ja tādas sarunas tiešām ir notikušas. Tomēr tas, ko esmu novērojis, darbodamies ZZS valdē, liecina, ka dzīvē viss ir noticis pilnīgi pretēji „Rīdzenē” runātajam. Atlasot deputātu kandidātus, netika spriests par to, ka viņi varētu atbalstīt „Saskaņu”, taisni pretēji – mūsu uzdevums bija izveidot latvisku, stingri centrisku kandidātu sarakstu ar spilgtām personībām. Arī ievēlētie mūsu deputāti nav tādi, kas varētu iet un par katru cenu atbalstīt „Saskaņu”. Vai nu tās sarunas nav īstas vai arī, ja ir īstas, tur ir noticis „kapitāls teātris”. Es nevaru nevienu par tām nosodīt, vēl jo vairāk tāpēc, ka KNAB un ģenerālprokurors apgalvo, ka vismaz daļa no tām tā dēvētajā „oligarhu krimināllietā” nemaz nav figurējušas. Jautājums ir, vai šīs sarunas „Rīdzenē” ir noklausītas likumīgi. Pēc manas vērtību skalas, ar pretlikumīgām metodēm pret nelikumībām nedrīkst cīnīties. Es paļaujos uz tiesībsargājošām institūcijām, kuras pateiks savu objektīvo verdiktu. Patlaban šo sarunu publiskošana ir pārvērtusies par opozīcijas karogu, par tās priekšvēlēšanu kampaņu. Vai „oligarhu sarunu” publiskošana atstās negatīvu iespaidu uz ZZS? Protams, atstās, viennozīmīgi. Ap sarunām ir sacelta milzīga ažiotāža, bet daudzas labas lietas, kas notiek valstī, prese vispār neredz. Arī citām sliktām lietām bieži vien neatrodas vieta preses slejās, radio un televīzijas raidlaikā. Pēc toreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera „Rīkojuma Nr.2” ielās izgāja tūkstoši cilvēku, tika atlaista Saeima, rīkoti oligarhu kapusvētki. Protestētāji brēca, ka ZZS un „Saskaņu” nekādā gadījumā nedrīkst laist pie varas, jo tad „Latvija tiks atdota Krievijai”. Un kas notika pēc vēlēšanām? Jaundibinātās Reformu partijas līderis Zatlers nāca klajā ar paziņojumu, ka „Saskaņa” jāņem valdībā un ka no šī lēmuma viņu var novirzīt tikai ar tankiem. Kā redzam, tas cikls ir atkal atgriezies.

Ar kādiem uzstādījumiem ZZS ies uz nākamajām Saeimas vēlēšanām? Pēc Māra Kučinska valdības apstiprināšanas ZZS reitings neaug, arī iecerētā nodokļu reforma neritēja raiti.

ZZS ir centriski labējs politiskais spēks. Uz nākamajām Saeimas vēlēšanām mēs iesim ar pietiekami plašu piedāvājumu. Galvenais mūsu piedāvājums būs mērķi, kas patlaban ir ietverti valdības rīcības plānā. ZZS vada valdību, tāpēc mums ir jāuzņemas atbildība par daudzām lietām, kas ir izdarītas un kas nav izdarītas vai kas ir slikti izdarītas. Šī valdība nav tikai ZZS valdība, tā ir koalīcijas valdība. Valdības darbs – tas ir nepārtraukts kompromiss starp ZZS, „Vienotību” un apvienību „Visu Latvijai”-„Tēvzemei un brīvībai”/LNNK. Piedaloties koalīcijas padomes sēdēs, es redzu, cik grūti to reizēm ir panākt. Lai arī ne tik ātri kā gribētos, nodokļu reformas pieņemšana tomēr gāja uz priekšu. Vai kāds politisks spēks mēģinās no nodokļu reformas apspriešanas gūt sev kādas politiskas dividendes? Visticamāk – jā.

Kādu jūs prognozējat nākamās Saeimas sastāvu?

