AKTUALITĀTES

AKTUALITĀTES / VISAS AKTUALITĀTES


   

Uldis Augulis: divu gadu laikā situācija transporta nozarē ir stabila, iezīmējot izaugsmes tendences
Apskatīt komentārus (1)


14.02.2018


Atskatoties uz šīs valdības diviem darbības gadiem, transporta un sakaru jomā sekmīgi noritējis darbs pie iniciatīvām, kuru ietekmi izjutīs ikviens iedzīvotājs – autoceļu stāvokļa pakāpeniska un mērķtiecīga uzlabošana, pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sakārtošana, dzelzceļa satiksmes attīstība, jauni maršruti tranzīta un aviācijas attīstībā.

Vērtējot valdības divu gadu darbības laikā paveikto satiksmes jomā, norāda satiksmes ministrs Uldis Augulis, akcentējot, ka viena no galvenajām prioritātēm ir autoceļu un satiksmes drošības joma. 

Pēdējo gadu laikā veikti nozīmīgi būvdarbi uz valsts galvenajiem autoceļiem, kuru tehniskais stāvoklis visā valstī ir strauji uzlabojies. Vienlaikus remontēti un uzturēti valsts reģionālie un vietējie autoceļi, kā arī tilti. 2016. gadā kopumā dažādu veidu darbi veikti 1141 km autoceļu, 2017. gadā – 1100 km autoceļu.

2018.gadā finansējums valsts autoceļu tīklam jau ir 307 milj. eiro, kas ir par 35,8 milj. vairāk nekā pērn. Augulis uzsver, ka vietējo grants autoceļu remontdarbiem ir piešķirts līdz šim lielākais finansējuma apjoms pēdējo gadu laikā.

"Grants ceļi visur valstī daudzus gadus ir bijuši pabērna lomā, līdzekļus to uzturēšanai ieguldīja maz, tāpēc šo ceļu stāvoklis nav labs. Šogad valsts autoceļu tīklā plānoti vēsturiski apjomīgākie vietējo autoceļu remontdarbi, tiem ir novirzīti 33,7 miljoni eiro, kas ir vismaz trīs reizes vairāk nekā pēdējo divdesmit piecu gadu laikā. Tāpat, plānojot autoceļu sakārtošanu un uzturēšanu ilgtermiņā, aktīvi turpinu darbu pie Autoceļu fonda atjaunošanas, kas nodrošinās mērķtiecīgu un stabilu finansējuma līmeni valsts autoceļu sakārtošanai un uzturēšanai. To sagaida gan nozare, gan sabiedrība,” akcentē Augulis.

Savukārt, lai izvērtētu valstī esošo autoceļu tīklu un apzinātu sabiedrības interesēm būtiskākos maršrutus, pērn izveidots Latvijas autoceļu tīkla ģeotelpiskās plānošanas rīks, kas ļauj efektīvāk un stratēģiski plānot autoceļu tīkla sakārtošanu un prognozējamu finansējuma ieguldīšanu.

Tāpat pēdējos gados veikts nozīmīgs darbs ceļu satiksmes drošības jomā. Strauji samazinājies ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits. 17 gadu laikā satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits uz Latvijas ceļiem samazinājies četras reizes - no 635 bojāgājušajiem 2000. gadā līdz 136 pērn.

Latvija ir viena no četrām Eiropas valstīm, kur ir lielākais progress satiksmes drošības jomā – katru gadu samazinās bojā gājušo skaits uz mūsu ceļiem un strauji tuvojamies drošāko ES valstu līmenim. 

Savukārt pasažieru pārvadājumu jomā tiek aktīvi pilnveidoti sabiedriskā transporta maršrutu tīkli, lai nodrošinātu pakalpojumu pieejamību un administratīvo teritoriju savstarpējo savienojamību visā Latvijā. Veikti būtiski uzlabojumi pasažieru pārvadājumu regulējuma sakārtošanā. Pieņemts atbilstošs regulējums, lai VSIA “Autotransporta direkcija” varētu izveidot informācijas sistēmu valsts noteikto sabiedriskā transporta braukšanas maksas atvieglojumu administrēšanai un elektroniskai uzskaitei, kas ļaus sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem elektroniski identificēt un uzskaitīt atvieglojumu saņēmējus.

Uzsverot paveikto tranzīta nozares stiprināšanā, tai skaitā konteinerkravu plūsmas palielināšanā, pozitīvi novērtējams konteinerkravu apjoma pieaugums Latvijas ostās 2017.gadā, kas ir palielinājies par 15,9% un ir līdz šim labākais rādītājs.

2017.gadā visās Latvijas ostās kopumā pārkrāva 61,8 milj.t. kravu. Pārkrauto kravu apjomi saglabājās gandrīz iepriekšējo gadu līmenī. Jānorāda, ka 2017.gadā palielinājās Krievijas ogļu kravas Latvijas ostās, t.i. kopumā pārkrauto ogļu kravu pieaugums ir par 5,2% salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Augulis akcentē paveikto darbu sadarbības stiprināšanā ar Ķīnu pārvadājumu attīstīšanai pa dzelzceļu. Tika noorganizēti vairāki testa konteinervilcieni uz un no Ķīnas. Vienlaikus ir arī izstrādāts konteinervilciena maršruts no Indijas, uzsākta sadarbība ar Ljanjungangas ostu Ķīnā. Šī sadarbība ir svarīga, izstrādājot papildu maršruta piedāvājumu Japānas un Dienvidkorejas kravu piesaistē.

Tāpat daudz paveikts, lai nostiprinātu sadarbību starp Latviju, Baltkrieviju un Ķīnu, Baltkrievijas-Ķīnas kopprojekta “Lielais akmens” kontekstā. Turpmāk plānots klientiem piedāvāt ātrāku un izdevīgāku kravu transportēšanu starp Minsku un Rīgu, kas ļaus efektīvi apstrādāt no šī jaunā loģistikas mezgla nākošās kravas.

Izvērtējot turpmākos darbības virzienus un aktivitātes, Augulis norāda, ka 2018.gadā viennozīmīgi jāturpina aktīvi strādāt pie kravu diversifikācijas un kravu piesaistes no Āzijas. Būtiski turpināt šogad attīstīt ražošanu un komercdarbību Latvijas brīvostās un Speciālajās Ekonomiskajās Zonās.

Īpaši Augulis akcentē veiksmīgi attīstīto aviokravu un e-komercijas segmentu, kas sāk veidot Rīgu par Ķīnas sīkpaku kravu distribūcijas centru. Sadarbībā ar Duisburgas ostu ir uzsākts darbs pie Ķīnas kravu konsolidēšanas un sūtīšanas uz Skandināviju caur Latvijas tranzīta koridoru.

Paralēli tam labiredzams arī projektaRail Balticaprogress, kas šogad no sagatavošanās fāzes ieiet projektēšanas fāzē. Parakstīts un ratificēts Starpvaldību līgums parRail Balticadzelzceļa savienojuma izveidi.Latvijā noslēgumam tuvojasRail Balticastacijas izveides starptautiskajā lidostā Rīgā iepirkums, izsludinātsarīstarptautisks projektēšanas un būvniecības iepirkums "Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksās apbūves būvprojekta izstrāde un būvdarbi”. 

Ministrs atzīmē, ka Latvijā ir visintensīvāk un efektīvāk kravu pārvadājumiem izmantotā dzelzceļa infrastruktūra Eiropā (pat vairāk nekā Vācijā, Somijā u.c).

Pēdējo gadu laikā īpaši strauja un sekmīga izaugsme vērojama tieši aviācijas nozarē. Ministrs uzsver, ka 2017.gadā starptautiskā lidosta “Rīga” ir apkalpojusi vairāk nekā 6 miljonus pasažierus, kas liecina par lidostas “Rīga” kā nozīmīga gaisa satiksmes centra attīstību. 

Ir veikts nozīmīgs ieguldījums arī Liepājas lidostas attīstīšanā. Tā ir sertificēta regulāru lidojumu apkalpošanai gan vasaras, gan ziemas sezonā. 2017.gada maijā nacionālā aviokompānija airBaltic uzsāka regulāros lidojumus maršrutā Liepāja–Rīga, tādējādi uzlabojot reģiona sasniedzamību un dodot ieguldījumu reģiona ekonomiskajai attīstībai. 

Turpinot nacionālās aviokompānijas airBaltic attīstību, ir sasniegts rekordliels pasažieru skaitu. Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2017. gadā kopumā pārvadājusi 3 523 300 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā pērn. Lidsabiedrības airBaltic vietu piepildījums lidmašīnās 2017. gadā bija 76%, kas ir par diviem procentpunktiem vairāk nekā pērn. 2017. gadā airBaltic veica 50 093 lidojumus.

OAG (pasaulē vadošs digitālas lidojumu informācijas analīzes uzņēmums, kas apkopojis un analizējis punktualitātes rādītājus par vairāk nekā 50 miljoniem reisu), atzinis airBaltic par punktuālāko aviosabiedrību pasaulē 2017. gadā. airBaltic globālo punktualitātes rādītāju sarakstu augšgalā atradusies pēdējos četrus gadus.

Divus gadus pēc kārtas pieaug pārvadāto pasažierus skaits pa dzelzceļu. 2016. gadā kopā pārvadāti 17 074 906 pasažieri, kas ir par 1,1% vairāk nekā 2015. gadā. 2017. gadā ir pārvadāti 17 333380. Laikā, kad citos sabiedriskā transporta veidos pasažieru skaits turpina samazināties, AS „Pasažieru vilciens” otro gadu pēc kārtas reģistrē pārvadāto pasažieru skaita pieaugumu. Pērn esam pārvadājuši par 1.5% vairāk pasažieru nekā 2016. gadā. Dīzeļvilcienu zonā pasažieru skaita pieaugums sasniedza 4.5%.

No 2016. gada 1.aprīļa elektrovilcienu kustības zonā un posmā līdz Siguldai darbojas zonu tarifu sistēma. Tā ir vienkārša, intuitīvi saprotama un viegli lietojama biļešu sistēma. Paralēli zonu tarifiem pasažieru ērtībām tiek piedāvāti jauni biļešu veidi – dienas biļete, kā arī 3, 4 un 5 dienu biļetes, kas dažādās kombinācijās ļauj izvēlēties pasažiera vajadzībām un vēlmēm atbilstošāko dienu skaitu.

2016. gada rudenī uzsākta e – biļešu tirdzniecība. E-biļetes var iegādāties gan uzņēmuma mājas lapā, gan mobilo ierīču aplikācijā. 100 tūkstošo e-biļeti pārdevām jau 2017.gada 1.jūnijā. E-biļetes popularitāte turpina pieaugt. 




 
      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



Republikas laukums 2, Rīga, LV-1010, Latvija

Logo +371 6708 72237,
Logo +371 6708 7274,
Logo info@zzs.lv