Pēdējo divu vai trīs sasaukumu laikā Saeimas sastāvs ir būtiski nomainījies. Tie deputāti, kas parlamentā strādā ilgstoši, patlaban ir mazākumā. Arī pēc nākamajām vēlēšanām Saeimas sastāvs, manuprāt, nomainīsies visai būtiski. Protams, lielais jautājums ir par jaunu partiju ienākšanu parlamentā. Jauno politisko spēku, kas veidojas, „karogs” ir cīņa pret korupciju. Ar šādiem saukļiem savulaik Saeimā iekļuva „Jaunais laiks”, pēc tam Zatlera Reformu partija un „Vienotība”. Joprojām saglabājas spilgti izteiktais etniskais balsojums. Es vēlētos, lai nāk kāds jauns politisks spēks, kuram būtu konkrēts piedāvājums, kā attīstīt Latvijas tautsaimniecību, infrastruktūru, kā pilnveidot nodokļu politiku, veselības aprūpi, kā panākt, lai mazāk cilvēku brauktu prom, lai politikā ienāktu spilgtas personības. Tas man radītu pārliecību par objektīvu sacensību starp politiskajām partijām. Šobrīd mani dara bažīgu, ka aizvien izteiktāk tiek šķeltas latviskā elektorāta partijas, un mēs paši to pieļaujam. Tas var radīt situāciju, kāda patlaban ir izveidojusies Francijā, kur cilvēki fano par jauno prezidentu Emanuelu Makronu, bet viņš pēc vēlēšanām koķetē gan ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, gan ar ASV prezidentu Donaldu Trampu. Vēlētāju aktivitāte Francijā bija niecīga. Baidos, ka arī Latvijā tā nebūs augsta. Latvijā cilvēkos rodas aizvien lielāka nepatika, pat riebums pret politiku. Manuprāt, tas rada izcilu augsni „Saskaņas” panākumiem. Redzot, kas patlaban notiek valdībā, kas notiek veselības aprūpē, kā sabiedrība reaģē uz „oligarhu sarunām” „Rīdzenē”, „Saskaņas” vadošie politiķi var sēdēt un smieties. Dod, Dievs, ka viņi nākamajā Saeimā kopā ar kādu no saviem satelītiem nedabū vairāk par 50 deputātu mandātiem! ZZS „Saskaņas” satelīts nebūs, to es varu droši apgalvot, vismaz kamēr es būšu LZP vadītājs. Tajā pašā laikā es uzskatu, ka valsts interesēs nav uzturēt sašķeltību sabiedrībā, tajā skaitā politikā, kas bāzējas etniskajā dalījumā.

Vai Ventspils mērs Aivars Lembergs arī nākamajās Saeimas vēlēšanās būs ZZS premjera amata kandidāts?

ZZS premjers patlaban ir Māris Kučinskis. Kas notiks tālāk, ir lielā mērā viņa atbildībā. Pirmkārt, norises ietekmēs tas, cik veiksmīgi viņš un viņa vadītā valdība būs strādājusi, otrkārt, viņa paša apņēmība turpināt darbu.

Bet kāda ir Lemberga loma ZZS?

Lembergam ir pietiekoši liela loma ZZS. Viņam, tāpat kā jebkuras citas ZZS dalīborganizācijas vadītājam, ir iespēja ietekmēt procesus. Lembergs ne tikai ZZS valdes sēdēs, bet arī koalīcijas sanāksmēs izceļas ar to, ka ir ļoti labi sagatavojies jebkura jautājuma apspriešanai. Arī mūsu koalīcijas partneri zina: ja uz sēdi atnāks Lembergs, viņš bieži vien darba kārtības jautājumos ir iedziļinājies pamatīgāk nekā attiecīgais ministrs. Viņam ir ļoti ass prāts, par ko es Lembergu cienu.

 




 
      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



Republikas laukums 2, Rīga, LV-1010, Latvija

Logo +371 6708 72237,
Logo +371 6708 7274,
Logo info@zzs.lv